DILI, 01 jullu 2024 (TATOLI)—Vise Ministru ba asuntu Parlamentár, Adérito Hugo da Costa, konsidera loron ohin (01 jullu) Governu Konstitusionál da-sia (IX) kompleta tinan ida iha governasaun ne’e hanesan momentu reflesaun.
Notísia Relevante: PN aprova programa IX Governu ho apresiasaun unanimidade
“Momentu ida selebrasaun mandatu Governu da-sia nian hanesan momentu reflesaun ba Governu Konstititusionál da-sia. Ohin, iha serimónia isár bandeira rasik, Primeiru-Ministru lidera iha Palásiu Governu, no mós fó sai kona-ba selebrasaun tinan ida mandatu Governu da-sia nian hanesan tempu ida reflesaun, tempu atu halo avaliasaun ba dezempeñu perante tinan ida ba serbisu hotu-hotu ne’ebé ita halo iha tinan ida,” Vise Ministru hato’o hodi responde deklarasaun polítika husi bankada opozisaun sira iha reuniaun plenária Parlamentu Nasionál, segunda ne’e.
Tinan ida mandatu Governu Konstituisionál, nia lori Governu kontinua hato’o apresiasaun ba opiniaun hotu ne’ebé espresa husi deklarasaun polítika husi bankada opozisaun sira-ne’ebé kontinua pozisaun krítiku ba aktu Governu nian liuliu dezempeñu Governu da-sia nian iha terrenu iha setór hotu-hotu hanesan saúde, edukasaun, no administrasaun públika
Governu fó apresiasaun ba kontribuisaun opiniaun husi entidade hotu partisipa ativu iha kontrolu ba dezempeñu Governu da-sia nian, la’ós de’it PN maibé husi mós sosiedade sívil.
“Ne’ebé, iha momentu tinan ida-ne’e, hotu-hotu hadeer husi toba-dukur tinan neen nia laran. Ambiente ida-ne’e furak tebes, fó ba Governu da-sia atu kontinua hala’o ninia serbisu. Nia kompromisu ba mandatu tinan lima, ultrapasa ona tinan ida governasaun, falta tinan haat ne’ebé atu kompleta kompromisu liuhusi kompromisu eleitorál,” Governante ne’e dehan
Kompromisu ne’ebé halo liuhusi dokumentu tinan lima mak planu Governu Konstitusionál da-sia, entaun mehi no programa hotu atu atinje kompromisu iha mandatu sei iha hela tinan haat atu halo implementasaun.
Tanba ne’e, nia dehan, simu krítika sira husi públiku no bankada opozisaun sira kona-ba situasaun dezempeñu Governu Konstitusionál da-sia nian iha tinan ida ba mandatu.
Deputada PLP, Deputada Maria Angelina Sarmento, hakarak hato’o ninia balansu kona-ba Governu konstitusionál da-sia liuhusi setór sira importante hanesan polítika iha pontu sira hanesan demokrásia, funsionalizmu públiku.
Setór ekonómika liga ba presipísiu fiskál ka fundu mina-rai sei hotu mak problema ida-ne’ebé presiza buka ninia solusaun, maibé depois tinan ida laiha indikasaun klaru atu diversifika ekonomia, halo poupansa, hasa’e reseita doméstika, no hasa’e produsaun iha rai-laran maibé depois tinan ida, Governu kontinua halo levantamentu ne’ebé boot hosi fundu mina-rai.
Deputada ne’e preokupa ba folin foos sa’e, pasaporte, profesór kontratadu, ai-moruk iha ospitál, halo eviksaun ba povu sein kria kondisaun mínimu.
PLP hakarak rekomenda ba Governu Konstitusionál da-sia, atu toma medida oioin ne’ebé nesesáriu hodi responde ba problema presipísiu fiskál hanesan liuhusi poupansa OJE, fó porsaun boot ba emprezáriu iha setór produtivu sira, hasa’e reseita doméstika, atu diversifika ekonomia liuhosi investe iha área sira-ne’ebé produtivu hanesan edukasaun, saúde, agrikultura no setór indústria no hasa’e produsaun iha rai-laran.
Deputadu CNRT, Gabriel Soares, hateten deklarasaun kona-ba aumenta produsaun hanoin ne’e di’ak tebes hodi motiva Governu, nune’e daudaun Governu fó prioridade makaas atu halo reabilitasaun no konstrusaun foun ba irrigasaun sira iha territóriu hodi fasilita povu agrikultór aumenta produsaun.
