OÉ-CUSSE, 05 novembru 2021 (TATOLI)- Servisu saúdeiha Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA), rejista pasiente Tuberculoze (TBC) hamutuk na’in-34 inklui pasiente tuberkuloze pulmonáriu no extrapulmonáriu.
Tuir estimasaun polítika hosi Ministériu Saúde (MS), katak totál populasaun ne’ebé maka estimadu atu hetan ba programa TBC ba populasaun, kada tinan presiza atinje 400,98% hosi totál populasaun 100,000,00.
Nune’e sira-ne’ebé deteta kazu estimasaun insidente ba kazu foun pozitivu TBC konfirmadu atinje hanesan, maibe kada tinan presiza atinje 100,76% kazu foun. Nune’e prevalensía ba kazu TBC kada tinan ninia trájetu maka 802, hosi totál populasaun 1000 iha rejiaun Oé-Cusse.
“Iha tinan ne’e, RAEOA rejista kazu konfirmadu bakterialojia ba pulmaun ninian hamutuk na’in-12, sira-ne’ebé deteta liuhosi diagnóstiku iha kliníka hamutuk na’in-22, totál kazu extrapulmaun konfirmadu bakterialojia foun no rekaida ne’ebé hetan ona tratamentu maibé hakotu tratamentu fila-fali ba hela fatin hamutuk na’in-34,” Adjuntu Diretór Servisu Saúde Rejionál, Fagundu Lafu, informa ba Agência Tatoli, iha Santa Rosa, Oé-Cusse, sesta ne’e.
Nia fundamenta, impaktu hosi kazu TBC ne’e, hanesan moras hada’et, hosi ema ida ba ema seluk liuhosi transmisaun fani direita hosi pasiente TBC, no bainhira pasiente TBC soe kaben tasak arbiru, bele da’et ba ema seluk.
Nune’e mós ijíene pesoál importante tanba bainhira laiha ijíene ne’ebé di’ak entaun fásil bele da’et ba ema seluk.
“Ita agradese tanba tinan ne’e maske rejista kazu ne’e sa’e kompara ho tinan kotuk, maibé laiha kazu mate tanba moras TBC,” nia katak.
Tuir nia, esforsu ne’ebé maka servisu saúde rejionál intervein mak hala’o screening masal ba família pasiente no deteta kazu sira-ne’ebé hatudu sintomátiku moras TBC, nune’e bele hetan amostra ba sira-nia kabeen-tasak, lori halo teste iha laboratóriu nune’e bele hetan konfirmasaun.
Daruak, halo screening masal ba komunidade ne’ebé servisu saúde rejionál identifika kazu TBC ne’ebé konfirmadu maioria iha fatin idak-idak, nune’e halo screening masal tanba ne’e konsidera iha área afetadu.
Datoluk, servisu saúde rejionál identifika grupu risku ba programa moras TBC nian. Dahaat, screening ba pasiente foun ne’ebé pozitivu kazu TBC, tanba liuhosi screening ba pasiente sira, bele identifika katak kazu ne’e da’et ona iha família uma-laran ka seidauk.
Dalima, servisu saúde rejionál hala’o screening ba labarik minoridade ho má-nutrisaun, sira ne’e afeita kazu má-nutrisaun.
Nune’e mós programa TBC halo asaun ba labarik sira, maibé programa seluk bele halo diagnóstiku ba labarik sira-ne’ebé afeita má-nutrisaun, tanba ho razaun katak, bainhira labarik ida afeta má-nutrisaun, fasílmente hetan moras infesaun seluk tanba kestaun imunidade.
Jornalista : Abílio Elo Nini
Editór : Evaristo Soares Martins