DILI, 16 Fevereiru 2026 (TATOLI)–Governu Fransa liuhusi nia embaixadór naun rezidensia, Fabien Penone, segunda ne’e, atribui medalla orden méritu agríkola ba Embaixadór boa-vontade ba Asuntu Ambiente no Kultura, Eugenio ‘Ego’ Lemos.
Notísia Relevante: Manan prémiu Ramon Magsaysay Filipina, Ego Lemos: “surpreza ida”
Embaxadór Fabien Penone esplika, distinsaun ne’e rekoñese kontribuisaun Ego Lemos nian ba promosaun permakultura, restaurasaun floresta no mobilizasaun komunitária ba solusaun jestaun bee no agríkola ne’ebé sustentável.

“Prémiu ne’ebé fó ba Eugenio ‘Ego’ Lemos reprezenta rekoñesimentu husi Estadu Fransa; Ministru Agrikultura Fransa deside nomeia nia nu’udar Ofisiál ba Orden Méritu Agrikultura, tanba ninia kontribuisaun ba agrikultura sustentável no restaurasaun ambientál iha Timor-Leste,” Embaxadór ne’e hateten iha nia diskursu iha Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato, Bairru Pite.
Diplomata ne’e destaka mós katak Ego Lemos mobiliza voluntáriu rihun ba rihun hodi implementa sistema kolleta no armazenamentu udan-been, promove prátika permakultura no hametin reziliénsia klimátika iha komunidade oioin, no inisiativa sira-ne’e hamosu rezultadu konkretu iha terrenu.
Diplomata ne’e hanoin hikas katak orden Méritu agríkola nian kria iha tinan 1883 hodi distinge indivíduu sira-ne’ebé maka presta ona servisu signifikativu sira iha área agrikultura nian liuhusi prátika agríkola, ensinu, peskiza sientífika ka inisiativa sira dezenvolvimentu rurál nian.

Ego Lemos afirma katak prémiu ne’e reprezenta-liu duké rekoñesimentu individual no ida-ne’e hanesan omenajen ida ba serbisu koletivu ne’ebé dezenvolve iha komunidade timoroan sira.
“Rekoñesimentu ne’e la’ós de’it marku pesoál ida, hanesan testamentu ida ba reziliénsia husi rai timoroan no husi matenek husi nia ema sira,” nia dehan.
Ego Lemos destaka serbisu husi organizasaun PERMATIL, PermaYouth, no movimentu Planting Water, ne’ebé dezenvolve ona téknika sira ba konservasaun bee no rai, restaurasaun bee-matan, no kuda ai-horis iha rejiaun oioin nasaun nian inklui iha Oé-Cusse no Ataúru.
Ativista ne’e mós mensiona katak projetu sira hatudu ona rezultadu, inklui aumentu 71% iha vejetasaun durante tempu maran iha área sira-ne’ebé hetan intervensaun.
Prezidente Repúblika ne’ebé marka prezensa iha eventu ne’e, fó parabéns ba ema-ne’ebé hetan onra no haktuir katak Ego Lemos fó ona kontribuisaun ne’ebé signifikativu ba Timor-Leste, tantu nu’udar artista no nu’udar defensór ambientál.
“Nomeia Ego Lemos nu’udar enviadu espesiál ba rekursu hidrográfiku sira, ambiente, no floresta sira no katak nia partisipa ona iha enkontru nasionál no internasionál sira, inklui konferénsia sira kona-ba klima,” Ramos-Horta hateten.
Iha okaziaun ne’e, Ego Lemos hateten, kada tina Governu Fransa liuhusi Ministériu Agrikultura hili ema iha mundu tomak atu hetan medalla méritu ne’e.
“Kada tinan Ministériu Agrikultura Fransa hili ema hotu iha mundu tomak, ne’ebé mak kontribui ba agrikultura, ba ambiente, ba bee, sira halo anunsiu ne’e iha tinan kotuk no Timor-Leste nomeia ha’u atu simu orden ne’e. Iha mundu tomak sira nomeia ema na’in-10 inklui ida mak ha’u. Sira haree ba ha’u-nia atividade sira-ne’ebé durante ne’e halo, entaun sira hili ha’u, iha Azia ne’e ha’u mesak,” Ego Lemos hateten.
Nia dehan, medalla ne’e la’ós ba de’it nia, maibé ba ema hotu iha Timor-Leste ne’ebé konserva bee no komunidade hotu ne’ebé apoiu atividade PERMATIL nian.
“Kondekorasaun ne’e reprezenta ita hotu, hanesan timoroan ida. Ha’u sente orgullu tanba ita bele hetan rekoñesimentu husi Governu Fransa nian. Ida-ne’e hatudu katak serbisu ne’ebé ita halo hatudu duni rezultadu no sai ezemplu ba nasaun seluk sira mós,” nia dehan.
Serimónia ne’e partisipa husi membru Governu sira, reprezentante sira husi korpu diplomátiku sira, organizasaun internasionál sira, parseiru sira husi sosiedade sivíl no membru família sira husi ema-ne’ebé hetan onra.
Jornalista : Hortencio Sanchez
Editór : Cancio Ximenes