Deputada FRETILIN, Sança Florencia Paixão Bano no Deputadu KHUNTO, Antonio Verdiál de Sousa, preokupa kona-ba menus profesór iha eskola balun difikulta prosesu ensinu, nune’e husu ezekutivu atu tau atensaun.
Entretantu, tuir dokumentu ne’ebé Agência Tatoli asesu iha portál Prezidénsia Konsellu Ministru, kona-ba loron 120 dahuluk Governu Konstitusionál da-sia ba kompromisu no reforma sira ba futuru ida prósperu, haktuir katak hafoin simu pose, iha loron 01 fulan-jullu tinan 2023, Governu Konstitusionál IX ne’ebé lidera husi Primeiru-Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, atu hatán ba espetativa sira povu no sosiedade timoroan nian.
Kompromete ona iha loron 120 dahuluk governasaun nian ho inisiativa no medida balun, hodi estabelese baze sira ba programa transformadór ida, ne’ebé kompromete hodi kurrije irregularidade no implementa reforma estruturál hirak ne’ebé nesesáriu ba dezenvolvimentu sustentavel nasionál.
Iha diskursu simu pose nian, Primeiru-Ministru kompromete ona “hodi halo korresaun ne’ebé nesesáriu, halo barak no halo di’ak-iu” no hateten mós katak “prátika governativa sei orienta husi prinsípius no governasaun di’ak, ho inkluzaun no iha prinsípiu katak ema hotu tenke hakruuk ba Lei”.
Xanana Gusmão mós afirma, Governu Konstitusionál da-sia iha vizaun atu alkansa “nasaun ida-ne’ebé ninia sosiedade prósperu no saudável, matenek no kualifikada, inovadora no dinámika, ho asesu komún ba beins no servisu ne’ebé importante, iha ne’ebé mak produsaun no empregu iha setór produtivu hotu-hotu korresponde ba ekonomia emerjente.
Tanba ne’e, loron 120 dahuluk nian, marka ona levantementu ba korresaun sira-ne’ebé nesesáriu ho forma tranversál, iha prosesu sistema no metodolojia nian, ne’ebé mak trava hela dezenolvimentu sustentável.
Ida ne’e, inklui preparasaun ba estrutura orgánika husi liña ministeriál idak-idak nian, define kuadru jurídiku-administrativu foun ida kona-ba polítika nasionál sira no definisaun ba objetivu no prioridade ba tinan lima oin mai.
Nune’e, iha loron 120 dahuluk mandatu nian, husi loron 01 fulan-jullu to’o loron 28 fulan-outubru tinan 2023, Governu dedika-aan hodi;
01.) Hatuur fila-fali normalidade demokrátika liuhusi Parlamentu lejítimu no Governu legál, atu aprova Programa Governu ba tinan lima nian, aprova Orsamentu Retifikativu ba tinan 2023 no atu aprova Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2024. Halo mós esforsu sira hotu hodi revoga (hasai) lejizlasaun no regulamentasaun sira-hotu ne’ebé presiza atu konsolida Estadu ne’e.
Governu Konstitusionál da-sia define ona ninia polítika públika prinsipál sira iha Programa Governu nian, ne’ebé hetan votu konfiansa unánime husi Parlamentu Nasionál. Programa Governu ne’e bazeia ba kompromisu ne’ebé firme no determinadu hodi kumpre ajenda dezenvolvimentu ida ba Nasaun no konsubstánsia iha área prinsipál neen (6) hanesan;
- Reafirmasaun Estadu Direitu Demokrátiku
- Dezenvolvimentu kapitál sosiál
- Dezenvolvimentu infraestrutura
- Dezenvolvimentu ekonomia
- Konsolidasaun governativa
- Governasaun di’ak no kombate korrupsaun.
Durante períodu ida-ne’e, Orsamentu Jerál Estadu (OJE) Retifikativu ba tinan 2023 mós prepara ona husi Governu no aprova ona husi Parlamentu Nasionál. Orsamentu ida ne’e aloka dotasaun millaun $439,06 ba asuntu ekonómiku, millaun $24,9 ba abitasaun no infraestruturas koletiva, millaun $ 94,41 ba saúde, millaun $136.97 ba edukasaun no millaun $253,39 ba protesaun sosiál.
