iklan

OPINIAUN

COVID-19: Polémika simu vasina dala rua i la’o livre

COVID-19: Polémika simu vasina dala rua i la’o livre

Sidonio João da Silva Pereira.

Hosi:

Sidonio João da Silva Pereira

 

Laloran husi moras (CoVid 19) seidauk hotu, nune’e mos mundu la-hatene to’o bainhira maka moras i kutun ida ne’e to’o ba nia ninin no rohan. Nasaun hotu la sente kolen hodi kontinua buka dalan oin – oin atu satan virus ne’e nia da’et i hamate nia emar sira.

To’o ohin loron  sientista sira seidauk hetan aimoruk ida ne’ebé bele kura ka hamate virus ida ne’e nia ezisténsia, tanba ne’e medida preventiva sira hanesan kontinua uza maskara iha espasu públiku, hado’ok an ba malun ka distansiamentu físiku, fase liman bebeik ho sabaun ka ho desinfektante seluk “Hand sanitizer”,  taka ibun bainhira i vasina, nafatin sai hanesan xavi no arma ne’ebé ema uza hodi kontra virus ne’e.

Timor Leste, bazikamente uza vasina tipo AstraZeneca i Sinovax hanesan opsaun prinsipál no ideál tuir Timor nia kondisaun, maske nune’e, introdusaun vasina ne’e rasik konsegue hamosu polémika entre polítiku sira i sidadaun bai-bain ho Governu katak vasina la seguru partikularmente AstraZeneca hanesan haktuir iha konferénsia imprensa ne’ebé halo husi Bankada Kongresu Nasionál Rekontrusaun Timor (CNRT, sigla portugés) iha 19 abril 2021 i propoin atu Governu hola vasina  Pfizer-BioNTech.

Polémika ne’e nia konsekuénsia provoka mos sentimentu tauk i dúvida iha sidadaun sira nia leet atu simu vasina ne’e rasik. Maibé, biar mosu pro-kontra, tauk i dúvida oi-oin, Governu kontinua mantein nia desizaun hodi hili vasina AstraZeneca hanesan arma ideál hodi luta hasoru virus SARS-CoV2.

Atu neutraliza sentimentu tauk i hasa’e taxa partisipasaun sidadaun nian ba vasina, nai ulun sira husi orgaun soberanu no igreja katólika maka fó uluk sira-nian aan hodi simu vasina ne’e i iha tempu hanesan simboliza lansamentu dahuluk vasina iha Timor Leste.

Iha sorin seluk, atu atrai no garante nafatin konfiansa Timor oan nian ba  vasina, Governu ho nia métodu liu husi Konsellu Ministru deside i aprova katak “sei fó apoiu finanseiru ba sidadaun ne’ebé karik hetan ka sofre inkapasidade ka mate hafoin simu vasina” haktuir iha Governu nia komunikadu impresa. http://timor-leste.gov.tl/?cat=10&lang=pt Nune’e mos tuir komunikadu impresa seluk husi Governu iha loron 16 juñu 2021 hateten “Sé de’it maka simu vasina kontra COVID-19 dala rua ona, hahú agora bele la’o ba mai livre iha territóriu nasionál sein presiza husu autorizasaun, no la presiza mós hein to’o semana rua, sura hahú husi momentu simu vasina doze daruak” http://timor-leste.gov.tl/?cat=10&lang=tp&page=4 i desizaun ida ne’e reforsa tan deklarasaun husi Primeiru Minitru, Taur Matan Ruak, ne’ebé pronunsía iha uma fukun Parlamentu Nasionál katak “Sidadaun sira ne’ebé simu ona vasina dala rua bele la’o livre iha teritoriu nasionál”.

