DILI, 05 abríl 2023 (TATOLI) – Konsellu Ministru aprova proposta ba alterasaun dahuluk ba Lei n.u14/2008, loron 29 fulan-outubru, hanaran Lei Baze Edukasaun, ne’ebé aprezenta husi Ministériu Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura, Longuinhos dos Santos.
Proposta lei ne’e la’o ho konjuntu alterasaun ida ne’ebé nesesária hodi adekua lejizlasaun baze sira setór edukasionál nasaun nian ba ezijénsia no dezafiu atuál sira.
“Propoin alterasaun ida ba norma refere ba língua intrusaun no ensinu, ne’ebé define lian portugés hanesan lian instrusaun no ensinu ba sistema edukativu tiomoroan, ho língua tetun no lingua nasionál sira seluk asume papél fundamentál ida apoiu nian”, Ministru Prezidénsia Konsellu Ministru, Fidélis Magalhães, hateten iha Palásiu Governu, kuarta ne’e
Alterasaun ne’e mós refere ba norma relativa oioin ba nivel ensinu pré-eskolár, báziku no sekundáriu atu rekoñese importansia aprendizajen lian portugés iha setór edukativu nasionál.
Nia hatutan ho diploma ne’e atu elimina injustisa iha atribuisaun grau no diploma sira iha ensinu superiór tékniku, sei pasa karik posivel ba estabelesimentu ensinu superiór tékniku atribui ona grau no diploma sira hanesan baxarelatu, lisensiatura ka mestradu.
“Hakarak mós hodi permite atu atribui grau mestre hafoin konklui formasaun superiór ho durasaun semestre sanulu resin-rua, inklui parte lisensiatura, ne’ebé integradu no labele fahe, korresponde ho semestre da-ualu husi kursu mestradu integradu nian”, nia salienta.
Nune’e, ho alterasaun ne’ebé propoin define mós katak ensinu iha distánsia ka la prezensiál tenke iha insidénsia iha nivel no ámbitu hotu-hotu husi edukasaun nasionál Timor-Leste.
Jornalista: Antónia Gusmão
Editora: Maria Auxiliadora