Iha fulan dahuluk mandatu ne’e nian, aprova no promulga ona lei orgánika Governu da-sia (IX) nian, ne’ebé refleta la’ós de’it ba ninia estrutura reál maibé mós filozofia Governu foun nian ho foku ne’ebé boot-liu, liuliu ba prestasaun servisu báziku ba sidadaun sira-nian maibé la’ós de’it iha saúde no edukasaun, dezenvolve metodolojia no operasionalidade administrasaun no jestaun, nune’e mós ba implementasaun Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu.
Hahú mós preparasaun ba Orsamentu Jerál Estadu tinan 2024, ho aprovasaun montante totál despeza ne’ebé iha relasaun ho títulu orsamentál, ho valór globál ne’ebé prevee husi millaun rihun $1,6.
Montante ida-ne’e, refleta redusaun ida husi 18% ekivale ba osan millaun $360 kompara ho OJE 2023 nian. Estimativa ba orsamentu ida-ne’e, daudaun ne’e Komité Revizaun Polítiku halo hela análize, nune’e projetu Proposta Lei OJE 2024 bele hetan aprovasaun husi Konsellu Ministru iha loron 14 fulan-novembru tinan 2023, no sei entrega ba Parlamentu Nasionál iha loron 24 fulan-novembru.
02.) Revoga Lei Nú. 3/2014, ne’ebé kria RAEOA no ZEEMS, atu nune’e Autoridade RAEOA sira hetan kontrolu ne’ebé di’ak husi Governu Sentrál, tanba objetivu harii ZEEMS ne’ebé deskreve iha Lei ba kriasaun ZEEMS seidauk atinje, mezmu depoizde tinan sia-ne’ebé naruk no halo auditoria imediata ba atividade sira-hotu, ne’ebé inklui prosesu akizisaun “Ró Haksolok” ne’ebé ho folin boot.
Konsellu Ministru aprova projetu Proposta Lei ne’ebé aprova alterasaun datoluk ba Lei ne’ebé kria RAEOA no Estabelese ZEESM Oé-Cusse Ambeno no Ataúro. Proposta lei ida-ne’e hetan aprovasaun jeneralidade no analiza ona iha espesialidade iha Parlamentu Nasionál no iha tempu badak sei submete ba aprovasaun finál globál.
Alterasaun sira-ne’ebé Governu propoin ona inklui estabelesimentu kuadru jurídiku ida-ne’ebé adekuadu ba ZEESM iha territóriu laran tomak, podér tutela ba RAEOA sei ezerse de’it husi Primeiru-Ministru, podér regulamentár RAEOA nian sei tuir Konstituisaun no Lei, no kontratu sira ne’ebé RAEOA selebra ona hodi ZEESM nia naran sei transfere automatikamente ba RAEOA.
Kona-ba prosesu akizisaun “Ró-Haksolok”, Governu hala’o hela ezame detalladu ida kona-ba dokumentu hotu-hotu ne’ebé hanesan parte husi prosesu ne’e, inklui kontratu oioin ne’ebé iha ligasaun ho konstrusaun ró nian, nomós analiza viabilidade téknika no finanseira karik kontinua ho projetu ne’e.
03.) Anula Lei ne’ebé kria munisípiu Ataúro, tanba laiha kondisaun infraestrutura no lojístika iha illa Ataúro hanesan estrada, eletrisidade, bee, portu no aeroportu.
Konsellu Ministrus aprova ona proposta Lei kona-ba alterasaun dahaat ba Divizaun Administrativa Territóriu ho objetivu atu halakon munisípiu Ataúro no kria divizaun administrativa foun ida ho eskalaun dahuluk ne’ebé hanaran “Ataúro,” hanesan define ona iha Artigu da-5 hosi Konstituisaun Repúblika. Proposta Lei ida-ne’e hetan ona aprovasaun iha jeneralidade no analiza iha espesialidade iha Parlamentu Nasionál no iha tempu badak sei submete ba aprovasaun finál globál.
Objetivu husi alterasaun ida-ne’e mak atu harii baze ba modelu foun ida kona-ba organizasaun no funsionamentu administrasaun lokál Ataúro nian, ne’ebé sei iha meiu no enkuadramentu legál ne’ebé adekuadu no nesesáriu atu dudu prosesu infraestrutura iha territóriu ne’ebá, asegura prestasaun bens no servisu báziku ba komunidade lokál sira no promove kreximentu ekonómiku no moris-di’ak populasaun nian iha Ataúro.
04.) Halo Auditoria ba Tribunál Kontas, Komisaun Anti Korrupsaun no ba Ministériu Públiku kona-ba implementasaun programa no falta prosesu aprovizionamentu ba projetu barak.