Ema wain fiar tan hamatan ba nain ulun bo’ot sira maka ho aten brani se uluk kabas hodi simu vasina no kaer metin mos ba lia-fuan (métodu rua temin iha leten), sira mos oferese an hodi hakbesik ba sentru vasina sira no se kabas i sona.  Tuir observasaun partikulár, dalaruma métodu rua ne’e funsiona mos, tan haree no akompaña kada loron taxa ema simu vasina aumenta ba bei-beik, i sorin seluk mos ema komesa hatene no kompriende moras ne’e nia lalaok no  nia ameasa nune’e halo sira antusiazmu liu tan hodi simu vasina atu satan netik an.

Tempu la’o i muda, virus ne’e rasik mos sofre mutasaun ho variante  tipu oi-oin, mutasaun hirak ne’e rasik maka karateriza virus ne’e nia poder virulensia atu hadaet ka kontajia ho maka’as no lais, liu liu variante Delta. Tuir siensía ko’alia.

Varianate Delta identifika dahuluk iha India, dezembru 2020 ne’ebé resulta kuaze ema millaun 30 infetadu i hamate ema ± 400.000. Virus ne’e rasik espalla ho lais ba nasaun seluk hanesan Inglaterra (UK) ne’ebé agora sai kauza prinsipál 99% husi kazu detetadu i alastra mos ba nasaun hamutuk 104 inklui  estadu lima nulu iha Estadus Unídus Amérika i Timor- Leste.

Lamentavelmente deklarasaun métodu rua ne’ebé temi iha leten liu-liu “simu vasina dala rua bele la’o livre” provoka mos polémika iha semana ikus ne’e nia laran hafoin Governu deside aplika hikas konfinamentu obrigatoriu ka (lockdown) iha munisípiu Dili inkliu ema hirak ne’ebé simu ona vasina dala rua.

Pronunsiamentu métodu no desizaun ne’ebé la hetan ka la sustenta ho informasaun sientífika naton, bele kria polémika hanesan akontese agora. Sidadaun no polítiku sira iha sira nia razaun tomak atu reajen tanba sira haree ho sira nia oklu hanesan ema bai-bain, agora kabe ba ema tékniku profisionál ka espertu sira maka tenki hatene oinsá atu atualiza informasaun kredivél no inovativa tuir evolusaun siénsia ne’ebé muda konstantemente husi oras ida ba oras seluk no husi loron ida ba loron seluk tuir sirkunstansia ohin loron nian.

Polítiku sira nia haree

Reajen husi polítiku sira iha uma fukun PN, hanesan  Deputadu Luis Roberto husi Bankada Kmanek Haburas Unidade Nasionál Timor Oan (KHUNTO) konsidera Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, halo retórika de’it, tanba deklarasaun ne’ebé fó sai katak sidadaun simu vasina dala rua livre movimentu maibé desizaun Konsellu Ministru aplika konfinamentu domisiliáriu jerál hodi bandu sidadaun hotu la la’o,” iha momentu hanesan Deputadu Francisco David Carlos Xavier husi Bankada opozisaun Uniaun Demokrátiku Timorense (UDT) kestiona regra konfinamementu domisiliáriu ne’ebé aprova hosi Konsellu Ministru tanba haree katak medida refere kontráriu ho deklarasaun husi Primeiru Ministru (PM), Taur Matan Ruak.

Sidadaun babain nia haree

Iha lidun seluk, sidadaun babain nia reajen relasiona ho desizaun ne’e hanesan tuir mai ne’e;  https://www.youtube.com/watch?v=UqaGr3dX0VY.

Akademista nia haree

Dr. Grigorio Belo, Espesialista iha Bioquímika Klinika, Dosenti iha Eskola Superior Medisina – Universidade Nasionál Timor Lorosa’e (UNTL) iha nia Fanpage Facebook apela “Maluk sira lalika protesta ba konfinamentu domisiliáriu, ba hotu-hotu  ne’ebé maka la fiar no desmente situasaun CoVid-19 ho ninia variante Delta, ne’ebé durante ne’e Sr. Primeiru Ministru klasifika ba ba grupu 3: gtupu konsiente, duvidadór no atrazadu.

