iklan

EKONOMIA, BOBONARO, HEADLINE, MUNISÍPIU, SOSIEDADE SIVĺL

Grupu Sagrada Família husu Governu harii sentru merkadu tais iha Maliana

Grupu Sagrada Família husu Governu harii sentru merkadu tais iha Maliana

Xefe Grupu Sagrada Familia, Judit Mendes da Silva. Imajen Agência Tatoli/Sérgio da Cruz.

BOBONARO,14 outubro 2021 (TATOLI)—Produtór soru tais hosi Grupu Sagrada Família (GSF), suku Rairobo, postu administrativu Atabae, husu Governu hariii merkadu tais, iha kapital Maliana, munisípiu Bobonaro, nune’e fásil konsumidór sira atu kompara tais iha munisípiu refere.

“Ami rekomenda hela ba na’in ulun sira iha nasionál nomoos Bobonaro, sé bele fó netik ami merkadu tais foun iha Maliana, atu nune’e ami ho feto maluk sira bele tau ami-nia produsaun tais, nune’e oin parte eskola ruma presiza atu hola tais, feto Bobonaro prontu ona,”Xefe Grupu Sagrada Família, Judit Mendes da Silva, informa asuntu ne’e, iha ámbitu selebrasaun loron internasional feto rurál tinan 2021,iha salaun Maliana Brother, suku Lahomea, kinta ne’e.

Nia haktuir, durante ne’e tais ne’ebé sira prodús defísil tebes atu ba fa’an iha merkadu, tanba lokalizasaun fatin produsaun mós dook hosi sidade, nune’e mós espasu própriu atu halo promosaun ba publiku.

“Ita ba fa’an iha fatin publiku ona atu ema bele sosa, tanba tuir ami-nia haree ne’e produtu sira-ne’e ema estrajeiru sira mak sosa barakliu, entaun ita fatin laiha ne’e oinsá mk ema atu sosa,” nia fó hanoin ba Governu.

Feto potensiál ne’e esplika, produtu tais ne’ebé prodús, halo ona promosaun iha feira sira akontese iha nível nasionál no munisípal, no hosi partisipasaun hirak-ne’e konsege mós atrai ONG lokálsira  no internasionál sira.

“Ami mós hetan oportunidade partisipa ona iha Feira iha Batugade, Maliana no Bobonaro, até ba to’o ona Dili. Hosi ida-ne’e mak ema koñese ha’u, ikus mai, iha tinan hirak liu ba ONG sira foti ita Bobonaro mak ha’u ,Baucau ema-ida, Suai ida, Aileu ida reprezenta feto ba halo estudu kompatativu iha Indonezia, Java. Hau fila mai nafatin aplika buat ne’ebé ha’u hetan iha ami-nia grupu laran,” nia katak.

Hafoin Judit Mendes da Silva, hala’o estudu komparativu iha Indonezia ne’e, motiva liután nia atu enkoraja feto maluk sira, hasa’e tán sira-nia kreatividade prodús tan tais ho modelu oinoin.

Rezultadu hosi estudu komparativu ne’e konsege halo mudansa, hanesan uza tais bele halo ba iha asesoris brinku, pasta, vistidu, sapatu, no seluk tan. Enkuantu hosi produtu hirak-ne’e ninia presu hosi $5 ba to’o $70, bele mós $100, maibé depende ba ninia modelu.

Nia haklaken, grupu soru-tais ne’e hari hosi inisiativa rasik, no hetan apoia hosi madre sira iha Atabae, ho objetivu atu deskobre kreatividade feto rurál sira, oinsá bele hola-parte iha vida negósiu hodi hetan rendimentu ba atende nesesidade uma laran. Nune’e mós parte ida halo prezervasaun identidade kultural Timor nian liuhosi atividade soru-tais orijinál.

“Ha’u halibur ha’u-nia feto maluk sira, ami konsege iha membru hamtuk 26, ami tau hamutuk osan kada ema soe $25 sentavus hodi hola kabas, no ha’u rasik mak lori kabas ba sira hodi soru-tais, no tais ne’ebé sira soru mak hetan rua, ida hatama mai grupu, ida fali sira uza ba fa’an rasik atu hetan netik osan uitoan,” nia haktuir.

Grupu ne’e apoia kapasitasaun hosi To’os ba Moris Di’ak (TOMAK)  no ONG lokal sira, atu hakbiit sira-nia koñesimentu, hodi halo jestaun di’ak iha vida negosiu.

Grupu Soru-tais Sagrada Família ne’e eziste dezde 2009 to’o oras, daudaun ne’e membru ativu hela deit na’in-lima tanba balu sai ona funsionáriu no balu mós susesu ona iha negósiu seluk.

Jornalista         : Sérgio da Cruz

Editór               : Evaristo Soares Martins

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!