Governu halo hela análize legál kona-ba falta prestasaun konta ne’ebé hetan auditoria husi Tribunál Kontas, Komisaun Anti Korrupsaun no Ministériu Públiku.
05.) Halo Auditoria ba Komisaun Funsaun Públika no Inspesaun Jerál Estadu nian kona-ba rekrutamentu ilegál no hapara kontratu sira sein justifikasaun.
Tantu Komisaun Funsaun Públika no mós Inspesaun Jerál Estadu nian, prepara ona termu referénsia sira-ne’ebé presiza atu hala’o auditoria ba entidade rua ne’e.
06.) Halo Auditoria ba fraude eleitorál, ne’ebé komete husi Administrasaun Eleitorál, iha Eleisaun Parlamentár foin daudauk ne’e, hodi salva guarda Estadu Direitu Demokrátiku
Hala’o ona prosesu avaliasaun ida ba organizasaun no funsionamentu Sekretariadu Tékniku Administrasaun Eleitorál (STAE) no ba atividade sira-ne’ebé Sekretariadu Tékniku Administrasaun Eleitorál (STAE) hala’o ona iha prosesu eleitorál ikus ne’e, hodi identifika nesesidade atu halo prosesu resensiamentu eleitorál foun ida, hodi atualiza ho loloos, informasaun ne’ebé hatuur iha Baze Dadus Resensiamentu Eleitorál nian.
07.) Reestrutura Diresaun TIMOR GAP no ANPM, hodi garante maiór efisiénsia iha setór petróleu ne’ebé krusiál ba dezenvolvimentu país nian
Konsellu Ministrusaprova ona alterasaun sira ba TIMOR GAP-Timor Gás & Petróleu, E.P. no ba Autoridade Nasionál Petróleu nian. Konsellu Ministru mós aprova hodi kria Autoridade Nasionál Minerál I.P. no Institutu Públiku Jeosiénsias Timor-Leste nian. Halakon mós Kompañia Mineira Timor-Leste S.A., no harii Empreza Públika Murak Rai Timor. Nomeia mós responsavel sira ba entidade hirak ne’e.
08.) Reestrutura Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál (PSIK) tanba falta integridade no profisionalizmu
Elabora ona relatóriu no proposta reforma estruturál PSIK nian. Dekretu-Lei kona-ba Estatutu Pesoál PSIK no Dekretu-Lei kona-ba Alterasaun ba Estatutu PSIK nian iha hela faze preparasaun.
09.) Konsolida pás no seguransa, ne’ebé nesesária ba dezenvolvimentu nasionál, hodi garante direitu, liberdade no garantia fundamentál ba sidadaun sira hotu.
Iha loron 120 dahuluk, mandatu Governu Konstitusionál da-sia (IX) nian hahú ho inisiativa no reforma oioin hodi kontribui ba pás no seguransa ne’ebé nesesáriu ba dezenvolvimentu nasionál.
10.) Revee kedas prosesu ilegál kona-ba apozentasaun obrigatória ba elementu PNTL 100-resin Liuhosi Rezolusaun Governu, Konsellu Ministru aprova ona hodi integra fila-fali polísia PNTL hamutuk na’in-158 no fó kompensasaun ba sira durante sira iha hela situasaun reforma.
11.) Reforma no reestrutura kedas Servisu Nasionál Intelijénsia, hodi garante integridade no profisionalizmu iha instituisaun ida-ne’e.
Servisu Nasionál Intelijénsia hahú ona ninia reestruturasaun no nomeia ona Diretór-jerál no Diretór-jerál adjuntu foun.
12.) Alerta ba Ajente PNTL sira hotu, ne’ebé jura ona atu serbí partidu determinadu ida, atu dada aan hosi lasu juramentu ka sai husi PNTL.
Promove ona asaun sensibilizasaun no formasaun ba ajente PNTL, nune’e mós reuniaun ho dirijente seniór sira PNTL nian, inklui vizita Primeiru-Ministru ba Akademia PNTL, hodi promove valór boot kona-ba integridade, profisionalizmu, izensaun polítika ka partidária.
13.) Elimina kedas aumentu boot husi impostu, ne’ebé hetan aprovasaun iha fulan-janeiru tinan 2023.
Governu Konstitusionál da-sia (IX) ajusta ona taxa impostu seletivu konsumu no direitu aduaneiru importasaun nian ne’ebé vigora iha tinan 2023. Elimina ona taxa impostu seletivu konsumu nian kona-ba masin-midar, nune’e mós ho aumentu direitu aduaneiru ba importasaun, hodi aplika fila-fali taxa anteriór husi 2,5%.
