KOVALIMA, 01 Jullu 2025 (TATOLI) – Prezidente Autoridade Munisípiu (PAM) Kovalima, Miguel Armada Cardoso, hasai ona sirkulár ba autoridade postu administrativu hitu, suku 30 to’o iha aldeia 148, hodi orienta komunidade sira kesi animál hanesan asu no busa, atu labele husik livre.
“Autoridade Kovalima hasai sirkulár relasiona informasaun ne’ebé mak hato’o husi komunidade no husi servisu Saúde Munisípiu Kovalima. Ita iha Kovalima sidadaun ida mate ho vírus rabies, ne’e la’ós asu mak tata”, PAM Kovalima, Miguel Armada Cardoso, hato’o ba jornalista-sira iha-nia servisu fatin AMC, ohin.
Sidadaun ida-ne’ebé foin lalais hakotu iis tanba vírus raiva, tuir kronolojia, bainhira konsumu na’an asu no depois nia moras, hatudu sintoma vírus raiva. Sidadaun ne’e husi Postu administrativu Maukatar, suku Ogues, aldeia foho rua.
Ho akontesimentu referidu, hanesan autoridade Kovalima, koordena ona ho servisu saúde munisípiu Kovalima no diresaun veterinária hodi hasai sirkulár ba postu administrativu hitu, suku 30, to’o iha aldeia 148 atu kesi asu no busa sira hodi fó vasina no labele husik livre.
Entidade másima Kovalima ne’e dehan, karta sikulár ne’ebé fó sai, husu komunidade atu kesi animál hanesan busa no asu nune’e bele livre husi vírus raiva. Baihira simu informasaun ruma mak komunidade sira la kesi asu no busa hodi husik livre, presiza forma ekipa atu kontrola hodi halo atuasaun hanesan tiru no vasina, tanba progama vasina daudaun ne’e la’o hela.
“Ita hasai karta sikulár liuhusi postu, suku to’o iha aldeia sira. Ekipa sira mós hato’o informasaun kona-ba raiva. Bainhira la kumpri, foti desizaun hodi forma ekipa tiru asu no busa. Hafoin ita tiru ita labele konsumu nune’e halot de’it iha fatin ruma”, nia fó hanoin.
Iha sorin seluk, Diretór servisu munisipál Saúde Kovalima, Domingos Sequeira klarifika, asu tata sidadaun sira no hatudu duni sinál vírus raíva maibé pesoál saúde sira la konsege hasai amostra (sampel) atu halo teste iha laboratóriu nasionál, tanba sidadaun hakotu ona iis.
“Iha 2024 ita iha kazu mate ne’ebé sinál hatudu vírus rabies maibé la deteta husi laboratóriu tanba lakonsege hasai sampel atu halo teste iha laboratoriu nasionál iha 2025. Ita iha kazu ida akontese iha Postu administrativu Fohorem no Tilomar , asu tata sidadaun iha 2024 nia reasaun mosu iha 2025, hatudu sinál vírus rabies, maibé ita la konsege hasai sampel atu haruka ba nasionál”.
Tuir dadus, haree ba kazu ne’ebé pozitivu ba vírus raiva, vítima mortál iha na’in-ida maibé la’ós tata husi asu maibé nia konsumu na’an asu. Tanba ne’e, autoridade munisipál Kovalima emite ka hasai ona sirkular ida atu labele husik animál livre. Bainhira husik sei tiru mate.
Enkuantu, dadus rejistadu iha Servisu saúde munisípiu Kovalima, asu tata sidadaun sira hamutuk 304. Husi númeru ne’e sidadaun 180-resin mak hetan ona vasina ba vírus raiva, ne’ebé balun kompleta ona.
Kona-ba totál vasina vírus raiva ne’ebé koloka ba postu saúde 24 no sentru saúde hitu, servisu saúde iha stock vial – frasku rezerva ka frasku estoke, vasina raiva hira iha Kovalima, dirijente saúde ne’e la memoriza ka dekor maibé iha loron 30 Juñu husi nasionál transporta tan mai.
Notísia relevante: https://tatoli.tl/2025/06/30/pasiente-raiva-husi-kovalima-hakotu-ona-iis-iha-hngv/
Jornalista:Celestina Teles
Editór: Rafael Ximenes de A. Belo




