DILI, 02 outubru 2019 (TATOLI)-Ministériu Turizmu Komérsiu no Indústria (MTCI) liuhusi Diresaun Jerál Indústria hamutuk ho Diresaun Nasionál Apoiu Dezenvolvimentu Micro Pequena, Média Empresas, fó formasaun ba Grupu Ai-han Lokál no Soru Tais ho partisipante hamutuk ema na´in 30.
“Fó formasaun ba grupu ki’ikoan, indústria ki’ik sira para fó koñesimentu ba sira liuliu ba formasaun jestaun bazika atu eleva sira-nia kapasidade, em termos oinsá atu bele jere osan iha sira-nia vida loroloron kona-ba negósiu ninian,” dehan Diretora Nasionál, Diresaun Nasionál Apoiu Dezenvolvimentu Micro Pequenas e Média Empreza, Carmen Joela Pereira, ba jornalista sira iha Sentru I Artezenatu no Tais-Matadoru, Dili, ohin.
Ezekutiva ne´e inforrma katak MTCI liuhusi Diresaun Nasionál Apoiu Dezenvolvimentu Micro Pequenas e Média Empreza ba tinan ida nian, fó formasaun ba munisípiu tolu hanesan Liquiça, Bobonaro no Dili, haree ba iha volume grupu nian. “Entaun, diresaun ida ne’e, hala’o ona formasaun iha fatin rua, ohin ba dala tolu iha Dili, sei taka ho Dili nian”.
“Formasaun ne’e hahú ona husi Maubara to’o iha Atabae, ramata Atabae tama ho Dili nian. Entaun, husi Maubara nian totál 20 pessoas ba grupu feto sira homan, husi Atabae ninian, ba grupu ema sira ne’ebé produsaun ba masin no sira ne’ebé hanesan kona-ba haki´ak ikan nian. Dili nian, ohin ita fokus liubá indústria ki’ik sira hanesan ai-han lokál no mós ho sira ne’ebé soru tais,” nia haktuir.
Diretora Carmen Joela Pereira konfirma, MTCI liuhusi Diresaun Micro Pequenas ne’ebé iha Diresaun Jerál Indústria ne´e sira akompaña nafatin sira, iha sira-nia dezenvolvimentu.
“Antes ne’ebá, sira la iha vontade oinsá iha ideia ka hanoin atu oinsá dezenvolve aan em termos sira-nia negosiu ki’ik ne’e mas depois sira iha tiha formasaun, tantu husi diresaun ne’ebé fó sira, entaun sira iha koñesimentu dezenvolve sira-nia aan, balun ne’ebé la hetan subvensaun públika mós hatene ona oinsá mak jere sira-nia negósiu,” tenik Diretora Carmen Pereira.
Nia esplika, formasaun ne´e atu eleva partisipante sira-nia hanoin, kapasita koñesimentu inkluzivamente área sira ne´ebé sira hala´o negósiu, oinsá atu bele jere sira-nia osan, osan tama oinsá, osan sai oinsá, osan ne’ebé bele halo operasionál.
“Matéria formasaun ida ne’e kona-ba jestaun bázika. Jestaun bázika ida ne’e oinsá atu hanorin sira liuliu ba sira grupu ne’e, oinsá atu bele jere sira-nia osan iha sira-nia negósiu ki’ik,” informa Diretora Carmen Pereira.
Iha fatin hanesan, partisipante Avelina Cansio dos Santos hateten, orgollu bele tuir treinamentu ne’e atu kapasita aan, atu fila liman ka negósiu.
“Tanba durante ita haree Xina sira ne’ebé mai halo negósiu iha ita nian, oinsá mak ita rasik labele utiliza ita-nia aan para reforsa ita-nia aan oinsá buka bisnis (negósiu) rasik”.
“Ita labele hein de’it governu, ita labele hein de’it estadu atu fó apoiu ita maibé ita rasik hakarak buka rasik oinsá atu bele dezenvolve nasaun rasik,” insiste partisipante ne´e.
Entertantu, formasaun ne’e partisipa husi parte grupu Ai-han Lokál no Soru Tais hamutuk ema na´in 30. Formasaun ne’e realiza durante loron ha’at, hahú ohin.
Jornalista : Nelia Fernandes
Editór : Rafy Belo