DILI, 17 setembru 2021 (TATOLI)—Asosiasaun Halibur Defisiénsia Matan Timor-Leste, sesta ne’e realiza serimónia entrega sertifikadu ba formandu 29 ne’ebé durante ne’e tuir foramasaun kona-bá letra braille no peskiza nian iha sede AHDMTL Manleu, Dili
Diretór Ezekutivu Asosiasaun Halibur Defisiénsia Matan Timor-Leste (AHDMTL), Gaspar Afonso, hateten ba formandu 28 ne’ebé kompostu hosi formandu ba formasaun letra braille hamutuk 11 no peskiza nian hamutuk 18 ne’e katak ema-nia kapasidade, koñesimentu no esperiénsia mak reforsa sertifikadu sira-ne’ebé mak formandu sira hetan ne’e sei sai folin liu.
Notísia Relevante: AHDMTL fó formasaun Letra Braille ba ema defisiénsia matan
“Sertifikadu ne’ebé mak ami fahe ba imi ne’e hanesan bukae no evidénsia ida katak imi tuir duni formasaun letra braille no formasaun peskiza nian, maibé ida prisinsipál liu mak ita-boot sira-nia koñesimentu no kapasidade. Tanba ita-nia koñesimentu, ita-nia kapasidade no ita-nia esperiénsia ne’e reforsa ita-nia dokumentu ka sertifikadu ne’e,” Gaspar Afonso esplika ba jornalista sira iha ámbitu serimónia fahe sertifikadu ba formandu sira, sesta ne’e.
Sertifikadu hanesan sura-tahan ida maibé nia iha valór ne’ebé mak boot tanba sai evidénsia ba ita-boot sira-nia koñesimentu no esperiénsia ne’ebé hetan hosi fasilotadór sira durante imi tuir formasaun.
“Ida-ne’e ita prepara karik iha futuru. Luta ne’e mak ita-nia Governu fó ona oportunidade no prioridade ba ita hodi buka no utiliza, nune’e bele kompete iha merkadu traballu,” nia hateten.
Tuir nia, liuhosi formasaun edukasaun letra braille no peskiza ne’e, Ministériu Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD) presiza ka hakarak formandu sira atu fó treinamentu ba manorin-na’in sira, AHDMTL preparadu no prontu atu kolabora.
Biban ne’e, Diretór AHDMTL agradese ba UNICEF tanba bele kolabora no servisu hamutuk durante fulan lima nia-laran, hahú 15 jullu to’o 15 dezembru 2021, no karik Governu liuhosi MEJD posibilidade oferese fatin ba AHDMTL, entaun AHDMTL iha mehi hakarak loke mini traballu ida ba defisiénsia matan sira.
“Ha’u hanoin. Ho nune’e de’it mak ita bele kompete merkadu traballu no hatudu ba públiku katak maske ita-nia matan mak la haree maibé ita iha kapasidade,” nia dehan.
Xefe Departamentu Planeamentu no Edukasaun Inkluzivu Ministériu Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD), José Monteiro, hameni ba formandu sira katal ohin simu ona sertifikadu ba formasaun letra braille nian ne’e tenke kuidadu no kontinua aprende tanba MEJD mós sei presiza fromandu sira-nia tulun iha loron ruma.
“Bainhira ami presiza formadór ba letra braille mak ami sei mai iha AHDMTL atu fó apoiu ba ami hodi hanorin iha eskola públiku sira, tanba agora daudaun ita-nia maluk defisiénsia sira ein-jerál iha eskola públiku iha territóriu nasionál hamutuk 4.454,” nia informa.
Tuir nia, ho situasaun pandemia COVID-19 mak impede atividade hotu-hotu inklui edukasaun no formasaun sira maibé matenek ne’ebé aprende ne’e laiha barreira.
Nia dehan, bainhira ba hanorin ka fó formasaun ba iha maluk sira iha baze sai hanesan lilin ida-ne’ebé mak fó naroman ba sira, entaun ita-boot sira tenke aprende ho di’ak nune’e fó ba ema mós bele fó no fahe ho di’ak.
Reprezentante UNICEF iha Timor-Leste, Vicente Teotónio Lopes agradese ba AHDMTL tanba planu no programa hotu-hotu la’o di’ak tuir sira-nia preparasaun.
Tanba ne’e, nia enkoraja formandu sira katak matenek ne’ebé hetan liuhosi formasaun ne’e bele sai hanesan fini ida iha kohe laran hodi bele kuda ba loron aban (futuru) nian sai buras no matak.
“Buat ida ita aprende laiha limitasaun no lakohi ema ida husik iha kotuk. Maibé, ita hotu tenke avansa ba oin, nune’e liuhosi formasaun letra braille bele motiva no aumenta ita-nia koñesiementu hodi sai fini di’ak iha futuru,” nia dehan.
Entretantu Diretór AHDMTL, Gasapar Afonso, hateten Treinamentu of Training (TOT) ba peskiza nian no edukasaun ba letra braille ne’ebé mak hala’o durante semana tolu hosi Organizasaun AHDMTL rasik no hetan apoiu hosi UNICEF hodi realiza formasaun refere.
Objetivu hosi formasaun ne’e, atu kapasita membru no manorin-na’in letra braille sira bele sai kualifikadu liu, no ohin fasilitadór sei entrega sertifikadu ba membru no manorin-na’in letra braille nian hanesan sai baze legal ida.
Gaspar hatutan, iha fulan-outubru ne’ebé sei mai, formandu sira-ne’e sei ba iha munisípiu Liquiça, Bobonaro no Ermera hodi fó formasaun kona-ba letra braille ba ema ho defisiénsia mata sira.
Notísia Relevante: AHDMTL fó formasaun ba formadór defisiénsia na’in-hitu
Jornalista : Osória Marques
Editór : Cancio Ximenes