BOBONARO, 25 janeiru 2025 (TATOLI)—Prezidente Autóridade Munisípiu Bobonaro, Alexandre Pires, hateten antes implementa lei desentralizasaun administrative no podér lokál iha kada munisípiu, Governu sentrál sei hala’o uluk avaliasaun ba kondisaun mínimu ne’ebé foka liu ba rekursu umanu, dezenvolvimentu no reseita deméstika munisípiu nian.
Notísia Relevante: PM Xanana sei vizita munisípiu sira antes realiza eleisaun ba Governu lokál
“Ida-ne’e mak ha’u hanesan prezidente autoridade halo esforsu kualker meiu hotu-hotu, atu nune’e bainhira halo avaliasaun kondisaun mínimu ne’e maizumenus ita tenke hetan valór ne’e A ou B. Se hetan valór C entaun ita la pasa. Ida-ne’e signifika katak prosesu dezenvolvimentu iha Bobonaro hakdasak, tanba buat sentraliza iha nasionál, depende ba nasionál nia desizaun. Maibé, podér lokál ne’e dezenvolvimentu ne’e mai hotu iha munisípiu, iha ne’e mak deside hamutuk aprova hodi hala’o dezenvolvimentu saida mak munisípiu Bobonaro presiza,” PAM Bobonaro hateten ba Agência TATOLI iha nia kna’ar fatin, kuarta (22 janeiru 2026) ne’e.
Preparasaun
Avaliasaun kondisaun mínimu ne’e hahú kedas husi nivél postu administrativu, tanba ne’e preperasaun ne’ebé Autoridade Munisípiu Bobonaro halo mak liuhusi orsamentu Programa Nasionál Dezenvolvimentu Suku (PNDS) no Planu Dezenvolvimentu Integradu Munisipál (PDIM), tau prioridade hodi halo konstrusaun ba infraestrutura bázika sira hanesan eskola, fasilidade saúde, estrada rurál, bee-moos no seluk tán.
Preparasaun seluk ne’ebé tenke hala’o, nia dehan, mak konstrusaun edifísiu asembleia munisípál ne’ebé tuir planu sei hala’o lansamentu fatuk-dahuluk iha tempu badak no edifisíu Balkaun Úniku.
Antigu Vise Reitór UNPAZ ne’e hatutan, preparasaun balun hahú la’o ona hanesan implementasaun projetu reablitasaun estrada nasionál ne’ebé hahú husi Nunura to’o Maliana Vila no estrada Urbana kobre Maliana Villa,
Setór Agrikultura
Iha setór agrikultura, nia hateten, Governu liuhusi Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta (MAPPF) foin lalais ne’e lansa ona projetu konstrusaun eskema irrigasaun Maliana II, ne’ebé ba futuru sei fornese bee kobre área natar hamutuk ekatare 1,401.
Aleinde ne’e, munisípiu Bobonaro mós hetan apoia ekipamentu agrikola hanesan Tratór Boot, tratór médiu no Hand Tractor (HT), mákina kuda hare, mákina ko’a hare no selu-seluk tán.
Iha tinan kotuk ne’e, nia relata, Autoridade Munisípiu Bobonaro (AMB) liuhusi orsamentu PDIM konsege konstrui ona irrigasaun Raegeren Raboanan iha suku Raifun no sei kontinua tan ba hadi’a irrigasaun iha postu administrativu Cailaco no planu atu loke tan rai potensiál lubuk ida iha Atabae.
“Ida-ne’e mak la’o di’ak ona signifika katak ita sei redús fós importasaun. Ita buka la’ós atu exporta maibé ha’u-nia esforsu ne’e maizumenus ba han-hemu nian ne’e, Bobonaro nia produtu rasik lai. Ita responde nesesidade uma-laran ne’e hotu lai, sufisiente ka liu ona, mak foin ita hanoin ba merkadu,” nia dehan.
Projetu sira-ne’e atu aseleradu, Autoridade Munisipál mós simu orientasaun husi Xefe Governu, Kayrala Xanana Gusmao, halo koordenasaun servisu ho autoridade postu sira hodi kontrola, asegura nune’e projetu hotu-hotu ne’ebé la’o iha suku no aldeia hatudu kualidade.
Kona-ba rekursu umanu, Autoridade Munisípiu Bobonaro ne’e dehan sufisiente ona maibé seidauk garante katak di’ak loos ona, tanba intelektuál Bobonaro oan sira barak mak sei hela no servisu iha Dili.
