iklan

NASIONÁL, JUSTISA, HEADLINE

Hamenus konfuzu, MJ husu MP delega kompeténsia ba PCIC-PNSIK ho loloos

Hamenus konfuzu, MJ husu MP delega kompeténsia ba PCIC-PNSIK ho loloos

Ministru Justisa, Manuel Cárceres da Costa. Imajen TATOLI/Egas Cristóvão

DILI,07 janeiru 2022 (TATOLI)— Ministru Justisa (MJ), Manuel Cárceres da Costa, hateten, atu hamenus konfuzaun iha públiku, Ministériu Públiku ka Tribunál sira hasai delegasaun kompeténsia ba Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál (PCIC, sigla Portugés) no Polísia Nasionál Servisu Investigasaun Kriminál (PNSIK) tenke ho loloos atu labele komplika servisu instituisaun rua ne’e.

“Fó apelu ida atu iha delegasaun kompeténsia ba investigasaun kriminál ninian halo favór tuir ida-idak nian kompeténsia, se la’e kria konfuzaun ba PCIC no PNSIK rasik.  Ida ne’ebé mak PCIC nian fó ba PCIC ida ne’ebé mak PNSIK nian fó ba PNSIK,” Ministru Justisa ne’e, hateten liuhosi intervensaun bainhira fó pose ba espesialista superiór PCIC nain-neen iha Edefísiu Ministériu Justisa, Caicoli, sesta ne’e.

Ministru hakarak apela ba oin sé sidadaun ruma soke ema mak halai mai PCIC, favór lori nia ba entrega iha PNTL, tanba ne’e la monu  iha knaar PCIC  nian no la’os knaar atu investiga asidente rodaviáriu no kazu violénsia domestika.

“Ita labele egoista ho sasan ne’ebé estadu fó ba ita, presiza loke koopersaun luan ho PNTL liuhosi sira nian servisu investigasaun kriminál, maibé medida la’o tuir koridór no kompeténsia ne’ebé lei fó ba nian,” Ministru ne’e akresenta.

Tanba, Governante ne’e dehan PCIC nian kna’ar atu investiga krime sira ne’ebé komplexu, krime sira ne’ebé ho uza kakutak d’eit, ho matan de’it, ho neon de’it liuliu haree ba kestaun seintífiku.

“Naturalmente, ha’u sei la permite PCIC la’o tuir nian hakarak, maibé atan hau mos la permite intervensaun kompeténsia PCIC ninia tanba se la’e ita soke malu ita la hamutuk ida,” nia akresenta.

Daudaun, Ministru Manuel Cárceres nota imajen PCIC ladun di’ak iha sosiadade nian le’et no públiku konsidera PCIC halo servisu la tuir koridór.

Nune’e, Ministru rekoñese ladun iha sensibilizasaun informasaun ba sidadaun sira kona-ba knaar no kompeténsia PCIC.

“Sidadaun sira nian kritíka ne’e ita nian sala tanba falta sensibilizasaun ba kriasaun PCIC ba iha komunidade sira tanba komunidade sira hatene kle’an knaar PCIC ninia, sei taka sira nian ibun,” Manuel Cárceres rekoñese.  Apela ba Diretór Jerál ho dirijente PCIC hotu hakas aan disemina ba kuadru normativu ne’ebé regula PCIC nian serbisu,”dehan Governante ne’e.

Iha biban ne’e, Ministru Justisa mós fó pose espesialista PCIC na’in-neen no enkoraja atu halo knaar ho profisionalizmu, durante iha karreira hodi ajuda PCIC ba kazu sientífiku sira.

“Espesialista na’in-neenne’e, balun sei estájiu iha tribunál de Konta atu kombate fraude fiskál no balun sei halo estájiu iha Autoridade Nasionál Komunikasaun (ANC, sigla portugés) atu kombate krime sibernétika. No balun seluk mos sei estájiu iha laboratóriu DNA PCIC,” nia akresenta.

Espesialista hirak ne’e sei hasoru dezafiu boot iha serbisu, tanba halo ezamisaun ba ema ne’ebé konsumu ai-moruk aat ka droga sira ne’ebé tama iha Timor-Leste.

FONGTIL rekomenda revoga PCIC

Entertantu, Forum ONG Timor-Leste (FONGTIL), antes ne’e rekomenda ba órgaun Estadu; ezekutivu (Governu) no lejizlativu (Parlamentu Nasionál) atu hadi’a ezisténsia papél Polísia Sientífika Investigasaun Kriminál (PCIC, sigla portugés).

Kooedenadór Advokasia FONGTIL, Ivo Colimau Lay Costa. Imajen Tatoli/Francisco Sony

Tanba bazeia ba FONGTIL ninia observasaun nota katak, ezisténsia PCIC hamosu konflitu interese entre PCIC ho Polísia Nasional Timor-Leste (PNTL) iha ezekusaun servisu seguransa interna, tanba abrigu ba artigu 6 hosi lei Orgánika PCIC hatudu katak, PCIC kuaze apodera kompeténsia servisu PNTL nian, ne’ebé impoin iha artigu 2 no 3 hosi Lei orgánika PNTL númeru 9/2009, 18 fevereiru.

