DILI, 05 jullu 2021 (TATOLI) – Enkarregadu Food Agriculture Organization (FAO) iha Timor-Leste, Paula Lopes da Cruz, hateten Timor-Leste iha poténsia boot ba agrikultór-sira atu prodús ai-han nutrisaun ba saúde.
“Ita iha rai barak ne’ebé ema bele utilize ba prodús ai-han nutrisaun sira, tanba ita iha poténsia atu prodús ai-han sira ne’ebé iha kualidade, diversifikasaun ne’ebé adekuadu ba demanda nasionál,” Paula Lopes da Cruz informa ba jornalista-sira iha edifísiu Ministériu Saúde, Dili, segunda ne’e.
Tuir peskiza ne’ebé FAO halo ona hatudu katak agrikultór timoroan barak seidauk iha kbiit atu prodús ai-han ne’ebé ho kuantidade boot. Tanba ne’e, kada époka, agrikultór-sira prodús ai-han iha sira-nia kintál ba sira-nia nesesidade uma-laran.
“Bainhira prodús barak mós estrada de’it no ema la sosa,” nia afirma tan hodi dehan, atu halakon má-nutrisaun iha Timor-Leste maka Governu atu tau importánsia ba setór agrikultura hodi nune’e to’os na’in sira bele iha vontade maka’as hasae produsaun lokál no kontribui redús ai-han importadu sira.
FAO hanesan organizasaun internasionál ONU nian ida iha Timor-Leste hodi tau matan ba setór agrikultura iha Timor-Leste.
Tuir dadus, rezultadu prinsipál hosi sensu agríkola 2019 hatudu katak, 66% uma-kain maka agrikultór ka uma-kain hamutuk 141,141 husi totál uma-kain 213,417. Ida ne’e signifika katak, setór agrikultura importante tebe-tebes iha prosesu dezenvolvimentu Timor-Leste nian, tanba maioria uma-kain sei depende ba setór ida ne’e.
Dadus FAO nian hatudu mós área ne’ebé kuda husi uma-kain maka ektare 216,180 no hosi instituisaun maka ektare 3,070.
Jornalista : Hortencio Sanchez
Editór : Francisco Simões