DILI, 27 setembru 2021 (TATOLI) – Forum Organizasaun Naun Governamentál Timor-Leste (FONGTIL) rekomenda ba Ministériu Saúde atu kria kondisaun ba ema ho defisiénsia sira atubele partisipa iha kampaña vasinasaun iha territóriu Timor-Leste tanba daudaun ne’e taxa partisipasaun sei menus tebes.
Jestór Programa FONGTIL, Lourenço Tito, hateten Governu tenke kria kondisaun tanba difikuldade ne’ebé ema ho difisiénsia sira hasoru mak família lori ho karreta roda to’o sentru vasinasaun, maibé iha barreira mak sentru ne’e iha eskada ne’e difikulta sira labele hakatak.
“Durante monitorizasaun ne’ebé membru ONG [Organizasaun Naun Governamentál] sira halo iha terenu nota katak taxa vasinasaun ba ema ho difisiénsia sei menús tebes. Nafatin hanesan ita-nian relatóriu iha semana kotuk mak iha Viqueque na’in haat no Dili rua. Ida ne’e hatudu katak laiha númeru espesífiku tanba ita seidauk haree lista jerál”, Lourenço Tito dehan iha Caicoli, Dili.
Tanba ne’e, Ministériu Saúde tenke haree assuntu ne’e ho sériu hodi koopera ho líder komunitáriu atubele lori vasina ba to’o komunidade nia hela fatin. Nune’e, ema ho defisiénsia sira mós bele partisipa tanba iha munisípiu abitante sira maiória hela iha área remota.
“Ne’e difikulta tebes ba ema ho difisiénsia sira atu asesu ba vasinasaun tanba portadora desifiénsia iha oioin, hanesan fiziku no mental. Parte saúde seidauk kobre hotu”, nia esplika.
Jestór Programa FONGTIL ne’e relata katak taxa vasinasaun ein jerál iha mudansa, maibé Governu presiza nafatin halo sensibilizasaun ba asuntu ne’e to’o área rurál sira.
Tuir FONGTIL nia monitorizasaun komunidade iha remota maiória seidauk komprede didi’ak vantajen hosi vasina no kontinua fiar lia-falsu sira.
“Ita presiza ema to’o bá área rurál sira hodi halo kampaña halakon rumór sira hodi harii fali konfiansa povu simu vasina. Tanba povu iha fatin sira ne’e presiza tebes sosializasaun ba vasina hosi ita-nian membru Governu sira”, konklui.
Lembra katak iha nivel nasionál sidadaun hamutuk 678.656 simu ona, iha semana kotuk, vasina kontra COVID-19, ne’ebé reprezenta doze dahuluk porsentu 55,8 no doze daruak porsentu 32,7.
Iha tabele klasifikasaun hatudu katak populasaun iha munisípiu Dili ne’ebé simu vasina boot liu no antinje ona doze dahuluk porsentu 77 no doze daruak porsentu 64.
Tanba ne’e, kapitál sai primeiru lugar, tuir kedan Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-cusse Ambeno (RAEOA) ho doze dahuluk antinje porsentu 68,5 no daruak porsentu 23,7.
Iha terseiru lugár, munisípiu Covalima doze dahuluk atinje ona porsentu 65,0 no doze daruak porsentu 25,8, Viqueque doze dahuluk porsentu 64,3 no doze daruak porsentu 34,9.
Númeru vasina kiik liu maka, munisípiu Ermera ho doze dahuluk foin atinje posrentu 30,2 no doze daruak porsentu 10,2%, maibé esforsu ida-ne’e nafatin hala’o ba oin.
“Iha porsentu 29 mak ema tauk atu vasina tanba moras no sira tauk nomós sira la simu informasan kona-bá kampaña vasinasaun,” Diretora Jerál Prestasaun Serbisu Saúde, Odete da Silva Viegas, hateten foin lalais ne’e, iha otél Novo Turismo, Díli.
Jornalista: Arminda Fonseca
Editora: Maria Auxiliadora