iklan

NASIONÁL

Soru-na’in preokupa kabas lokál menus iha prosesu soru tais

Soru-na’in preokupa kabas lokál menus iha prosesu soru tais

Inan-feton sira-ne’ebé organiza hosi Fundasaun Alola soru hela tais tradisionál, segunda (30 maiu 2022). Imajen Tatoli/Antonio Daciparu.

DILI, 06 dezembru 2022 (TATOLI)—Jerente Empoderamentu Ekonómia Feto iha Fundasaun Alola, José Sabino Ximenes, informa soru-na’in preokupa kabas lokál menus iha prosesu soru tais.

“Preokupasaun komunidade, liu-liu ba soru-nain sira, tanba durante ne’e ita-nia materiál sira ne’ebé utiliza ba halo tais ne’e mai hosi importasaun hotu no barak liu mai hosi Indonézia. Entaun ho preokupasaun grupu sira katak laiha kabas ne’ebé sufisiente entaun ida-ne’e mak iha planu, ami fó motivasaun ba sira katak tenke kuda algudaun-hun (algudeiru) iha sira-ninia toos. Hosi ne’e, grupu balun ne’ebé ami hahú hosi Oé-Cusse to’o Bobonaro, ami enkoraja sira tenke kuda algudaun, hanesan Oé-Cusse sira agora grupu ida-ne’ebé kabas iha uma hun, entaun hosi kabas ne’ebé sira kuda, uza ida-ne’e hodi prodús fali ba tais,” José Sabino Ximenes hateten ba Agência Tatoli iha nia kna’ar fatin, Dili, tersa ne’e.

Nia esplika, iha Lospalos liuhosi planu advokásia foin daudaun soru-na’in sira hetan rai ektare ida hodi kuda algudaun-hun (akgudeiru).

“Iha Lospalos, foin daudaun ami ba soru-na’in sira hetan rai ektare ida, tanba liuhosi planu advokásia entaun sira halo aproximasaun ho Governu fó rai ektare ida no mós ba halo uma sentru fatin. Nune’e, agora sira trata hela dokumentu ba rai para bele utiliza rai ne’e. Entaun, ho oportunidade rai ne’e iha espasu balun sira bele kuda algudaun-huns, kuda kór ai-horis sira ho kór naturál nune’e bele sustenta grupu ne’e ba oin. Tanba, materiál hotu-hotu sira presiza materiál prima ida-ne’e, tanba ne’e mak ami iha planu ba grupu sira ida-idak, apoxima ho sira-nia autóridade lokál atu sira hetan fatin no ita mós enkoraja sira atu bele kuda algudaun-hun mós iha sira-nia toos rasik, bainhira kuandu kabas hosi importasaun laiha, sira bele uza kabas lokál ne’e,” nia esplika.

Aliende ne’e, karik ninia rekursu ne’e eziste iha soru-na’in nia uma no toos rasik atu sira bele aumenta ona sira-nia produsaun, se lae buat hotu ho sosa no osan tenke sai.

“Ida-ne’e mak ami enkoraja grupu sira nune’e atu kuda algudaun-hun (algudeiru) iha toos ka sira-nia uma,” nia dehan.

Jornalista : Nelia Fernandes

Editór      : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!