Reseita doméstika
Enkuantu liga ba Preparasaun atu hetan reseitas domestika iha futuru, nia hateten, daudaun ne’e identifika ona fatin turizmu iha parte tasi-ibun no fatin turizmu komunitáriu, relijiozu no istóriku barak, ezemplu hanesan Foseis Repeteis Marino iha Foho Lesesuli, postu administrativu Cailaco ne’ebé agora seidauk dezenvolve.
Nia fundamenta, la’ós ne’e deit maibé sei halo mós lisensiamentu ba kamioneta sira-ne’ebé tula sasán husi Nusa Tenggara Timur (NTT)-Indonézia tama mai territóriu tenke selu taxa ba Governu.
Notísia Relevante: MAE sensibiliza lei podér lokál no desentralizasaun administrativa ba autoridade Bobonaro
Aleinde ne’e, Bobonaro mós iha rekursu naturál sira hanesan Fatuk, Rai-Henek, Mina no Gas-naturál ne’ebé daudaun ne’e identifika hanesan iha Nunura no iha fatin seluk tan, ne’ebé ba futuru halo explorasaun sei kontribui reseita makaas.
“Ida-ne’e fó hela esperansa ba ita katak bainhira ita implementa ona lei desentralizasaun administrativa no podér lokál ne’e, ita bele hahú ona. Agora, emprezariu sira-ne’ebé mak atu hahú barak loos, soké ita sei hein bainhira mal lei podér lokál ne’e implementa,” nia hatetem.
Nia relata, atu halais prosesu dezenvolvimentu iha tinan 2025 ne’e, Autoridade Munisípiu Bobonaro (AMB) prevee orsamentu millaun $23-resin, maibé hetan redusaun husi Komisaun Revizaun Orsamentu (KRO) ikus mai Parlamentu Nasionál aprova de’it millaun $11-resin.
Tuir nia, monatante orsamentu ne’e la sufisiente atu rezolve problema iha baze tanba aloka ba kapitál dezenvolvimentu millaun $1-resin de’it.
“Orsamentu ida-ne’e ba buat ne’ebé urjente maibé ba projetu estrada sira-ne’e sei la’o depois vizita primeiru-ministru nian hahú iha fulan-marsu 2025 ne’e ramata, mak ita lori ba orsamentu 2026. Tanba, estrada, irrigasaun sira tama grande porjetu ne’e labele rezolve ho orsamentu munisípiu nian tanba osan kiik,” nia dehan.
Tuir dukumentu ne’ebé Tatoli asesu iha tinan 2025 ne’e, Autoridade Munisípiu Bobonaro prevee orsamentu $3,823,962.00 ba programa Desentralizasaun Administrativa no Podér lokál.
Bainhira avaliasaun kondisaun minimu ne’e rezultadu hatudu Bobonaro pasa no hakat ba podér lokál 2026, nia hateten, sei hasoru difikuldade tanba kondisaun barak mak presiza prepara hanesan edifisíu asembleia Munisipál no edisfisíu Kamara Munisipál.
Dezafiu sira
Maske Kondisaun balun hahú rezolve ona, maibé tuir PAM, durante ne’e munisípiu Bobonaro sei iha dezafíu barak mak enfrenta, hanesan fasilidade ne’ebé atu fasilita administrasaun ba podér lokál sei mínimu hela hanesan infrastrutura tanba diresaun balun nia edifisíu kondisaun ladi’ak.
Aleinde ne’e, tuir nia, problema seluk mak estrada husi diresaun Bilimau ba Cailaco ne’e ninia kondisaun grave no kondisaun hanesan mós ba estrada ligasaun husi Santa Cruz liga ba postu Bobonaro no Loloto’e.
Tanba ne’e, nia husu ba Governu sentrál tenke tau matan ona ba dadus hirak ne’e, iha planu orsamentu Fundu Infraestrutura hodi bele rezolve.
“Ne’e para ita fokus de’it ba asuntu reseita, oinsá ita atu jere ona ita-nia rekursu naturál ne’ebé iha, ita hahú prosesu para osan tama ona. Se buat sira-ne’e sei nafatin hanesan ne’e hela, tempu badak sei halo hotu ba buat sira-ne’e, entaun administrativu sei la’o hakdasak hela,” nia esplika.
Governu aprova rezolusaun
Antes ne’e, Governu liuhosi Ministériu Admistrasaun Estatal (MAE), halo ona revizaun ba rezolusaun Governu númeru 11/2019, 13 marsu kona-bá ezekusaun estratéjia desentralizasaun administrativa no instalasaun órgaun reprezentativu podér lokál.