14.) Halo audit no revee, karik presiza, “negósiu” boot sira-ne’ebé halo ona iha mandatu ikus Governu anteriór nian.
Governu harii ekipa serbisu oioin atu halo audit no revee negósiu “boot sira” balun ne’ebé halo ona lori Timor-Leste nia naran husi Governu Konstitusionál da-ualu (VIII) iha ninia mandatu ikus.
15.) Garante disponibilidade imediata ba ai-moruk sira ne’ebé ospitál no sentru saúde sira presiza.
Governu kria ona Institutu Nasionál Farmásia no Produtu Médikamentu (FPM) hodi sosa, prodús no asegura kontrolu ba kualidade produtu farmaséutiku no ekipamentu médiku sira. Governu halo mós levantamentu ba nesesidade kona-ba medikamentu no produtu médiku no farmaséutiku sira seluk ne’ebé falta iha ospitál, sentru saúde no laboratóriu sira no selebra kontratu ida hodi fornese ai-moruk hotu ne’ebé falta ho urjénsia. Kontratu ne’e, ho valór Millaun $o,9, hein hela aprovasaun husi Kámara Kontas.
16.) Transforma merenda eskolár sai refeisaun ne’ebé “manas” no nutritiva duni ba labarik sira.
Ministériu Edukasaun dezenvolve ona serbisu koordenasaun ho ajénsia internasionál sira, hanesan PAM, CARE International no FAO. ME realiza ona asaun observasaun no monitorizasaun iha eskola sira, iha nasionál no munisipál, hodi halibur informasaun sira kona-ba implementasaun Programa Merenda Eskolár nian.
Husi fulan-jullu to’o fulan-setembru, Governu kontinua atividade formasaun no distribuisaun Matadalan Implementasaun ba Diretór, Koordenadór no Ekipa Jestaun Programa eskola nian. Iha trimestre ikus ida-ne’e, Ministériu Edukasaun identifika mós eskola sira-ne’ebé ninia instalasaun kuziña, hariis-fatin no asesu ba bee-moos iha kondisaun ne’ebé aat, nune’e hodi aselera prosesu distribuisaun materiál apoiu nian.
17.) Hadi’a kondisaun asisténsia no tratamentu ba defisiente sira iha Sentru Reabilitasaun Nasionál no, iha futuru, harii sentru análogu iha Munisípiu sira hotu.
Governu estabelese ona Konsellu Nasionál ba Ema ho Defisiénsia, inklui ninia Sekretariadu. Gabinete Inspesaun no Auditoria MSSI nian halo ona auditoria ida ba Sentru Nasionál Reabilitasaun, ne’ebé ninia rezultadu halo ezonerasaun ba Diretora no Subdiretór sira iha Sentru Nasionál Reabilitasaun. Nomeia ona Diresaun foun ida, ho objetivu atu promove duni reabilitasaun ba ema ho defisiénsia.
18.) Halo levantamentu kona-ba nesesidade prinsipál sira ba manutensaun estrada no normalizasaun mota iha Timor-Leste laran tomak, nune’e obra reabilitasaun ne’ebé urjente bele hahú iha tinan oin.
Rezolusaun Governu kona-ba nesesidade vijilánsia no prezervasaun sistema abastesimentu bee nian hetan aprovasaun. Konsellu Ministru aprova mós planu ba intervensaun ho karáter urjénsia, ba reabilitasaun no rekonstrusaun urjente ba infraestruturas afetadu husi kalamidade ne’ebé akontese iha munisípiu nasionál ualu (8), husi loron 02 to’o 07 fulan-jullu tinan 2023.
Durante períodu ne’e, husi loron 01 fulan-jullu to’o loron 28 fulan-outubru tinan 2023, aleinde implementasaun ba asaun ne’ebé prevee iha kompromisu 18, ba loron 120 dahuluk nian, Governu konsentra ona esforsu hodi kria baze nesesáriu sira ba konstrusaun nasaun ida-ne’ebé próspera, saudavel, matenek, kualifikada, inovadora no dinámika liu, ho foka liu atu asegura asesu ba beins no servisu esensiál sira no mós hasa’e produsaun no empregu iha setór produtivu hotu-hotu.
Notísia Relevante: https://tatoli.tl/2023/06/30/pr-horta-dekreta-lista-ix-governu/
Jornalista : Nelson de Sousa
Editór : Cancio Ximenes