Nia afirma “loos duni ita Timor lubuk ida maka sei mantein nafatin iha grupu terseiru hodi firmi no ignora situasaun krítika ida ne’e ne’ebé afekta mundu tomak. Governu orienta atu iha nasaun ida ho informasaun ida de’it kabe ba ema hotu atu kumpre regulamentu sira. Laiha grupu partidáriu nein relijiaun ne’ebé bo’ot liu Estadu atu Governu hakruuk. Ida ne’e problema sériu, presiza ita tomak kolabora ho Governu”. Profesór ne’e mos  hatutan “hakarak atu moris, pois kumpri, purke, se la’e CoVid ataka tiha maka foin dehan ha’u kala mehi di’ak.

Dosenti ne’e afirma tan “regulamentu sira ne’ebé impede ema hotu, tantu vasinadu kompletu komu hirak ne’ebé la vasina, labele movimenta livre iha sentidu:

Vasina ne’ebe ita simu ona tantu AstraZeneca no Sinovac, ne’ebé dezeña atu rekuñese virus corona ho estrutura orijinál husi Wuhan -Xina no variante Alfa. Ne’ebé talvez labele rekuñese variante Delta devidu ba ninia mudansa estrutural i variante ida ne’e mosu depois de vasina hirak ne’e lansa no aplika ona iha nasaun barak.

Estudu balun indika iha efikasia maibé, seidauk garante tanba estudu seluk hatudu iha grupu vasinadu ninia sistema imunidade komesa menus depois fulan neen husi momentu simu vasina.

Nune’e mos espesialista ne’e defende katak “labele fó kulpa ba vasina nein ba pesoál saúde, satán ba Governu ne’ebé adkere vasina ne’e mai ita nia rain. Tanba virus ne’e mos hakarak atu aguenta moris i nia mos muda ninia estrutura tuir ambiente pois rezulta agresivu teb-tebes.” Ho razaun ida ne’e, maka limita ita nia movimentu atu habadak kadeia transmisaun.

Tanba, hanesan ohin ko’alia, mesmu ke ita simu doze kompletu maibé, sistema imune sei bele menus tuir tempu ne’ebe pasa. Ita nia grupu duvidadór no atrazadu barak maka seidauk deside hotu atu simu vasina no ne’e perigu teb-tebes ba variante Delta, tanba kuandu ataka direta, rezultadu grave teb-tebes kompara ho grupu vasinadu. (Facebook Guevara Bello, agostu, 2021).

Iha sikun seluk; Dr. António Guterres, iha nia diáriu klíniku afirma no defende “Seidauk iha estudu sientífiku ida maka dehan sidadaun vasinadu mesmu simu ona doze ba dala rua, la transmite infeksaun CoVid-19 maske ho probabilidade ne’ebé kiik. Desizaun polítika sein pareser sientífiku i médiku sei lori dezastre ba saúde públika. Sirkula livre sein rastreiu? lae. Di’ak liu mak kumpri nafatin protokolu saúde nian. Mesmu vasinadu maibé iha kontaktu ho suspeitu CoVid-19, tenki submete ba teste. (Facebook Dr.Antonio Guterres, Maio, 2021)

Siénsia nia haree

Bainhira virus corona mosu iha sidade Wuhan-Xina i ikus mai sai pandémia globál, esperansa dahuluk ne’ebé nasaun hotu iha mundu hein maka prejensa vasina atu kontra virus refere. Nune’e vasina sira ne’ebé nasaun riku balun hahú dezenvolve maka Oxford-AstraZeneca ho efetividadi husi 60-90%, Moderna 95%, Pfizer-BioNTech 95%, Gamaleya (Sputnik V) 92%, CoronaVac 50-83%, Sinopharm 80%, i Jhonson & Jhonson 66% no seluk seluk tan.

