BOBONARU, (TATOLI) – Antigu Grupu Rezisténsia Juventude Tuba Corente Maliana ho lema Unidade e Sólido, ho inisiativa rasik, kria programa “Ai-hun Ida, Futuru Ida” hodi kuda voluntariamente ai-mahoni hamutuk 1.200 hodi proteje no konserva natureza, evita degradasaun ba rai no antesipa produsaun ai-han la iha, iha Suku Lahomea, Postu Administrativu Maliana, Munisípiu Bobonaru, ohin.
“Inisitiva ida ne’e la’ós tanba de’it ita hakarak kuda ai oan. Maibé, ita iha responsabilidade ba mundu mós ba Maliana tanba mota Bulobu mak fó han Maliana. Se ai oan ita la kuda, ita la mai iha Lahomea ne’e, bee tuun ba karaik sei maran (natar Maliana). Natar sira sei maran hotu, volume bee tuun no ita rasik sei sofre tanba ita-nia produsaun sei la iha, ai-han la iha, alin sira, oan sira sei la konsege hetan ai-han ne´ebé sufisiente”, hateten Portavós Tuba Corente Maliana, Fidelis Magalhães.
Jerasaun Suku Lahomea akresenta razaun ne’e grupu hakarak demonstra dever no hahú inisiativa kuda ai oan hamutuk ho autoridade lokál iha parte foho Suku Lahomea nian hodi transforma foho lolon ne’e sai floresta ida iha futuru.
“La’ós kuda de’it ai-hun boot maibé kuda mós ai-hun sira para han, aifuan. Se bele, ita nakfila tiha sai parke ida ho ai-hun barak, ho aifuan barak para ita-nia foinsa’e sira aban bainrua bele mai, bele halo akampamentu, atividade barak iha ne’e”, hateten Fidelis Magalhães.
“Agora ita kuda. Maibé, kuda de’it la to’o, tenke asegura ai sira ne’e moris. Hein tinan rua hanesan ne’e, hakarak ai sira ne’e moris. Se ai sira ne’e mate, ita sei husu responsabilidade, tanbasá ai ita kuda tiha depois la konsege moris”, afirma hodi husu mós kooperasaun xefe suku no lia na’in sira ho komunidade atu asegura ai-horis sira ne’ebé mak kuda ona.
“Se ita kuda ai oan, bailoron mai mate hotu, ne’e hatudu katak ita-nia kapasidade atu mobiliza ema seidauk maka’as. Administradór, xefe suku, ita serbisu hamutuk atu halo tiha Lahomea ne’e sai fonte ba bee, fonte ba oxijéniu, fonte ba moris Bobonaru nian”, friza.
Iha fatin hanesan, Xefe Suku Lahomea, Cirílio Maulelo Lopes, katak postu ne’e hahi kultura tarabandu, tuir tradisaun no lisan beiala sira nian hodi proteje ambiente.
“Ami lider komunitáriu sira ho inan-aman sira, lia-na’in sira hakarak oinsá kultura ne’e (tarabandu-red) tau iha matéria ida iha parte edukasaun, hanorin ita-nia oan sira ne’ebé iha jerasaun agora ho mós futuru labele lakon kultura ida ne´e iha ita-nia rain”, dehan Xefe Suku, Cirílio Maulelo, ba jornalista sira.
Enkuantu, iha biban ne’e, Prezidente Autoridade Munisípiu Bobonaro, Zeferino Soares dos Santos, apresia no agradese ba inisiativa juventude Tuba Corente Maliana.
“Nu’udar autoridade munisípiu agradese inisiativa ne’e. Ita hein katak bele sai ezemplu ba organizasaun juventude hotu. Ita labele hanoin de’it halo atividade ne’ebé as vezes laduun fó benefísiu ba ita-nia komunidade, maibé halo buat ne’ebé di’ak ba ita-nia nasaun, ita-nia munisípiu, ita-nia povu”.
“Inisiativa di’ak, ita presiza kontinua habelar ba komunidade. Ita kuda tiha mak la kuidadu mak hanesan de’it. Kuidadu uluk ita-nia animál sira lalika husik arbiru, ai oan sira ne’e fásil kuda, bibi atu han tanba ne’e ita hamutuk kuidadu”, autoridade munisípiu ne’e husu.
Partisipa iha programa kuda ai oan ne’e Grupu Eskuteiru Bobonaro, komunidade, autoridade seguransa no sívil, reprezentante Primeiru-Ministru, Ministru Joaquim José Gusmão dos Santos nomós Ministru Obra Públika (MOP) Salvador Pires.
Jornalista: Rafy Belo
Editora: Rita Almeida