OÉ-CUSSE, 26 outubru 2021 (TATOLI)— Sentru Lójistika Nasionál (CLN, sigla portugés), segunda ne’e hala’o sensibilizasaun kona-ba estratéjia hasa’e produsaun ba komunidade iha sub-rejiaun Pante Makasar, Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA).
Objetivu hosi sensibilizasaun ne’e atu motiva agrikultór sira badias halo to’os no natar nune’e ba futuru bele hakotu importasaun.
“CLN mai halo sensibilizasaun kona-ba papél CLN oinsá sosa produtu lokál iha situasaun pandemia ne’e, mai hosi polítika rekuperasaun ekonómika nune’e motiva agrikultór sira hamutuk ho emprezáriu lokál sira atu halo produsaun barak liután,” Diretór Ezekutivu CLN, Jacinto Paijo, informa ba Agência TATOLI, iha salaun Alfândega, Palaban, Oé-Cusse.
Produtu ne’ebé maka CLN propoin ba komunidade atu prodús mak batar, foos-rai, fore-munggu, fore-metan, fore-rai no koto, nune’e iha futuru bele estimula ekonomia hosi parte agrikultura no emprezáriu sira.
Durante ne’e sei iha problema boot ne’ebé akontese iha Timor-Leste tanba impaktu hosi sistema irrigasaun ne’ebé laiha kualidade, sistema agrikultura, rai abandonadu barak no grupu agrikultór sira prodús maibé presu karun.
“Daudaun ne’e polítika VIII liuhosi Konsellu Minístru fó sai ona, atu apoia subsidíu ba funsionáriu kada fulan kilógrama 35, nune’e grupu agrikultura tenke preparadu atu fornese, nune’e maka ohin ita mai fahe informasaun primeira-véz iha Oé-Cusse, tanba setór kria kampu serbisu ba joven sira iha nasaun maka setór agrikultura,” nia fundamenta.
Sekretáriu Rejionál ba Asuntu Agrikultura, José Eta, hateten, dezde tinan tolu liubá, Oé-Cusse enfrenta problema bee-moos bé afeta maka’as prodúsaun, to’o tinan 2021 maka foin di’ak.
Agrikultura iha Oé-Cusse sei aplika sistema agrikultura tradisionál, maioria área poténsia geografia iha Oé-Cusse ne’e kuaze 70% área foho, rai tetuk 30%, entaun iha foho akompaña ho sistema agrikultura tesi ai-horis, sunu rai, to’os muda ba mai kada tinan, afeita ba produsaun menus.
Maske nune’e autoridade RAEOA esforsu sensibiliza nafatin atu fó solusaun maka programa Food for Work identifika bee-matan hamutuk 85 atu halo konservasaun nune’e hasa’e kualidade débitu bee-matan sira hodi uza ba nesesidade no hasa’e prodúsaun.
Entretantu, Sekretáriu Rejionál ba Asuntu Komérsiu no Indústria, Pedro da Cunha Boquifai, reprezenta Autoridade RAEOA agradese ba CLN, tanba motiva agrikultór sira iha sub-rejiaun Pante Makasar liuhosi sensibilizasaun ne’e.
Jornalista : Abílio Elo Nini
Editór : Evaristo Soares Martins