Dadus efetividade vasina nian iha leten hatudu katak laiha vasina ida maka 100% efetivu kontra virus SARS-CoV2, tan ne’e maka medida preventiva sira seluk hanesan uza maskara, distansiamentu físiku, fase liman bei-beik ho sabaun ka desinfektante seluk i mear taka ibun kontinua promove atu sidadaun hotu halo tuir mesmu simu ona vasina ka seidauk simu.

Tempu la’o, virus ne’e rasik genetikamente sofre mutasaun iha nia estrutura ho tipu oin-oin, no to’o ohin loron ida ne’ebé halo mundu preokupa maka’as liutan maka varinte Delta tanba konsidera katak kontajia maka’as liu kompara ho sira seluk, tuir F.Perry Wilson, MD, MSCE, Intenista i Nefrologista.

Iha lidun seluk; tuir dadus husi Sistema Saúde Inglaterra (UK) indika katak varinte Delta  60% kontajiosu liu kompara ho variante Alfa ne’ebé uluk konsidera 50% daet maka’as liu husi virus orijinál ne’ebé espalla dahuluk iha Wuhan-Xina,  i sira mos konsidera katak variante Delta bele desvia  “dodge” an husi sistema imune.

Inglaterra (UK) hanesan nasaun ida ne’ebé to’o agora uza Oxford-AstraZeneca, Pfizer-BioNTech Moderna and Janssen,  hanesan prinsipál vasina i ema sira ne’ebé simu ona vasina doze dahuluk ± 88%  i 78% maka simu ona doze kompletu. Mesmu sira iha istória susesu ba vasina no deklara atu la adopta tan medida preventiva simple sira hanesan uza maskra i distansimentu fíziku no seluk seluk tan maibé, komesa husi 6 janeiru sira deklara fila fali “lokdown” ba datoluk tanba iha 4 janeiru kazu hamutuk 26.626 baixa  iha ospitál sira iha Inglaterra i aumenta ±30% iha semana ida nia laran de’it, no tuir estudu preprint ne’ebé halo husi Steven Riley et al, “Resurgence of SARS-CoV-2 infections in England associated with increased frequency of the Delta variant” sira nota katak kazu hospitalizadu ho kategoria grave komesa sa’e iha fulan maio nia rohan i ne’e provoka husi variante Delta (B.1.617.2), maibé sira hamamar hikas medida restrisaun iha 21 juñu liu ba.

Ida ne’e hatudu katak kada desizaun ne’ebé Estadu ka Governu ida hola, la’os permanente no tenki nune’e; maibé, desizaun varia tuir situasaun no komportamentu virus ka evolusaun moras ne’ebé nia provoka, i klaru kada desizaun ne’e rasik tenki suporta ho dadus husi evidénsia sientífika para labele provoka polémika hanesan agora dadauk akontese.

Iha sorin seluk, estudu preprint ida ne’ebé halo hosi Koen B. Pouwels et al “Impact of Delta on viral burden and vaccine effectiveness against new SARS-CoV-2 infections in the UK” hateten efetividade husi Pfizer-BioNTech (BTN162b2) ho Oxford-AstraZeneca (ChAd0x1) tuun kontra kualker infeksaun foun ka infeksaun ho sintomas i ho karga virais aas hosi variante Delta nune’e sira sujere katak efikasia husi vasina Pfizer-BioNTech (BTN162b2), Oxford-AstraZeneca (ChAdOx1) i Moderna (mRNA 1273) kontra infeksaun foun  SARS-CoV-2 presiza halo re-evaluasaun kontinua tanba variante Delta kada loron sai dominante.

