iklan

HEADLINE, KAPITÁL, SAÚDE

Ministériu tolu forma ekipa konjunta ba prevensaun moras raiva

Ministériu tolu forma ekipa konjunta ba prevensaun moras raiva

Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana, Germano Santa Brites Dias (karuk) no Sekretáriu Estadu Pekuária, José Viera de Araújo (loos) asina nota kooperasaun hodi forma ekipa konjunta ba prevensaun moras raiva iha territóriu nasionál, iha salaun enkontru MAE, Kaikoli, Sesta (27/06/2025). Imajen TATOLI/Alexandra da Costa

DILI, 27 Juñu 2025 (TATOLI)–Ministériu Agrikultura Pekuária Peska no Floresta (MAPPF) liuhusi Diresaun Nasionál Veterinária hamutuk ho Ministéria Saúde (MS) no Ministériu Administrasaun Estatál (MAE) liuhusi Sekretaria Estadu Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana (SEATOU) forma ekipa konjunta ba operasaun prevene moras raiva iha territóriu nasionál.

Ekipa konjunta ne’e inklui Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) no FALINTIL-Forsa Defeze Timor-Leste (F-FDTL) no Autoridade lokál sira, ne’ebé sei halo operasaun vasina moras raiva ba animál hanesan asu, busa ho diárimente iha postu administrativa lima, munisípiu Dili.

Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana, Germano Santa Brites Dias, hateten, daudaun ne’e iha ona sidadaun na’in-lima maka mate tanba moras raiva.

“Ho insidente ida-ne’e atu fanun ita hotu atu halo kolaborasaun liña sektorál sira hotu hodi rezolve ameasa saúde públiku nian. Surtu moras raiva ne’ebé akontese la’ós problema saúde de’it maibé fó impaktu direta mós ba orden públika no fó ameasa ba sidadaun sira iha área rurál, liuliu besik liu fronteira hanesan Rejiaun Administrativa Espesiál Oékusi Ambenu, Bobonaru no Kovalima,” Sekretáriu Estadu informa ba jornalista iha salaun enkontru MAE, Kaikoli, Sesta ne’e.

Operasaun ba prevensaun raiva sei hala’o uluk iha munisípiu Dili, hafoin sei kontinua iha munisípiu seluk, maibé nafatin sensibiliza ba autoridade lokál sira atu koopera ho MS hodi haruka komunidade lori sira-nia animál ba vasina iha klínika besik.

“Karik komunidade hela iha área remota presiza informa ba autoridade atu nune’e autoridade kontinua pasa informasaun ba pesoál saúde hodi ba vasina ita-boot sira-nia animál,” Governante ne’e fó hanoin.

Notísia relevante :

Governu mós presiza envolvimenti husi Prezidente Autoridade munisípiu no Autoridade lokál sira atu apelu ba komunidade lori animál (asu no busa) bá vasina no tenke kesi iha kintál laran atu evita tata ema.

“SEATOU iha konfiansa katak ho kooperasaun no koordenasaun ne’ebé sólidu, ita bele kontrola no ultrapasa epidémia ida-ne’e ho efetivu no sustentávél,” nia reforsa.

Tarefa servisu ba ekipa konjunta

MAPPF liuhusi Diresaun Nasionál Veterenária :

  • Prepara ekipamentu ka materiál ba kapturasaun animál,
  • Prepara format auto-notísia no distribui ba autoridade lokál sira,
  • Forma ekipa serbisu veterináriu móvel,
  • Atualiza baze dadus animál,

MS :

  • Halo monitorizasaun data espira ai-moruk ne’ebé atu uza ba vasinasaun animál no ema,
  • Halo kampaña ba komunidade atu evita han naan-asu (RW),
  • Halo rejistrasaun dadus ba ema afetadu.

Ba PNTL no F-FDTL kontinua akompana ekipa halo operasaun iha terrenu hodi fó seguransa másimu ba serbisu ida-ne’e.

Iha sorin seluk, Sekretáriu Estadu Pekuária, José Viera de Araújo, hateten, MAPPF liuhusi Diresaun Nasionál Veterenária durante ne’e serbisu hamutuk ona ho MS ba asuntu raiva.

“Ita enkontru ona halo prevensaun no medida prevensaun la’ós de’it iha rai-laran maibé iha mós rai-li’ur, entaun ita mós koordena ona ho parte autoridade Nusa Tengara Timur (NTT) Kupang para oinsá hahú prevene husi sira antes to’o ita, tanba ita mesak mós sei labele halo,” Sekretáriu Estadu tenik.

Governante ne’e dehan, ekipa konjunta tenke koopera ho di’ak atu hasa’e komunidade nia konsiénsia liuhusi sensibiliza no halo operasaun vasina ba komunidade nia animál.

“Serbisu hamutuk ne’e mós tanba ita iha limitasaun, entaun ho difikuldade ne’e mak halo ita serbisu hamutuk hodi prevene lalais, tanba moras ne’e tama ona iha munisípiu Dili ne’e ita kontrola araska. Ita presiza trava agora,” nia alerta.

Nune’e mós, Prezidente Institutu Nasionál Saúde Públika Timor-Leste (INSPTL), Merita Monteiro, hateten, moras raiva ne’e perigu no laiha ai-moruk atu kura.

“Entaun ita tenke tau-atensaun másimu hodi prevene moras raiva. Moras raiva la hanesan ho moras seluk, katak moras seluk ita sei bele halo tratamentu tanba ai-moruk iha, maibé raiva sientista barak mak seidauk hetan ai-moruk ida hodi kura, maski imunidade forte,” Prezidente institutu reforsa.

Nune’e, nia husu, bainhira komunidade balun mak asu tata tenke bá lalais fasilidade saúde hodi bele simu vasina anti raiva (VAR) nune’e bele proteje no labele hatudu sinál sintoma raiva nian.

Sintoma pozitivu moras raiva ba animál :

  • Siak (hahalok agresivu),
  • Kaben sai barak (hipersalivasaun),
  • Komesa tata ema, animál no sasán seluk,
  • Lakohi han no sai fraku,
  • Tauk naroman no tauk bee,
  • Paraliza no mate.

Jornalista     : Alexandra da Costa

Editora          : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!