iklan

HEADLINE, KAPITÁL

MAE fasilita formasaun ba funsionáriu sira iha área komunikasaun

MAE fasilita formasaun ba funsionáriu sira iha área komunikasaun

Ministériu Administrasaun Estatál (MAE), hala'o abertura ba formasaun iha área Protokolu, Arkivu, Administrasaun no Media ba pesoal apoiu gabineti ministru no sekertáriu estadu no inklui Prezidente Autoridade Munisípiu sira, iha salaun ETDA Díli, segunda (14/10). Imajen Tatoli/Francisco Sony

DILI, 14 outubru 2024 (TATOLI)Ministériu Administrasaun Estatál (MAE), segunda ne’e, fasilita formasaun ba funsionáriu sira durante loron-tolu, kona-ba protokolár, fotografia no hakerek komunikadu ba atividade sira iha servisu instituisaun Estadu nian.

“Ohin formasaun espesífiku ba ofisiál gabinete Ministru, Sekretáriu Estadu rua no Prezidente Autoridade Munisípiu 12 inklui Autoridade Administrasaun Ataúro. Ida-ne’e importante tebes oinsá mellora funsionamentu Estadu ida ne’ebé di’ak ein termu administrasaun atu halo jestaun administrasaun, tanba ita laiha koñesimentu di’ak no kle’an ba definisaun no elementu sira, entaun ita bele koloka sala,” Diretór Jerál Desentralizasaun Governu Lokál iha MAE, António Augusto Guterres, hato’o iha Fatuhada.

Formasaun ne’e sei hatudu oinsá hakerek karta ruma liuhusi suku, postu munisípiu foin mak ba ministériu, labele ba uluk Prezidente Repúblika ka Primeiru-Ministru. Nune’e korrespondénsia tenki liuhusi dalan, tanba iha reprezentante delegasaun territoriál ministériu nian nomós desentralizasaun servisu munisipál mos iha. Tanba sira reprezenta tékniku iha nível kraik iha reprezentante poder administrativu.

“Poder desentralizasaun sira iha no poder administrativa sira iha rejime tolu ne’ebé ema bolu autoridade administrasaun, finanseiru no patrimóniu. Administrasaun ein termu komunikasaun entre ministériu ida ho ministériu seluk. Protokulu define oinsá simu ema hanesan atendimentu ne’ebé lalais no mamar,” nia akresenta.

Notísia relevante : SEKOMS ho MNEK organiza formasaun polítika ASEAN iha área informasaun no mídia

Diretór Jerál dehan, se bele foti fotografia ida kualidade, tanba balun foti ema dukur mos bele publika no foti informasaun karik ho fonte kredível.

“Formasaun ne’e bele adkiri koñesimentu di’ak atu uza liuhusi maneira oin-oin atu atinje objetivu ne’ebé di’ak, mekanizmu sira bele jere no oportunidade hodi bele hamosu kestaun profunda hodi hatudu imajen instituisaun ida. Tanba liafuan serví ho vontade, responsabilidade no profisionál,” nia katak.

Formadór sira mai husi instituisaun Estadu no mídia nasionál ne’ebé iha esperiénsia serbisu kleur.

Aleinde ne’e, iha formasaun ne’e mos sei aprezenta kona-ba oinsá halo arkivu ida ne’ebé di’ak iha tinan-lima ne’ebé atu salvaguarda dokumentu sira no oinsá atu halo klasifikasaun ba karta urjénsia no baibain.

Iha fatin hanesan, Formadór Francez Suny, hateten, nia parte hetan konvite atu fó formasaun ba funsionáriu sira gabinete MAE no Autoridade munisipál sira iha hakerek komunikadu nian.

“Ha’u-nia área pur ezemplu sei ko’alia kona-ba komunikadu imprensa, depois iha mos kona-ba fotorgrafia no vídeo. Formasaun ne’e atu ajuda kolega sira ne’ebé serbisu ministériu hanesan servidór Estadu, oinsá atu gaña koñesimentu ruma hodi nune’e bele halo serbisu hanesan hakerek komunikadu imprensa, hasai foto no vídeo ruma karik pelumenus hatene prinsípiu sira ka konseitu kona-ba buat hirak ne’e,” nia esplika.

Jornalista     : Jesuína Xavier

Editora          : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!