iklan

NASIONÁL, EKONOMIA, HEADLINE

Muhammadiyah Indonézia rekomenda Governu hasai sertifikasaun ‘halal’ ba produtu rai-laran

Muhammadiyah Indonézia rekomenda Governu hasai sertifikasaun ‘halal’ ba produtu rai-laran

Delegasaun hosi Organizasaun Islámika, Muhammadiyah Indonézia hasoru malu ho Vise Primeiru-Ministru no Ministru Koordenadór Assuntu Dezenvolvimentu Rurál, Mariano Assanami Sabino Lopes, iha Gabinete Vise Primeiru-Ministru, Palásiu Governu, segunda (21/08/2023). Imajen Tatoli/Francisco Sony

DILI, 21 agostu 2023 (TATOLI)Organizasaun Islámika, Muhammadiyah Indonézia hasoru malu ho Vise Primeiru-Ministru, Ministru Koordenadór Asuntu Sosiál no Ministru Dezenvolvimentu Rurál no Abitasaun, Mariano Assanami Sabino, hodi fahe hanoin no rekendasaun balun.

Durante hasoru malu, Vise Primeiru-Ministru ho delegasaun Muhammadiyah, ne’ebé xefia hosi Sekretáriu Muhammadiyah, Muhammad Sayuti,  diskute kona-ba asuntu edukasaun, espesífiku liu ba kapasitasaun no sertifikasaun halal (ai-han autorizadu konsumu ba musulmanu) ba produtu sira ne’ebé prodús iha rai-laran.

“Muhammadiyah harii ona desde tinan 1912 no durante ne’e serbisu barak liu ba área sira hanesan edukasaun, saúde no sosiál nian. Ami hasoru malu ho Vise Primeiru-Ministru hosi ko’alia kona-ba hahán ne’ebé halal, Vise Primeiru-Ministru rasik konkorda no fó hanoin tanba iha relasaun ba formasaun ba labarik sira to’o universitária no ida-ne’e hanesan ho planu dezenvolvimentu Timor nian ba oin,” Muhammad Sayuti, hateten hafoin hasoru Assanami, iha salaun enkontru Vise Primeiru-Ministru, Palásiu Governu, segunda ne’e.

Notísia relevante : Governu tau prioridade estabelese laboratóriu integradu

Aleinde ne’e, organizasaun ne’e realiza ona formasaun oin-oin iha área ekonomia sustentável ba koñesimentu produtu halal, nune’e Vise Primeiru-Ministru defende katak produtu halal ne’e importante ba Timor-Leste bainhira atu exporta produtu ba Indonézia no rai seluk.

Sekretáriu Organizasaun Islámiku dehan, Muhammadiyah iha poténsia atu sai perseiru tanba iha ona fatin teste ba produtu halal hamutuk 12 iha Indonézia no sai mós hanesan organizasaun musulmanu koñesidu iha Indonézia inklui hetan lisenesa hodi fó sertifikasaun halal ba produtu sira.

Biban hanesan, Vise Primeiru-Ministru konsidera konversa entre parte rua ne’e importante tebes tanba sertifikasaun halal ba produtu rai-laran ne’e dever Governu nian.

“Ita iha hahán barak ne’ebé falta kontrola di’ak, mesmu ita iha AIFAESA kontrola maibé presiza instituisaun ne’ebé presiza sertifika liu-liu ita-nia hahán ne’ebé maka karik aban bainrua esporta ba rai-li’ur ou ita rasik mak han presiza liuhosi padraun sira ne’e para atu haree,” nia tenik.

Vise Primeiru-Ministru konsidera, ho prezensa Muhammadiyah iha Timor, bele halo formasaun ba sidadaun sira, liu-liu ba hirak ne’ebé relijiaun Islámiku iha Timor bele envolve-an iha sosiedade sivilizadu, bele halo atividade negósiu, no forma sira-nia ema atu hatene poténsia saida mak iha hodi kria negósiu.

“Entaun parte Governu apresia no apoia sira-nia programa ne’e. Sira mós hakarak fó bolsa estudu, ne’ebé sei halo koordenasaun ho Ministériu Ensinu Superiór nune’e serbisu hamutuk iha peskiza, karik nune’e iha selesaun ba joven sira ba tuir bolsa refere,” governante ne’e informa.

Presiza estabelese laboratóriu integradu teste ai-han

Iha parte seluk, Vise Primeiru-Ministru introdús programa IX Governu nian ida maka atu estabelese laboratóriu integradu ida hodi halo teste ba ai-han sira ne’ebé prodús.

“Laboratóriu espesífiku ba teste hahán ne’e importante, se ita iha laboratóriu nasionál ida oinsá mak ita bele hatene hahán ne’e saudável ka lae, molok ne’e tenke halo peskiza ida kle’an no kualidade di’ak, pur ezemplu iha hahán barak ne’ebé kontaminadu, ita mós tenke defende nafatin ita-nia produtu orgániku maibé ita tenke hasai sertifikadu orgániku, atu hasai sertifikadu orgániku tenke iha teste hodi prova katak hahán ne’e laiha pestisida, laiha adubu anorgániku iha laran,” Assanami tenik.

Governu prefere halo laboratóriu integradu, nune’e instituisaun ida-idak la presiza halo laboratóriu ho kustu karun, tanba laboratóriu nia materiál mós karun inklui ninia substánsia atu halo teste.

“Di’ak liu ita iha ida de’it ho kualidade di’ak, tanba laboratóriu ne’e rasik mós tenke iha kontrolu hosi parte seluk fali katak laboratóriu ne’e iha padraun duni ka lae,” nia adianta.

Jornalista     : Antónia Gusmão

Editora          : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!