iklan

NASIONÁL, EKONOMIA, DILI

Vise MAP Informa Dezenvolvimentu Irigasaun ba PM

Vise MAP Informa Dezenvolvimentu Irigasaun ba PM

Ministru Agrikultura, Pekuária, Peska no Floresta (MAPPF), Marcos da Cruz

DILI, (TATOLI) – Vise-Ministru Agrikultura no Peska, Marcos da Cruz informa dezenvolvimentu irigasaun iha Timor-Leste ba Primeiru-Ministru (PM), Rui Maria de Araújo.

Marcos hatete irigasaun iha Timór laran barak maibé Ministériu Agrikultura no Peska (MAP) foin dezenvolve ona balun no área sira ne’ebé harii ona infraestrutura irigasaun ne’e agrikultór sira halo hela natar.

“Hanesan área sira Waibaba, Bonuk, Raibere, Karaulu, Bebui, Bulutu daudaun ne’e udan no povu halo natar. Ida ne’e mak ha’u informa ba Primeiru-Ministru”, katak Vise iha Palásiu Governu, ohin.

Irigasaun Buluto daudaun ne’e postu administrativu Laleia-Manatutu no Vemase-Baukau halo serbisu maka’as hodi halo natar atu hasa’e proodusaun hare. Projetu irigasaun ne’e hetan apoiu husi guvernu Japaun liuhusi ninia projetu JICA iha Timor-leste ho objetivu atu fó apoiu bee ba agrikultór atu hadi’a no hasae kualidade produsaun hare iha munisipiu refere. Irigasaun ne’e nia kustu U$ 14 milloens, no sei benefisia natar hamutuk ektare 780.

“Agrikultór iha postu administrativu rua ne’e ativu loos inklui iha Betanu no Karaulu nia irigasaun kanu ne’e rasik porsentu 95 hotu tiha ona, hela uitoan de’it mak seidauk konklui tanba udan, iha mota laran bee sei barak. Daudaun ne’e irigasaun sei funsiona no fornese bee ba natar sira iha Karaulu dezde tinan uluk”.

Irigasaun ne’e fó benefísiu boot ba agrikultór sira tanba hanesan natar iha Karaulu tinan barak abandona maibé iha tinan 2016 mak hahú fali produsaun ba hare maibé sei halo de’it ektare 200 maibé daudaun aumenta ba ektare kuaze 500 no tinan oin sei aumenta tan.

Ministériu halo kontratu ho agrikultór kuandu produsaun hare barak Governu sei sosa liuhusi Sentru Lojístiku Nasionál, Ministériu Komérsiu Indústria no Ambiente sosa.

“Agora sira mak halo kontratu direta ho agrikultór sira hodi garante katak kuandu kolleta sei sosa. Problema ba agrikultór mak bainhira sira prodús mak laiha ema sosa maka sira lakohi halo natar no to’os mas sei iha ema ne’ebé sosa liliu Governu, ha’u hanoin katak tinan ba tinan fó insentivu hanesan ne’e bele enkoraja sira badinas liután hodi prodús hare barak liután iha tempu ruma bele hapara ka redús importasaun foos”, Vise katak.

Jornalista: Maria Auxiliadora

Editora: Rita Almeida

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!