Top

EUA sei apoiu Aviaun ida ba F-FDTL

Major Jenerál Cristhoper P Callahan, husi Estadu Unidu Amérika entrega konvite CEMGFA, Falur Rate Laek, bainhira hala’o vizita kortezia ba Kuartel jerál FFDTL Fatuhada, Dili, tersa (31 janeiru 2023). Imajen/António Gonçalves

DÌLI, 31 janeiru 2023 (TATOLI) – Xefe Esadu Maiór Jenerál FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), Domingos Raul Falur Rate Laek, hateten Governu Estadu Unidu Amérika (EUA), sei apoiu aviaun ida ho tipu Sessna 206 ba  FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) Komponente Aero, atu halo servisu ba kontrolu Aero nian.

“Ha’u iha ona informasaun ba aviaun ne’ebé mak EUA atu apoia ba forsa Aero Timor-Leste. Daudaun ne’e sira hatama ona iha ró laran, ne’e konfirmadu, oras ne’e iha Nova Yorque atu viajen mai iha Timor-Leste”, Xefe Estadu Maiór Jernerál FALITIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), Tenente Jenerál Falur Rate Laek hateten ba jornalista sira hafoin simu vizita Xefe Estadu Maiór Jenerál Estadus Unidus Amerika, Majór Jenerál  Cristhoper P.Callahan  iha Kuartel Jenerál Fatuhada, tersa ne’e.

Nia dehan, ró ne’ebé maka tula aviaun ne’e durante hala’o nia viajen hosi Nova  Yorque mai Dili presiza loron 60, bainhira to’o iha Dili sei monta ekipamentu aviaun ne’e nian.

“Posibilidade EUA sei entrega aviaun ne’e ba ita nia forsa Komponente Aero Timor-Leste iha fulan maiu 2023”, adianta nia.

Nia afirma, durante ne’e forsa Aero iha Timor-Leste hetan tiha ona formasaun fila mai Timor-Leste maibé la iha ekipamentu hodi halo servisu sira, pasivu hela, tanba ne’e ekipa EUA daudaun ne’e prepara ona iha fulan marsu 2023, atu fó formasaun sira liuliu oinsá maka atu monta ekipamentu sira.

“Ita nia ema formadu kona-ba area mekánika, navegadór, pilotu no enjenaria kona-ba idol droong ita-nia ema sira formadu iha área ne’e no sira balun hahú halo opersaun ba área sira ne’e, ita iha avansu bo’ot, tanba ne’e sira (EUA) rasik halo kompromisu ho ita katak sira sei hadia tán aero portu iha Baucau no fasilita ita nia forsa sira ba formasaun”, dehan nia.

Falur Rate Laek dehan EUA mós  sei apoiu ba Timor-Leste iha área militar nian, hanesan sasan telekomunikasaun ho buat sira seluk ida ne’ebé komandu konsidera segredu nasaun labele temi naran.

“EUA rasik iha komprómisu bo’ot atu hadia ita nia aero portu Baucau, halo instalsaun ba lojístika, sistema telekomunikasaun sira no seluk ne’ebé maka ha’u labele temi”, konklui nia.

Jornalista: Natalino Costa

Editór : Zezito Silva

Publisidade

Leave a Reply

Latest Post