iklan

HEADLINE, OEKUSI

Abitante Bene-Ufe preokupa ho peste ne’ebé hamate fahi

Abitante Bene-Ufe preokupa ho peste ne’ebé hamate fahi

Abitante suku Bene-Ufe, Francisco José Carvalho. Foto Tatoli/Abílio Elo Nini

OEKUSI, 24 Abríl 2025 (TATOLI) – Abitante sira iha suku Bene-Ufe, sub-rejiaun Nítibe, Rejiaun Administrativa Espesiál Oekusi Ambeno (RAEOA), lamenta tanba sira-nia fahi mate barak kauza husi peste ka moras.

Tanba ne’e, rezidente Francisco Jorge Carvallo rekomenda ba Ministériu Agrikultura no autoridade RAEOA atu halo vasinasaun ka apoia hodi halo prevensaun, tanba moras fahi ne’e akontese kada tinan. Aleinde ne’e halo mós vasinasaun ba manu no karau.

“Kada tinan ami enfrenta moras fahi. Fahi ne’ebé ami haki’ak to’o tinan ida moras ataka no mate hotu. Iha ne’e ami-nia fahi mate barak, kuandu atu halo lia-ruma atu oho, fahi iha ne’ebé?”, Jorge Carvallo tenik iha sede suku Bene-Ufe.

Notísia relevante: Uma-kain 100-resin iha suku Bene-Ufe Nítibe seidauk asesu liña eletrisidade

Nia lembra katak iha tinan 2017 bá kotuk, vasinasaun ba animál kada tinan halo iha suku no aldeia, maibé depoizde ne’e laiha ona. “Ne’ebé ha’u husu atu tinan-tinan tenke tun mai suku no aldeia atu halo vasinasaun ba fahi sira, manu no karau. Importante liu mak fahi”, nia rekomenda.

Iha fatin hanesan, Xefe Suku Bene-Ufe, Marcos Meni, dehan durante ne’e komunidade sira ho inisiativa rasik uza ai-moruk tradisionál halo kurativu ba fahi, maibé la salva.

“Tuir loloos parte Governu presiza haree asuntu ne’e, tanba ami mós lahatene dalaruma ai-moruk tradisionál ne’e mós afeta ba fahi sira-nia isin. Maski tau ai-moruk, maibé mate nafatin”, nai dehan.

Notísia relevante:Autoridade rona preokupasaun komunidade Bene-Ufe hodi aposta ba PAA 2026

Hatán ba lamentasaun sira ne’e, Diretór Rejionál Agrikultura Oekusi, Amaro Efi, rekoñese katak moras fahi la’ós akontese de’it iha suku Bene-Ufe, maibé mós iha suku sira seluk tanba kauza husi mudansa klímatika.

“Tama fulan-Maiu ita sei koloka tékniku sira bá kada sub-rejiaun no suku sira atu halo prevensaun ba [peste] manu nian, maibé moras fahi ne’e tékniku sira atua daudaun, maibé tanba natureza, entaun ami sei koordena ho Ministériu Agrikultura atu mai hasai sampel, nune’e ita bele halo tratamentu tuir saida mak hasai ona iha sampel ne’e”, nia informa.

Notísiia relevante: Munisípiu rua enfrenta peste suína afrikana no hamate ona fahi besik 60

Jornalista: Abílio Elo Nini

Editora: Maria Auxiliadora

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!