ERMERA, 18 maiu 2023 (TATOLI) – Partidu Libertasaun Populár (PLP), iha ninia kampaña ikus iha Munsípiu Ermera kompromete katak bainhira kaer IX Governu sei implementa programa ‘Fundu Rotativu’ ho valór $30,000 ba kada suku iha Timor laran tomak hodi benefísia grupu feto, joven no katuas ferik sira.
“Ita dadaun ne’e iha projetu tolu. Projetu tolu ne’e programa ida de’it bolu programa ‘Fundu Rotativu.’ Fundu rotativu ba tradisaun sira hanesan lia nain sira, no moradores sei responsabiliza husi Sekretáriu Estadu Arte no Kultura, no fundu rotativu ba joven sira, sei hala’o husi Sekretáriu Estadu Juventude no Desportu, no ‘Fundu Rotativu’ ba inan feton sira sei implementa husi Sekretária Estadu ba Igualdade no Inkluzaun.” Prezidene PLP, Taur Matan RuaK hatoo iha ninia intervensaun iha kampña kampña ikus PLP, iha Kampo Futebol, Glenu, Munisipiu Ermera, kinta ne’e.
Taur esplika katak Estadu sei aloka osan ba programa ‘Fundu Rotativu’ ne’e hodi fasilita feto, joven no katuas ferik sira atu organiza negosiu oi-oin.
“Estadau tau osan uitoan hodi feto, joven no katuas ferik sira organiza grupu. Osan ne’e fó uluk ba grupu ida hodi jere halo negósiu no nia han mak funan no modal pasa fali ba grupu segundu, no grupu segundu pasa fali ba grupu terseiru,” Líder máximu PLP ne’e esplika.
Grupu negósiu sira sei hetan benefísiu ho osan funan no osan inan sei lao rotativa entre grupu sira iha suku laran.
“Ita hakarak aumenta fundu ida ne’e, no kada suku sei simu $30,000. Feto sira sei simu $10,000, joven sei simu $10,000, no katuas ferik sira sei simu $10,000,” Taur salienta.
Nia dehan osan ne’e sei lao rotativa entre grupu sira iha suku laran: “Se imi ba debe ema nia osan, ne’e funan bo’ot. Entaun, fundu rotativu ne’e funan laiha. Funan para ba imi han no osan modal lao haleu de’it iha suku laran.”
“Tinan 20 mai oin, osan inan sei nafatin lao haleu suku laran bolu dehan fundu rotativu,” Taur konklui.
Além de implementa programa Fundu Rotativa, PLP mós sei tau prioridade ba dezenvolvimentu setór produtivu.
“Iha ita-nia programa, ita hakarak tau miliaun 1,000 ba setór produtivu – agrikultura, peska, agropekuária, turizmu inklui ita-nia kafé,” Taur hateten.
Osan ne’e sei dezenvolve seitór agrikultura hanesan kafé, toos no natar, peska no turizmu, tanba seitór produtivu mak seitór ida ne’ebé bele lori riku mai nasaun Timor-Leste.
“Ita dadaun ne’e tau matan hotu ba mina-rai. Mina rai fó osan uitoan mai ita, no tinan-itnan ita gasta mak ida ne’e. Mas ita laiha buat seluk atu fó osan ba ita. Entaun ita hakarak tau miliaun 1,000 ba seitór produtivu,” Taur kompromete.
Liga ba asuntu ne’e taur hateten, governu sei kria kompañia estatál ida atu rikusoin ne’ebé mak hetan sei fahe ba rua.
“Ita sei forma kompañia estatal ida ne’ebé sei serbisu ho ita bo’ot sira. Imi mesak labele, Estadu mesak labele, ita rame-rame serbisu hamutuk hodi fahe riku iha ita- nia rain. Miliaun 1,000 ne’e la’ós osan uitoan,”
Taur akresenta katak investe ba dezenvolvimentu seitór turizmu importante hodi lori rendimentu ba nasaun.
“Turizmu importante tebes. Ita tau osan para dezenvolve Dolok-Oan Cristo Rei sai hanesan Resort hodi simu Simeira ASEAN iha ita-nia rai,” Líder nasionál ne’e salienta.
Jornalista: Filomeno Martins
Editora: Nelia Borges