iklan

EKONOMIA, HEADLINE, MUNISÍPIU, OEKUSI

Projetu kuadru avizu iha sub-rejiaun tolu sei gasta rihun $56-resin

Projetu kuadru avizu iha sub-rejiaun tolu sei gasta rihun $56-resin

PA RAEOA hatuur fatuk dahuluk konstrui kudru avizu risku dezastre naturál iha Oésilo. Imajen Tatoli/Abílio Elo Nini.

OÉ-CUSSE, 17 novembru 2021 (TATOLI) — Prezidente Autoridade Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA), Arsénio Paixão Bano, kuarta ne’e hatuur fatuk dahuluk konstrui kuadru avizu ho montante orsamentu $56,640,30 iha sub-rejiaun Oésilo, Pante Makassar no Nítibe.

Konstrusaun ba projetu harii kuadru avizu unidade 95 ne’e ezekuta hosi empreza Ta’ek Casse Unipesoál, Lda, ho valór kontratu hamutuk $56,640,30, aloka hosi Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2021.

Objetivu hosi konstrusaun harii kuadru avizu ne’e atu fó atensaun ba komunidade hodi proteje-an hosi fatin risku ba dezastre naturál, hanesan hamosu erozaun, inundasaun, rai-halai, atu labele iha mota-laran no mota-ninin, tanba hetan protesaun adekuadu hosi Estadu, bazea lei nu’udar domíniu públiku Estadu.

Nune’e Prezidente Autoridade RAEOA, Arsénio Paixão Bano, espera empreza bele aselera lalais projetu ne’e, nune’e komunidade hamutuk ho autoridade lokál sira bele asesu, hodi proteje-an hosi fatin risku ba dezastre naturál.

Entretantu, projetu ne’e responsabiliza másimu hosi Sekretaria Rejionál ba Asuntu Terra Propriedade ne’ebé identifika fatin risku ba dezastre naturál maioria iha sub-rejiaun Oésilo, Pante Makassar no Nítibe, nune’e sei harii kuadru avizu hamutuk unidade 95.

“Kuadru avizu 95 ne’e sei harii hosi mota Noe-Fefan, sub-rejiaun Pante Makasar sa’e to’o mota No’el-Ekat, sub-rejiaun Oésilo, no kontinua hosi mota Tono sa’e ba mota Noetoko, sub-rejiaun Nítibe,” Sekretáriu Rejionál Terra Propriedade, Antonio Hermenegildo da Costa informa.

Nia fundamenta, objetivu hosi polítika ne’e atu proteje fatin hirak-ne’ebé identifika ona, nune’e bele fó hanoin ba komunidade atu halo to’os, natar no uma dook, ho distánsia ba mai rai-maran metru 25, hosi mota-ninin labele halo atividade tesi ai-horis hodi minimiza inundasaun.

Molok realiza polítika ne’e, autoridade informa ona ba komunidade no autoridade lokál sira, hanesan jestór, xefe suku no aldeia inklui lia-na’in sira, atu kontinua habelar informasaun ba komunidade hodi asegura-an hosi fatin risku.

Entretantu, bazea lei númeru 3/2014 (kriasaun RAEOA) iha deliberasaun autoridade númeru 5/2016, 29 setembru sita pontu tolu maka hanesan; dahuluk, bandu totál ateru natar no bee-lihun iha lagoa, daruak, bandu totál halo konstrusaun ruma la ho autorizasaun hosi órgaun kompetente sira iha RAEOA.

Nune’e mós Governu Sentrál fó atensaun liuhosi lei protesaun sivíl númeru 12/2020, 02 dezembru, hodi kriminaliza komunidade ne’ebé harii uma iha fatin risku ba dezastre naturál, hanesan mota-ninin, foho-lolon, tasi ninin no besik lagoa.

Jornalista         : Abílio Elo Nini
Editór               : Evaristo Soares Martins

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!