Maske nune’e, Dr. Inci Yildirim, MD, PhD, MSc, Pediatric infectious disease specialist and a vaccinologist afirma labarik sira no ema sira ho idade menus husi 50 iha probabilidadi dala rua (2,5x) atu hetan infekasaun husi variante Delta, i argumenta katak “ema foin sa’e ka joven sira no ema sira ne’ebé la vasina iha risku aas liu atu hetan infeksaun husi kualker variante inklui Delta ne’ebé parese  afeta maka’as joven sira kompara ho variante sira seluk” nune’e nia defende katak vasina maka di’ak lia atu proteje an kontra variante Delta.  Iha sorin seluk relatóriu husi “Public Health England (PHE) indika katak kazu mate 63.4% entre fulan fevereiru ho 21 juñu tan positivu ba CoVid-19 ne’e kauza husi variante Delta i husi sira ne’ebé mate ne’e simu ona vasina doze dahuluk.

Estadus Unidus Amérika liu husi NBC news fó sai katak ema hirak ne’ebé simu ona doze kompletu, dadus hatudu katak sira hetan positivu fila fali ba SARS-CoV2, i sira relata pelu menus ema 125.000 ne’ebé simu ona vasina kompletu positivu fila fali ba SARS_CoV2 bainhira halo testu no husi dadus ne’e ema nain 1.400 maka mate ona. kazu hirak ne’e hanaran “Breakthrough cases”.

Iha Holanda, dadus hatudu katak pasenti sira ne’ebé baixa tan CoVid-19, 75% mak la vasina, 9% simu ona vasina kompletu i la’ós ho estatus imunokoprimidu no 5% maka ho inmunidade fraku.

Segementu iha leten hatudu katak prezensa varinte Delta muda espetativa ka prediksaun hotu ne’ebé iha inisiu autoridade sanitária iha i biar nune’e importansia husi simu vasina doze kompletu tenki sai nafatin prioridadi ba kada ema atu simu tanba, to’o ohin loron espertu sira kontinua defende benefisiu  simu vasina e simu doze kompletu nia sei ás atu proteje an kompara ho la simu vasina.

Xina, Nasaun ne’ebé virus hahú mosu ba i prodús no uza rasik sira nia vasina hanesan CoronaVac/Sinovac no Sinopharm i seluk tan karik iha. Iha 28 jullu 2021 Ministru Komisaun Nasionál  Saúde (NHC) interinu Ma Xiaowei hateten iha reuniaun 11th BRICS (asosiasaun nasaun  lima dezenvolvido “five major emerging economies” Brazil, Rusia, India, Xina i Afrika Sul) katak iha fulan 3 nia laran de’it Xina konsegue kontrola  primeiru brote husi infeksaun SARS CoV2 ne’ebé mosu iha Wuhan i to’o ohin loron populasaun xineza hamutuk  milaun 223, reprejenta ±55% maka simu ona vasina doze kompletu maibé,  iha jullu sira reporta fila fali 328 infeksaun lokál no to’o  24.00h, 8 Agostu kazu komfirmadu hamutuk 93.826, husi dadus ne’e ema mate 4.636 no 87.587 rekoperadu i alta husi ospitál; sei hela 1.603 kazu konfirmadu,  inklui 49 kazu ho kondisaun grave no 48.314 ema infetadu sei iha hela “under medical oberservation”.

Ida ne’e atu hateten katak emeasa husi virus corona sei kontinua eziste no rekere estratejia ne’ebé adekuadu tuir virus nia mutasaun no moras nia evolusaun iha kada sirkuntansia, klaru kada desizaun ne’ebé foti sempre iha nia efeitu kolaterál liu –liu afekta ekonomia familiár no nasaun maibé, iha medisina iha terminolojia rua ne’ebé profisionál saúde sira bai-bain uza maka balansu entre risku i benefisiu, bainhira haree benefisiu supera ka barak liu risku sira desidi aplika mesmu sira hatene katak iha nia risku.