Governu aprova rezolusaun Governu númeru 11/2019, 13 marsu ne’e bazea ba Konstituisaun RDTL artigu 5 númeru 1, ne’ebé determina Estadu respeita organizasaun territorial, prinsípiu desentralizasaun iha administrasaun públika no instalasaun órgaun reprezentativu podér lokál, ne’ebé sei benefísia aprovasaun kalendarizasaun asaun nian.
Molok ne’e, Konsellu Ministru aprova ona projetu sira-ne’ebé aprezenta husi Ministru Administrasaun Estatál, Tomás do Rosário Cabral, mak hanesan;
Dekretu-Lei ne’ebé regula funsionamentu balkaun uniku no portál munisipál, hodi reforsa desentralizasaun administrativa no modernizasaun servisu públiku sira iha Timor-Leste.
Balkaun Úniku sei implementa iha munisípiu hotu-hotu no iha illa Ataúro, ho atendimentu prezensiál, móvel no telefóniku, nune’e bele simplifika prosedimentu administrativu, hadi’a efisiénsia no promove prosimidade entre administrasaun públika no sidadaun.
Servisu móvel sei disponibiliza iha área remota sira liuhosi estrutura itinerante/movel sira ne’ebé adapta ona.
Diploma ne’e mós konsolida no habelar funsionalidade portál munisipál hanesan plataforma sentrál ba asesu informasaun no atendimentu públiku eletróniku sira, promove transparénsia no partisipasaun sívika.
Entre inovasaun sira-ne’e, obrigasaun hodi publika informasaun kona-ba jestaun munisipál, disponibilizasaun servisu administrativu online no reforsu ferramenta kontrolu sosiál nian.
Medida sira-ne’e ho objetivu hasa’e kualidade servisu públiku, hamenus kustu operasionál no promove governasaun lokál ne’ebé efisiente no partisipativu liu, tuir prinsípiu konstitusionál no estratéjia desentralizasaun Governu nian.
Projetu rezolusaun Governu, ne’ebé ezekuta estratéjia desentralizasaun administrativa no instalasaun órgaun reprezentativu podér lokál 2025-2028 nian, hetan ona aprovasaun iha Konsellu Ministru.
Medida ida-ne’e ho objetivu reafirma Governu nia determinasaun hodi konsolida estratéjia desentralizasaun administrativa no kontinua prosesu instalasaun órgaun reprezentativu podér lokál nian.
Rezolusaun Governu ida-ne’e estabelese planu anuál sira, hosi 2025 to’o 2028, ne’ebé inklui instalasaun servisu balkaun úniku iha territóriu nasionál, reforsu institusionál autoridade munisípiu sira nian, regulamentu lei sira ne’ebé relasiona ho podér lokál no atualizasaun baze-dadus resenseamentu eleitorál nian.
Iha etapa sira tuir mai, sei promove kriasaun kondisaun sira hodi hala’o eleisaun munisipál, kapasitasaun ba prezidente munisipál eleitu sira no avaliasaun ba progresu desentralizasaun nian.
Koordenasaun ba ezekusaun estratéjia sei sai hanesan responsabilidade ministériu administrasaun Estatál nian, ne’ebé tenke aprezenta relatóriu semestrál kona-ba progresu ne’ebé alkansa ona no dezafiu sira ne’ebé hasoru, hodi garante kontinuidade no efikásia prosesu nian.
Rezolusaun ida-ne’e revoga rezolusaun Governu anteriór nú 45/2020, 09 dezembru, no tama iha vigór iha loron ida hafoin nia publikasaun.
Antes ne’e, Parlamentu Nasionál (PN) aprova ona pakote lei númeru 23/ 2021, loron 10 fulan-novembru, Lei Podér Lokál no Desentralizasaun Administrativa, husi Lei númeru 22/ 2021, loron 4 fulan-novembru, Lei Eleitorál Munisipál, no Lei númeru 16/ 2023, loron 31 fulan-maiu, Lei Finansa Munisipál sira.
Lei Podér Lokál no Desentralizasaun administrativa konstrui ho pesoál koletiva, iha territóriu nasionál ba órgaun reprezentantivu sira-ne’ebé define organizasaun kompeténsia ba funsionamentu no kompozisaun ne’ebé define iha lei.
Lei Podér atu hakbesik serbisu públiku sira husi Estadu ba iha kraik ka atribui kompeténsia tomak ba munisípiu tomak hodi halo planu no programa no halo nia orsamentu rasik, Aleinde ne’e, lei desentralizasaun atu Governu sentral halo transferénsia kompeténsia ne’ebé durante ne’e seida’uk fó ba munisipál.
Notísia Relevante: Governu kontinua servisu ba kondisaun mínimu prosesu desentralizasaun-poder lokál
Jornalista : Sergio da Cruz
Editór : Cancio Ximenes





