DILI, 23 Maio 2022 (TATOLI)—Ministru Agrikultura no Peskas (MAP), Pedro dos Reis, hateten atu hapara produtu rai liur, ministériu sei esforsu hodi hasae produsaun agrikultura rai-laran.
Ministru Pedro dehan, durante ne’e ministériu sempre servisu hamutuk ho organizasaun internasionál, nasionál sira inklui WFP (Programa Ai-han Mundiál), hodi bele redús produtu rai-liur.
Atu hatene kle’an liu kona-ba deklarasaun Ministru Agrikultura no Peskas, Pedro dos Reis, kona-ba oinsá ninia hanoin durante tinan 20 TL restaura ona indepedénsia, maibé sei depende produtu importasaun.
Tuir mai, jornalista Agência TATOLI, Cidalia Fátima, hala’o entrevista eskluziva ho Ministru, Pedro dos Reis iha Palásiu Governu, foin lalais ne’e.
Saida mak Ministériu Agrikultura halo ona durante tinan 20 hodi hasae produsaun rai laran, atu bele hapara produsaun rai liur?
Buat sira ne’e hotu ministériu sempre halo no tau iha programa. Ne’ebé orsida ha’u ko’alia no esplika fali ladun di’ak. Tanba ne’e, di’ak liu ba husu mos iha WFP no Ajénsia Internasionál sira atu fó mos informasaun katak tebes duni ka lae ministériu ninia esforsu hodi hasae produsaun agrikultura iha rai-laran? Orsida dehan ami mak gaba-án fali ou ita mak halo servisu liu fali sira.

Kompara tinan sira liu ba, toos no natar hira ona mak sai fatin ba produsaun lokál?
Agrikultura nia atividade bazeia ba orsamentu ne’ebé tau iha programa. Imi hare Governu iha programa Cesta Bázika. Ho ida ne’e, Ministériu nia knaar mak hasa’e produsaun no ita-nia parseiru dezenvolvimentu no internasionál sira nia apoiu mesmu iha situasaun difísil maibé produsaun rai-laran aumenta kuaze 44%.
To’o agora rai mamuk hira mak konsege utiliza, no iha munisípiu ne’ebé de’it?
Ida ne’e mak problema iha ita-nian rai. Maibé ho ami-nia prezensa husi ektare 80.000 ne’e mesmu iha kondisaun ne’ebé la permite, ami konsege dezenvolve ona rai ne’ebé abandona ho ektare 30.000. Tarjetu ne’ebé iha tinan 2030, sei sae ba ektare 50.000 hodi prodús produsaun iha rai-laran.
Durante ne’e, TL depende liu ba importasaun foos husi Vietnam, oinsá ba oin governu ninia planu hodi tau atensaun ba agrikultur sira hodi prodús hare husi munisípiu ne’ebé potensia hodi bele hapara dependensia Timor ba foos importasaun?
Ita dependensia ne’e loos duni. Tanba husi rai ektare 80.000 ne’e ita foin hahú to’o iha 2022. Ita foin atinje ba ektare 30.000 x tonelada haat (4) ba kada ektare. Tanba ministériu ho fasilidade ne’ebé minimu tebes.

Dezáfiu saida mak governu hasoru durante ne’e liga ba oinsá atu garantia produsaun rai-laran?
Atu halo buat sira ne’e mak, iha orsamentu retifikativu ami propoin ona para atu sosa tratór no fortifika sistema irigasaun sira. Maibé, Primeiru Ministru orienta para program ne’e tau ba tinan 2023. Kuandu eskema irigasaun sira ita reforsa ona ho tratór no eskavadór sira, ha’u fiar katak ita sei redús produtu rai-liur. Tanba, ita nia nesesidade nasionál ne’e tonelada 137.000 mais agora dadauk iha tinan 2021 ita atinje ona tonelada 72.000. Ita sei iha difísit uitoan de’it.
Ita mos keta haluha, katak Timor hader mai la’ós han de’it etu no paun. Maibé ita iha fehuk no ai-farina. Ita tau investimentu ba agrikultura no hau fiar katak ita sei sai husi situasaun ida ne’e.
Jornalista : Cidalia Fátima
Editora : Armandina Moniz




