iklan

SAÚDE

Profisionál Saúde-Veterinária 500 partisipa formasaun kontrolu ba raiva iha TL

Profisionál Saúde-Veterinária 500 partisipa formasaun kontrolu ba raiva iha TL

Profisionál saúde no veterinariu sira hamutuk 500 hodi haforsa jestaun no kontrolu ba moras raiva iha Timor-Leste. Imajen/Mídia MS.

DILI, 05 Novembru 2025 (TATOLI)–Ministériu Saúde hamutuk ho task force nasional ba moras raiva no Organizasaun Mundiál Saúde (OMS), fo formasaun ba profisionál saúde no  veterinariu sira hamutuk 500  hodi haforsa jestaun no kontrolu ba moras raiva iha Timor-Leste.

Formasaun nasional ne’e hala’o iha Dili hahú iha 21 to’o 29 Outubru no formasaun ne’e hala’o atu asegura traballadór saúde hotu-hotu iha nasaun ne’e tuir regra nasionál sira-ne’ebé hanesan ba prevensaun no jestaun kazu moras raiva nian.

Dezde kazu ba moras raiva ba dala uluk iha tinan kotuk, to’o ohin loron ema na’in-22 iha Timor-Leste mak mate ona no na’in-20 husi sira-ne’e iha tinan 2025 ne’ebé halo moras ne’e sai emerjénsia saúde públika id- ne’ebé maka’as.

Vise Ministru Saúde, José dos Reis Magno, hanesan lidera task force nasionál ba moras raiva no hetan orientasaun husi Ministra Saúde Élia A.A dos Reis hodi planeia formasaun ne’e ho apoiu husi OMS.

“Formasaun ne’e ajuda atu asegura katak traballadór saúde hotu-hotu hatene loloos saida maka atu halo bainhira pasiente ida hetan tata husi asu,” Jose Magno hatetetn liuhusi nota ne’ebé Agência TATOLI asesu, ohin.

Reprezentante OMS iha Timor-Leste, Arvind Mathur, esplika fornasaun ne’e kobre tópiku importante sira hanesan oinsá atu klasifika espozisaun ba kazu asu tata, oinsá atu hamoos no trata kanek, oinsá atu fó imunoglobulina moras raiva (RIG) no vasina sira, no oinsá atu uza ferramenta vijilánsia dijitál sira hanesan Sistema Informasaun Saúde Timor-Leste (TLHIS) no Triajen Integradu Bazeia ba Kazu (ICBS).

Molok formasaun nasionál, Formasaun “Master Training” sira durante loron rua hala’o iha loron 15-16 Outubru ba médiku, veterináriu, ofisiál vijilánsia sira no pesoál laboratóriu nian, hala’o diskusaun grupu, estudu kazu no ezersísiu prátika sira bazeia ba materiál sira OMS nian no matadalan nasionál sira.

Tuir mai, treinamentu sira hala’o iha faze tolu ba médiku, vasinadór, enfermeiru, pesoál vijilánsia no promosaun saúde nian, veterináriu no pontu fokál sira informasaun saúde nian husi nivel munisípiu no nasionál. Loke dahuluk inklui partisipante sira husi Kovalima, Bobonaru, RAEOA, Ermera, Likisa, Manufahi no Manatutu (21–22 Outubru), tuir Aileu, Ainaru, Dili, no Ataúru (23–24 Outubru) no ikus liu iha Baukau, Viqueque no Lautein (28–29 Outubru).

Mathur hatete katak, esforsu ida-ne’e apoia Planu Estratéjiku Nasionál atu halakon moras raiva, ne’ebé dezenvolve husi MS no Ministériu Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta (MAPPF), ho apoiu husi OMS, no parseiru sira seluk, planu ne’e tuir aprosimasaun “One Health” no hakarak hakotu moras rabies umanu ne’ebé relasiona ho asu iha tinan 2030.

Durante formasaun, partisipante sira diskute dezafiu sira hanesan oinsá atu jere kanek ne’ebé kauza husi asu tata, oinsá atu fó RIG iha parte isin nian ne’ebé susar atu haree, no saida mak atu halo bainhira oráriu vasina nian hetan interupsaun.

Sira mós ko’alia kona-ba nesesidade ba fornesimentu vasina ne’ebé barak liután, transporte husi área remota sira no pesoál veterinária barak liután ba vasinasaun asu nian. Koordenasaun ne’ebé di’ak-liu entre setór sira no relatóriu lalais liu kona-ba kazu konfirmadu sira identifika hanesan pasu xave sira tuirmai.

Aleinde formasaun, konxiénsia komunidade nian mós importante. Antes ne’e iha Setembru no Outubru, MdS no OMS hala’o atividade komunikasaun risku no envolvimentu komunidade (RCCE) iha Bobonaru no Oekusi. Ronde sira tuirmai iha Kovalima no Ermera sei hala’o iha inísiu fulan-Novembru no sei atinje estudante 9.000-resin iha eskola 26, hanorin sira oinsá evita asu tata no buka asisténsia médiku lalais.

TATOLI

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!