DILI, 30 novembru 2020 (TATOLI)—Diretór Estabelesimentu Prizionál Becora (EPB), João Domingos, informa dadur sira-ne’ebé agora daudaun tama iha Prizaun Becora, iha mudansa boot tebes kompara ho tempu uluk, tanba agora ne’e kada loron hahalok di’ak ninia grau sa’e beibeik.
Notísia Relevante: Formasaun kona-ba “Kontrolu Hahalok Hirus” atu muda prizioneriu sira-nia mentalidade
João Domingos konsidera, prizaun hanesan fatin ida la’os atu dadur ema de’it maibé sai fatin ida atu hanorin dadur sira sai ema ne’ebé di’ak liután iha loron aban.

“To’o momentu ne’e seidauk iha prizioneiru ruma mak hatun Estadu RDTL nia naran iha fatin ida ne’e. Tanba, ita-nia maluk prizioneiru sira dixiplina tebes. Ita haree kada loron, fulan, no tinan sira-nia mudansa sosiál no komportamentu ne’e di’ak tebes. Tanba, fatin ne’e hanorin sira atu sai ema-ne’ebé di’ak liután,” João Domingos hateten ba jornalista sira hafoin halo abertura ba formasaun ba prizioneiru na’in-26 ho tema “Kontrolu Hahalok Hirus” ne’ebé Governu liuhosi SEII realiza iha salaun Prizaun Becora, Dili, segunda ne’e.
Nia hatutan, dadur sira iha prizaun laran iha mudansa boot tebes liuliu iha sira-nia atitude tanba Timor-Leste harii prizasaun ho nia padraun rasik oinsá eduka ema atu sai ema, liuhosi formasaun no aprosimasaun hosi parte hotu.
“Atu justifika ba ita hotu katak, dadur sira-nia komportamentu di’ak no mudansa makaas tebes, tanba liuhosi formasaun balun no aprosimasaun hosi Guarda Prizioneiru sira no ema lubun boot ne’ebé tulun sira oinsá mak bele sai ema ne’ebé di’ak liuliu sira iha mudansa, tanba ita-nia Lei halo tratamentu ba prizioneiru sira, Lei Instituisaun Penál Númeru 14/4014 maiu,” nia subliña.
Nia esplika kona-ba lei ne’e katak, Lei tratamentu ba prizioneiru instituisaun Penál Númeru 14/2014 maiu, timoroan ida mak halo, maibé Lei ne’e hosi padraun Internasionál nian, entaun Lei na’in sira haree hamutuk hafoin foti ida ne’ebé relevante tebes ho situasaun Timor-Leste nian maske la foti tomak.
“Ita lori Lei ne’e mak muda sira-nia hahalok no mentalidade. Ami fiar katak, bainhira sira fila-fali ba sira-nia hela fatin sei kontribui asaun ida-ne’e. Ami mós garante katak, sira-ne’ebé konsege fila-fali ba komunidade mós sei kria pás no dezenvolvimentu,” nia garante.
Jornalista: Osória Marques
Editór: Cancio Ximenes