Sintésis

Desizaun ne’ebé Governu foti hodi aplika hikas “Lokdown” no inklui ema hirak ho vasina daruak ka kompletu ona hatudu katak la’o tuir hela koridór ne’ebé loos ho finaldadi rua de’it, evita vítima  barak liu tan virus SARS-CoV2 no sistema saúde kolapsu tanba, Timor – Leste nia sistema saúde sei frajil tebes atu akomoda kazu grave no kritiku barak bainhira senariu aat mosu.

Laiha vasina ida  maka efikas 100% kontra SARS-CoV2, maibé simu vasina ajuda tebes hodi evita risku moras sai grave no mate bainhira hetan infeksaun husi virus ne’e. Biar prezensa variante Delta dezafia tebes vasina sira nia efikasia, maibé simu vasina kompletu no kumpri medida preventiva sira seluk hanesan uza maskara iha espasu públiku, fase liman bei-beik ho sabaun ka desinfektante seluk, distansiamento físiku sei kontinua iha nia valór iha kontestu pandemia virus SARS-CoV2.

Master in Investigation in Immunology & Emergency Department Staff at Guido Valadares National Hospital.

Referénsia:

http://tatoli.tl/pt/2021/04/08/covid-19-executivo-lanca-vacina-astrazeneca/

http://www.tatoli.tl/2021/04/19/bankada-cnrt-preokupa-vasina-astrazeneca-propoin-sosa-vasina-pfizers/

http://timor-leste.gov.tl/?cat=10&lang=pt

http://timor-leste.gov.tl/?cat=10&lang=tp&page=4

https://www.tempotimor.com/politika/6335-vasina-dala-2-livre-movimentu-doutor-kontra-pm-taur

http://timor-leste.gov.tl/?cat=10&lang=en

https://www.facebook.com/Ministru-Prezid%C3%A9nsia-Konsellu-Ministrus-Fidelis-Manuel-Leite-Magalh%C3%A3es-107498960991411/

https://www.nytimes.com/es/2021/07/15/espanol/covid-sintomas-variante-delta.html

https://tempotimor.com/politika/7692-vasina-dalarua-la-livre-khunto-konsidera-pm-taur-halo-retorika?fbclid=IwAR1yeOfjA7Eo2NaI9zI8YBKNsE5Hg6sK5HhrgnLQ7jnVsOGystVyukFNrhk

https://myacare.com/blog/comparison-of-covid-19-vaccines

https://www.goodto.com/family/january-lockdown-uk-2021-coronavirus-rules-restrictions-568846

https://www.gov.uk/government/news/prime-minister-announces-national-lockdown

https://www.yalemedicine.org/news/5-things-to-know-delta-variant-covid

https://www.medrxiv.org/content/10.1101/2021.06.17.21259103v1

https://www.bbc.com/news/health-55274833

https://www.nbcnews.com/health/health-news/breakthrough-covid-cases-least-125-000-fully-vaccinated-americans-have-n1275500

https://www.cnbc.com/2021/08/10/breakthrough-covid-cases-why-fully-vaccinated-people-can-get-covid.html

https://www.forbes.com/sites/joshuacohen/2021/07/22/among-fully-vaccinated-breakthrough-covid-19-infections-are-more-common-than-previously-thought-does-it-matter/?sh=7f1b5e0c5aef

https://www.gov.uk/government/publications/investigation-of-novel-sars-cov-2-variant-variant-of-concern-20201201

https://www.medrxiv.org/content/10.1101/2021.06.17.21259103v1

https://edition.cnn.com/2021/08/02/china/china-covid-delta-challenge-mic-intl-hnk/index.html

http://en.nhc.gov.cn/2021-08/09/c_84340.htm

https://www.google.com/search?q=Vaccination+rate+in+china&oq=Vaccination+rate+in+china&aqs=chrome..69i57.11228j0j7&sourceid=chrome&ie=UTF-8

https://www.statista.com/statistics/1196142/china-coronavirus-covid-19-vaccination-doses/

https://www.efe.com/efe/english/world/china-has-fully-vaccinated-55-of-population-govt/50000262-4607376

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!