iklan

EKONOMIA, HEADLINE

MAPPF kuda ai-oan 1.606 iha foho-lolon Beduku

MAPPF kuda ai-oan 1.606 iha foho-lolon Beduku

Sekretaria Estadu Floresta kuda ai-oan iha foho-lolos Beduku. Foto/António Daciparu

DILI, 29 Janeiru 2026 (TATOLI)-Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta (MAPPF), liuhusi Sekretaria Estadu Floresta halo atividade reflorestasaun iha área Beduku-Dili ho tema “Promove Reflorestasaun hodi Asegura Sustentabilidade Dezenvolvimentu Nasaun”.

Atividade ne’e ho kuda ai-oan hamutuk 1.606 iha foho-lolon Beduku, baliza entre suku Komoro, postu administrativu Don Aleixo, munisípiu Dili, no suku Beduku, postu administrativu Bazartete, munisípiu Likisá.

Sekretáriu Estadu Floresta, Fernandino Vieira, kuda ai-ona iha foho-lolon Beduku. Foto/António Daciparu

Ai-oan ne’ebé kuda ne’e iha tipu rua mak ai-kakeu no akásia, nu’udar pilotu hodi kuda uluk iha rai ektare ida husi totál 100.

Sekretáriu Estadu Floresta, Fernandino Vieira, hateten objetivu husi reflorestasaun ida-ne’e importante, tanba bele fó rekuperasaun ba rai krítiku sira.

“Ita mai halibur hamutuk iha fatin ida-ne’e hodi partisipa serimónia lansamentu programa reflorestasaun ba dala-rua hodi reabilita no rekupera kondisaun área krítika iha areadór Dili ne’ebé tinan naruk nia laran hetan destruisaun depoizde Timor-Leste restaura nia independénsia iha tinan 2002”, Fernandino Vieira hateten.

Objetivu prinsipál husi atividade ne’e mak hasa’e konxiénsia komunidade nian, ne’ebé hela iha área rurál hodi partisipa ativa iha prosesu dezenvolvimentu nasionál iha área floresta, hodi hasoru problema mudansa klimátika iha Timor-Leste, tantu iha nasionál, rejionál komu globál.

Tuir nia, Timor-Leste lakon tiha ona nia área floresta, tanba ne’e sai urjente atu atua ho konsisténsia iha protesaun ba área floresta nasionál ne’ebé besik 50% husi área terrestre país nian, nune’e setór ida-ne’e bele sai rentavel ekonomikamente.

Nia subliña katak liuhusi polítika IX Governu kontinua implementa kuadru legál, inklui Lei Baze Florestál, kona-ba jestaun no protesaun ba rekursu florestál iha Timor-Leste.

Fernandino hateten Timor-Leste nu’udar nasaun ne’ebé furak tebes, Dili nu’udar kapitál nasaun ne’ebé hale’u ho foho no tasi, natureza ida-ne’e maka sei atrai ema mai vizita país.

“Maibé, agora ita hotu haree hamutuk, ita-nia foho komesa lakon nia orijinalidade, halo ita hateke ladún furak ona iha ita-nia matan. Mai ita hotu hanoin hamutuk hodi fó solusaun ba Dili nia furak agora no iha futuru”, dehan.

Sekretaria Estadu Floresta kuda ai-oan iha foho-lolos Beduku. Foto/António Daciparu

Bazeia ba Dekretu-Lei númeru 05/2016, Área Tasi-Tolu tama to’o Beduku foho Komoro, munisípiu Dili, tama iha Sistema Nasional área protejida ektare 3.422.1. Área ne’e sai hanesan paver zona hodi salva Dili iha tempu udan.

Nune’e Dekretu-Lei númeru 06/2020, kona-ba Rejime Jurídiku Protesaun no Konservasaun Biodiversidade no Lei númeru 14/2017, kona-ba Rejime Jerál Floresta, husi baze legál sira ne’e maka Governu iha kompeténsia hodi atribui lisensiamentu ba atividade ne’ebé hala’o iha área referida.

Sekretáriu Estadu Terra no Propriedade, Jaime Xavier Lopes, hateten Terra no Propriedade mak na’in ba rai, nune’e haree ba atividade ne’ebé Sekretaria Estadu Floresta halo liuhusi reflorestasaun ne’e oinsá mak hamutuk kuidadu ambiente.

“Tanba ai ne’ebé ita kuda ne’e nia fó benefísiu barak hanesan fó protestaun rai, animál no seluk tan. Programa ne’e tenke kontinua nune’e futuru jerasaun bele hadomi natureza”, afirma.

Ministru Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta, Marcos da Cruz, hateten floresta hanesan ema nia vida, tanba ne’e presiza kuidadu hanesan mós ema kuidadu an.

“Atividade ida-ne’e ita kontinua halo iha fatin hothotu, nune’e husu ita hotu hamutuk kuidadu ita-nia ambiente no halo reflorestasaun nune’e fó benefísiu ba povu, ekonomia no sosiál”, salienta.

Administradór Postu Administrativu Don Aleixo, munisípiu Dili, José Soares, hateten atividade reflorestasaun ne’e importante tebes ba Dili.

“Ami-nia apresiasaun ba Governu ne’ebé atu haburas sidade Dili, liuhusi reflorestasaun tanba Dili hahú molik, hahú lakon nia ai-horis, ne’ebé presiza ita hotu nia kontribuisaun atu haburas filafali ai-horis nune’e bele proteje rai monu”, salienta.

Hafoin kuda ai-horis ne’e, ba oin Sekretaria Estadu Floresta sei destaka guarda-floresta hodi tau-matan ba plantasaun sira ne’e.

Jornalista: Arminda Fonseca 

Editora: Maria Auxiliadora 

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!