Nune’e, órgaun ezekutivu ka Konsellu Ministru no órgaun Lejizlativu, komisaun B ne’ebé trata Asuntu Defeza, Seguransa no Negósiu Estranjeiru, presiza hadi’a situasaun atuál ne’ebé iha, liu-liu ezisténsia no papél PCIC iha país ida-ne’e, tanba abrigu ba artigu 147 hosi Konstituisaun RDTL no Lei seguransa nasionál númeru, 2/2010, 21 abríl, la konsidera PCIC nu’udar Instituisaun Seguransa iha Soberania Timor-Leste, PCIC konsidera hanesan produtu hosi Polísia Ministériu Justisa, ne’ebé hetan apresiasaun no aprovasaun hosi Konsellu Ministru iha loron 18 fevereiru 2014, liuhosi dekretu lei númeru, 15/2014, 14 maiu.

Nune’e, mós presiza halo revogasaun tanba abrigu ka faktu balun ne’ebé haree mak PCIC atua kazu agresaun fíziku ne’ebé ejerse hosi oan ba Aman, PCIC atua kazu Agresaun fíziku ne’ebé ezerse hosi aman ba oan, PCIC atua kazu krime violasaun sexuál iha Ainaro, PCIC atua kazu falun an metin iha Santuáriu Ramelau, PCIC atua kazu Asidente Tráffegu iha Kuluhun ne’ebé hamate vítima Renato Viera de Araujo, kazu hirak iha leten, loloos kabe ba kompeténsia PNTL liuhosi diresaun Tránzitu, maibé PCIC mak atende fali.

Ho Kazu hirak-ne’e konstituisaun RDTL, iha artigu 115 númeru 2 letra a, no númeru 3 fó biban ba órgaun ezekutivu hodi halo produtu lejizlativu maibé la signifika produtu ezekutivu ninia kualidade ka kapasidade boot liu fali orden konstituisaun.

Tanba abrigu ba lei konstituisaun RDTL artigu 146 no 147 fó biban ba instituisaun rua hanesan F-FDTL no PNTL atu halo servisu ba defeza no seguransa, liuliu PNTL ninia baze legál mak artigu 147 hosi konstituisaun RDTL no ninia substansiál ne’e mai iha lei orgánika PNTL númeru 9/2009 18 fevereiru, nune’e la presiza PCIC, tanba papél ne’ebé PCIC halo Polísia Nasionál Serbisu Investigasaun Kriminál (PNSIK) mós bele halo.

PNTL-PNSIK konsege halo servisu investigasaun kriminál ho kualidade pezadu no eskluzivu, ne’ebé tuir loloos kabe ba PCIC ninia kompeténsia hanesan, PNSIK halo deskobrimentu no kapturasaun ba autór instalasaun liña internet ilegál, ne’ebé komete hosi operadór Elite Computer no Telemor, PNSIK halo deskobrimentu no kapturasaun ba autór distributor droga, PNSIK halo deskobrimentu no kapturasaun ba Diretór Jerál Terras Propriedade, kazu abuzu podér, Dano Agravadu, falsifikasaun dokumentu ka notasaun téknika, falsifikasaun agravadu no pasivu aktu ilísitu.

FONGTIL rekomenda ba Konsellu Ministru halo revogasaun ba mandatu PCIC ne’ebé vigora iha dekretu lei númeru 15/2014, 14 maiu ka devolve PCIC nu’udar Instituisaun Polísia ne’ebé iha autoridade Ministériu Justisa, no konverte PCIC ba fali Unidade Científica Investigasaun Criminal UCIC ne’ebé abreviadu enkaixa UCIC ba iha Autoridade PNTL, espesialmente iha estrutura PNSIK, ho objetivu hodi fasilita investigasaun sientífika kriminál, hodi apoiu órgaun ka instituisaun jurídiku seluk, ne’ebé iha papél halo investigasaun hanesan, Ministériu Públiku, Comisão Anti Corupção (CAC) no Forensic Hospital Nacional Guido Valadares presiza koordenasaun hosi PNTL.

PCIC iha papél importante

Responde ba kestaun ne’e, Governu liuhosi Primeiru-Ministru no Ministru Interiór, Taur Matan Ruak, konsidera Polísia Sientífiku Investigasaun Kriminál (PCIC, sigla portugés) iha papél importante atu kombate krime organizadu iha nível nasionál no internasionál.

Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak. Imajen TATOLI/Egas Cristóvão

“Polísia Sientífiku halo kontribuisaun di’ak atu kombate krime organizadu espera katak atividade sira ne’e sei halo nafatin atu evita krime organizadu iha ita-nia rai”.

Serbisu PCIC no Polísia Nasionál Servisu Investigasaun Kriminál (PNSIK) la hanesan tanba PNSIK tau matan liubá atividade krime loroloron, enkuantu PCIC foku ba krime mais organizadu.

Governu sei apoia PCIC atu luta kontra kriminalidade sira ho forma foun ne’ebé ezije kooperasaun, unidade asaun no kompromisu ba ema hotu nia di’ak.

PCIC hahú estabelese iha tinan 2009 ho akordu kooperasaun bilaterál entre Ministériu Justisa (MJ) Timor-Leste no Portugál ninian.

Iha maiu 2014, Dekretu-Lei númeru 15/2014 hetan aprovasaun, hodi kria ofisialmente órgaun polisál ne’e.

Iha nível nasionál, PCIC sei hala’o serbisu liuhosi kooperasaun ho entidade sira seluk ne’ebé halo investigasaun kriminál, hanesan Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL), Komisaun Antí-Korrupsaun (CAC, sigla portugés) no Servisu Migrasaun.

Iha fali nível internasionál, PCIC sei serbisu hamutuk ho The International Criminal Police Organization (INTERPOL) inklui ajénsia seluk ne’ebé hala’o serbisu kona-ba krime transnasionál.

Jornalista  : Natalino Costa

Editora      :  Florencio Miranda Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!