BAUCAU, 27 janeiru 2025 (TATOLI)—Autoridade Administrasaun Munisipál (AAM) Baucau kontinua prepara an hasoru implementasaun podér lokál no desentralizasaun administrativa ne’ebé sei mai.
Prezidente Autoridade Munisipál (PAM) Baucau, Veneranda Lemos Martins, esplika desizaun kona-ba polítika implementasaun lei podér lokál no desentralizasaun sei bazeia ba rezultadu avaliasaun mínima husi Governu sentrál liuhosi Diresaun Desentralizasaun iha Ministériu Administrasaun Estatál (MAE).
“Preparasaun tenke másima atu prenxe kondisaun mínima ne’ebé sei halo fazeadamente no kuandu bele, tinan 2027 Baucau implementa uluk ona polítika referida,” Prezidente Autoridade Munisipál Baucau informa ba TATOLI iha Sentru Konvensaun Baucau (CCB-sigla portugés), Vila Antiga, segunda ne’e.
Nia esplika, kondisaun mínima ne’ebé sei iha faze avaliasaun husi Governu sentrál liuhosi MAE mak foku ba rekursu iha kada munisípiu, kapasidade rekursu umanu iha área administrasaun, infraestrutura bázika, organiza sidade no preparasaun ba setór ekonomia hanesan prepara setór privadu liuhosi kooperasaun ho Kámara Komérsiu Indústria Timor-Leste (CCI-TL-sigla portugés) iha Baucau.
Veneranda Lemos informa katak bainhira prenxe rekizitu kondisaun mínima, faze tuirmai mak eleisaun Kámara Munisipál nune’e presiza kapasidade rekursu umanu atu jere orsamentu tanba podér lokál no desentralizasaun administrativa Governu sentrál sei aloka orsamentu ba kada munisípiu ho pursentu 25 de’it.
Notísia relevante: Peskizadór AJAR: Polítika desentralizasaun lori fila-fali administrasaun públika ba munisípiu
“Ita enkoraja Baucau-oan sira-ne’e tenke aprende liuliu iha área finansa, planeamentu no administrasaun,” nia aprofunda.
Prezidente Autoridade Baucau rekoñese katak joven Baucau iha kapasidade no koñesimentu ba área hirak-ne’e maibé presiza krexe liután liuhosi kapasitasaun ba área ne’ebé konsideradu importante.
“Nune’e, Autoridade Baucau kria departamentu Organizasaun Naun Governamentál (ONG) no diresaun rekursu umanu hodi foku ba kapasitasaun iha área planeamentu, finansa no administrasaun ne’ebé envole husi nível munisípiu, postu administrativu to’o suku,” nia esplika.
Aleinde ne’e, Veneranda dehan, Autoridade Baucau kontinua serbisu hamutuk ho instituisaun mineiru husi nasionál atu halo identifikasaun ba rekursu naturál sira iha kada postu administrativu hodi hatene rekursu ne’ebé iha Baucau, nune’e futuru bele krexe ekonomia liuhosi investimentu.
Governu sentrál liuhosi MAE iha tempu badak sei aprezenta kalendáriu implementasaun podér lokál no desentralizasaun administrativa hodi hetan aprovasaun iha reuniaun Konsellu Ministru (KM) nune’e futuru bele ona aplika lei tolu kona-ba polítika desentralizasaun administrativa iha kada munisípiu.
Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (KRDTL) artigu 72 hateten katak estabelesementu podér lokál parte husi loke dalan ba kriasaun lei tolu hanesan lei númeru: 23/2023, loron 10 novembru, sei regulariza implementasaun podér lokál no desentralizasaun administrativa, lei númeru: 16/2023, loron 31 maiu, kona-ba finansa munisipál sei regulariza maneira hotu utilizasaun orsamentu no lei númeru: 22/2021, loron 4 novembru, kona-ba eleisaun munisipál sei regulariza mekanizmu eleisaun ba membru asembleia no prezidente autoridade munisipál.
Antes ne’e, Governu aprova rezolusaun númeru: 11/2019, 13 marsu, kona-ba ezekusaun estratéjia desentralizasaun administrativa no instalasaun órgaun reprezentativu podér lokál ne’e, bazeia ba Konstituisaun RDTL artigu 5 mak hanesan;
- Determina Estadu respeita organizasaun territoriál, prinsípiu desentralizasaun iha administrasaun públika no instalasaun órgaun reprezentativu podér lokál, ne’ebé sei benefísia aprovasaun kalendarizasaun asaun nian;
- Lei-oan mak hatuur no hametin karaterístika eskalaun oinoin rai-laran nian, no mós kompeténsia administrativa órgaun sira-ne’e nian;
- Oé-Cusse Ambeno no Ataúro, sira hetan tratamentu administrativu no ekonómiku espesiál.
Aleinde ne’e, bazeia ba Konstituisaun RDTL Artigu 72 (kona-ba Podér lokál) ne’ebé haktuir;
- Sei harii kbiit lokál ho ema ne’ebé koletivu iha rai-laran ne’ebé iha órgaun reprezentativu, ho kna’ar atu organiza partisipasaun sidadaun idak-idak nian kona-ba solusaun problema rasik iha sira-nia komunidade no atu promove dezenvolvimentu lokál, no la afeta partisipasaun Estadu nian;
- Organizasaun, kompeténsia, funsionamentu no kompozisaun órgaun kbiit lokál nian sei define tuir lei.
Entretantu, OJE 2025 ne’ebé aloka ba munisípiu sira iha territóriu nasionál ne’e kada munisípiu hetan millaun $7 hodi utiliza ba atividade hotu iha munisípiu sira no prepara ba prosesu implementasaun desentralizasaun administrativa no podér lokál.
Jornalista: Natalino Belo
Editór: Xisto Freitas da Piedade





