DILI, 17 Janeiru 2025 (TATOLI) – Governu Japaun liuhusi Embaixadór Japaun iha Timor-Leste estabelese akordu ho Non-Governamentál Organization (ONG) FUNDAMOR (Fundasaun Amizade Tamba Amor) hodi konstrui fasilidade edukasionál ba labarik sira iha Munisípiu Lautém.
“Ohin ita asina kontratu projetu Grant Assistance for Grassroost Human Security Project foun, mak hanesan Projetu Konstrusaun Edifísiu Eskola EBC Koro-Asu iha Suku Lore 1, Munisípiu Lautém ho FUNDAMOR. Ha’u hein katak ba sira ida-idak ne’ebé envolve iha konstrusaun ne’e sei hala’o nafatin servisu di’ak hodi kompleta projetu ne’e ho susesu. Ha’u hein tebes atu haree fali imi hotu no ema sira hosi fatin projetu ni’an iha serimónia inaugurasaun hodi selebra finalizasaun projetu ida-ne’e”, Embaixadór Japaun iha Timor-Leste, Tetsuya Kimura, hatete liuhusi nia diskursu, iha Embaxaida Japaun, sesta ne’e.
Embaixadór Tetsuya Kimura, destaka importánsia atu disponibiliza edukasaun ho kualidade ba ema hotu, inklui iha área rurál sira. Edukasaun bázika esensiál ba dezenvolvimentu nasaun nu’udár labarik no joven sira Timor-Leste ni’an mak responsável ba dezenvolvimentu ekonómiku no sosiál nasaun ida-ne’e ni’an iha futuru.
Nia subliña, munisípiu Lautém, Governu Japaun apoia ona projetu hamutuk sanulu resin neen (16) liuhosi Grant Assistance for Grassroost Human Security Project. Foin lalais ne’e, ami implementa ona ho susesu inisiativa sira hanesan Konstrusaun Postu Saúde iha Suku Souro, Konstrusaun Edifísiu Eskola EBC Leusari iha Serelau. Fasilidade sira-ne’e agora utiliza hela hosi komunidade lokál, hodi kontribui ba sira nia moris loron-loron nian.
“Iha okaziaun ida-ne’e, ha’u hakarak husu ba autoridade lokál sira no ofisiál sira neʼebé mak iha responsabilidade ba operasaun no supervizaun ba konstrusaun sira-ne’e atu asume responsabilidade hodi asegura utilizasaun no manutensaun ne’ebé di’ak, inklui alokasaun orsamentu, atu nune’e komunidade sira bele uza ba tinan barak nu’udár símbolu amizade ni’an entre Japaun no Timor-Leste. Ha’u mós hakarak husu ba parte hotu ne’ebé envolve atu fó apoiu ba esforsu hirak ne’e”, nia dehan.
Aleinde ne’e, Governu Japaun halo renovasaun ba sala leitura Xanana Gusmao. Nune’e mós, Japonés na’in sanulu (10) mak oras ne’e daudaun serbisu nu’udár Profesór no Asistente Dosente iha Timor- Leste iha ámbitu programa Voluntáriu Koperasaun Esteriór Japaun ni’an (JOCV). Sira hetan atribuisaun ba eskola primária lokál, eskola sekundária no universidade sira no kontribui ba kualidade edukasaun nasaun ni’an hodi uza sira-nia matenek hanesan edukasaun fízika, saúde no matemátika.
“Ami fiar iha importánsia hosi projetu sira neʼebé bele fó benéfisiu diretamente ba komunidade sira, liuliu iha sira iha área remota. Ami finansia ona projetu atus ida ha’at nulu resin ida (141) “Subvensaun Asisténsia ba Projetu Seguransa Umanu iha Báze (GGP) iha Timor-Leste, servisu hamutuk ho ONG lokál sira nu’udár implementadór. Ami apoia finanseiramente konstrusaun edifísiu eskola sira, postu saúde no sistema abastesimentu be’e-mo’os iha kada munisípiu. Ba konstrusaun no instalasaun fasilidade edukasionál sira, ami kompleta ona projetu liu haat nulu (40) ba melloramentu eskola sira-nia sala-de-aula, sala Profesór sira-ni’an, haris-fatin no mós dormitóriu ba estudante sira”, nia dehan.
Diretór Jerál Pre-eskolár, Ensinu Báziku no Ensinu Rekorente, Apolinario Rosa, apresia Governu Japaun ne’ebé tinan barak ona apoiu Ministériu Edukasaun liliu Edukasaun Munisípiu Lautém.
“Ami apresia ba Governu Japaun maibé ami-nia preokupasaun mak área Pre-eskolár no Ensinu Báziku. Liga ho ensinu rua ne’e mak sai aliserse ba Ensinu hotu tanba ne’e mak ita presiza sira sai Fundasaun. Espera katak ba futuru Governu Japaun kontinua apoiu iha área oioin”, Rosa apresia.
Prezidente Autoridade Munisípiu Lautém, Melio de Jesus, lori komunidade Lore nia-naran hato’o obrigadu ua’in, ne’ebé apoia ona Timor-Leste iha área Dezenvolvimentu setór edukasaun, liuliu konstrui edifísiu eskola foun, Ensinu Báziku Sentrál, iha Postu Administrativu Lore, Munisípiu Lautém, liuhusi projetu.
“Apresia tebes ba Governu Japaun nia kompromisu no konsisténsia iha ámbitu kooperasaun entre estudu rua. Hodi kontribui ba dezenvolvimentu Timor-Leste nian iha área oioin inklui área edukasaun, ne’ebé importante tebes futuru Timor-Leste nian. Governu Japaun nia kontribuisaun la’ós forma matéria maibé hanesan sinál forte ba amizade no solidariedade ne’ebé liga povu Timor-Leste no povu Japaun”, nia hatete.
Edukasaun nu’udar pilar importante no determinadu tebes atu bele sustenta no promove konstrusaun Estadu ida-ne’ebé forte no sustentável. Tanba ne’e mak aspetu ida-ne’e tenke konsidera hanesan prioridade ida iha aliñamentu estratéjiku nasionál no prioridade kooperasaun servisu bilaterál sira. Atu nune’e bele hasai nasaun hosi frazilidade.
“Nune’e ami servisu hamutuk ho Governu Japaun ba kualker aspetu ne’ebé bele benéfisia ba komunidade no Estadu Timor-Leste nia futuru”, nia dehan.
Diretora FUNDAMOR, Angelino dos Santos, informa Fundu ba projetu referidu hamutuk $95, 659.00, ne’ebé atu konstrui ba sala tolu (3), sala profesór ida, hadi’a kanalizasaun bee ba haris fatin eskola tuan. Durasaun projetu másimu fulan 8.
Jornalista: Osória Marques
Editór : Zezito Silva