OÉ-CUSSE, 08 novembru 2023 (TATOLI – Autoridadade RAEOA liuhosi Sekretáriu Rejionál ba Asuntu Agrikultura, sei konvida parsériu no oradór sira mai hosi Diresaun Nasionál Meteorolojia no Jeofízika (DNMG, sigla portugés) Ministériu Agrikultura no Peska (MAP), ho Organizasaun Nasaun Unida ba Alimentasaun no Agrikultura (FAO, sigla portugés), atu realiza semináriu nasionál hodi kontribui ideia ba adaptasaun mudansa klimátika.
Sekretáriu Rejionál ba Asuntu Agrikultura, José Eta, hateten, daudaun ne’e Ministériu Transporte Komunikasaun (MTK) liuhosi Diresaun Nasionál Meteorolojia no Jeofízika alerta katak Timor-Leste inklui Oé-Cusse, ameasadu hetan bailoro naruk iha tinan ne’e no posibilidade to’o tinan 2024.
Tanba kondisaun ne’e relasiona ho estadu El Niño Osilasaun Súl (ENOS) ne’ebé daudaun ne’e ativa ona iha faze pozitiva El Niño iha oseanu ka tasi pasífiku akuatoriál no nia influénsia maka sei mai to’o illa Timor, ne’ebé sei fó impaktu ba klima globál inklui Timor-Leste.
Tán ne’e iha Oé-Cusse liuhosi Diresaun Rejionál Agrikultura, hahú halo ona preparasaun balu, iha semana rua kotuk, koopera ho MAP, FAO hamutuk ho DNMG, fasilita ona formasaun ba funsionáriu sira liuliu tékniku estensionista sira no agrikultura bázika familiár atubele transmite adaptasaun mudansa klimátika ba komunidade sira.
“Entaun planu tuir mai iha semana oin, ita sei konvoka semináriu nasionál ida kona-bá adaptasaun mudansa klimátika, ne’ebé planu ita sei konvida ita-nia oradór sira mai hosi FAO, MAP no PERMATIL, atu saida mak tenke halo atu responde ba situasaun El Niño, ida-ne’e atu kontribui hanoin saida mak atu halo ba futuru,” José hateten iha Oé-Cusse, kuarta ne’e.
Nia informa, duranta iha semináriu ne’e, sei iha aprezentasaun rezultadu peskiza ne’ebé maka DNMG halo ona relasaun ho área natár sira iha Oé-Cusse no mós peste ba atakasaun hare iha Oé-Cusse.
“Ida-ne’e ita sei akumula persériu sira, atubele tau hamutuk hanoin prepara asaun saida mak tenke halo hodi enfrenta problema El Niño,” nia katak.
Entretantu, antes ne’e DNMG fó sai katak, El Niño Osilasaun Súl (ENOS) refere iha faze tolu, hanesan faze pozitivu (El Niño), faze negativa (La Niña) no faze neutru deskrisaun resente ba estadu ENSO nian ba fulan-jullu to’o novembru mak hanesan ENSO, no daudaun ne’e iha hela faze El Niño ho nia índise normál (1.0oC).
Alende ne’e, iha tendénsia intensifika nia índise iha fulan hirak tuir mai (jullu-novembru índise El Niño sei varia entre 1.5-2.2oC) no iha probabilidade 55% atu mantein to’o tinan 2024, ne’ebé hatudu nia influénsia mai illa Timor boot tebes.
Signifika komunidade hotu tenke prepara-aan hodi foti asaun ruma ba tempu bailoro no iha tendénsia ba bailoro naruk ne’ebé mak sei mai ENSO iha faze El Niño nia impaktu mai Timor-Leste maka hanesan estabelesimentu estasaun ka períodu bailoro iha illa Timor.
Jornalista: Abílio Elo Nini
Editór: Evaristo Soares Martins