iklan

NASIONÁL, EKONOMIA, HEADLINE

HASATIL sujere Governu kria planu integradu hodi dezenvolvimentu setór agrikultura

HASATIL sujere Governu kria planu integradu hodi dezenvolvimentu setór agrikultura

Natar iha área Komu-Oli iha suku Uani-Uma, postu Uatucarbau, munisípiu Viqueque. Imajen/Vitorino Lopes da Costa

DILI, 25 agostu 2023 (TATOLI)Organizasaun Naun Governamentál (ONG), Hadomi Agrikultura Sustentável Timor-Leste (HASATIL) sujere ba Governu atu kria planu integradu ida hodi dezenvolve setór agrikultura iha Timor-Leste molok prevee osan.

Koordenadór Jerál HASATIL, Gil Horacio Boavida, nota katak durante ne’e ema hotu preokupa katak setór agrikultura ladún la’o tanba alokasaun orsamentu la sufisiente, maibé ida-ne’e la’ós sai kestaun importante ida, importante liu maka Governu presiza halo planu integradu hodi identifika difikuldade sira ne’ebé fó impaktu ba dezenvolvimentu setór agrikultura, nune’e bainhira iha planu di’ak mak orsamentu naton mós bele organiza di’ak.

“Ami nia haree la’ós kestaun alokasaun orsamentu, kestaun ita-nia maka polítika tenke mai ho dadus ne’ebé fiksu kona-ba situasaun reál rai-laran, saida mak presiza responde no identifika dezafiu saida mak durante prosesu dezenvolvimentu agrikultura hasoru,” Koordenadór hateten ba Agência Tatoli, iha ninia knaar fatin, sesta ne’e.

Tuir Gil Horacio, durante tempu barak nia laran, hahú hosi governasaun dahuluk to’o agora, iha planu orsamentu seidauk kona loloos alvu hosi dezenvolvimentu setór agrikultura rasik.

“Ezemplu kona-ba irrigasaun, ne’e ninia funsionamentu la’o di’ak bainhira tempu udan maibé oinsá halo irrigasaun nia funsaun ne’e kuaze bele ajuda hasa’e produsaun hanesan kada tinan halo kultivu dala-tolu. Dezenvolvimentu setór agrikultura labele preokupa de’it ba alokasaun orsamentu kiik maibé oinsá haree kauza prinsipál saida mak presiza duni responde nune’e trasa orsamentu karik bele fó prioridade,” nia deskreve.

Notísia relevante : PR Horta husu Governu prioriza setór agrikultura

Koordenadór organizasaun dehan, parte hotu presiza haree hamutuk hanesan Governu koordena ho sosiedade sivíl no setór privadu hodi tau ideia hamutuk identifika kauza saida mak impede prosesu dezenvolvimentu agrikultura.

HASATIL iha esperansa katak, iha proposta Orsamentu Jerál Estadu tinan 2024 bele konsidera asuntu prinsipál sira tuir polítika IX Governasaun nian.

“Dezafiu iha prosesu dezenvolvimentu setór agrikultura barak maibé boot liu mak mudansa klimátika, presiza halo planu hodi halo mitigasaun ba situasaun ida-ne’e. Ida seluk ko’alia kona-ba produtividade utilizasaun rai no stock sufisiente ba fini produtu sira. Aleinde ne’e infraestrutura hanesan irrigasaun, armazein no kapasidade rekursu umanu nian hodi jere,” Koordenadór akresenta.

Nia hare mós katak, partisipasaun autór ba iha área agrikultura ne’e mós importante, liu-liu joven sira tanba ho inan-aman sira ninia idade 40 ba leten mak serbisu maka’as ne’e difísil tebes atu hasa’e produsaun rai-laran.

Nune’e, rekomenda ba Governu katak presiza promove planu konservasaun ba rai, bee, fini no matéria lokál, fó espasu másimu ba joven iha agrikultura, no presiza dezenvolve talentu abilidade joven sira.

Produsaun batar iha tinan 2021 hatudu rezultadu di’ak

Bazeia ba relatóriu HASATIL, hatudu katak iha ámbitu implementasaun programa VIII Governu nian hanesan Cesta Bázika iha tinan 2021, produsaun batar di’ak tebes.

“Produsaun rai-laran kuaze fó duni rezultadu di’ak tanba iha ligasaun ho programa Governu hanesan Cesta Bázika, entaun programa ne’e hanesan opsaun ida hodi hasa’e rendimentu família, sira hasa’e produsaun hodi oferese ba empreza sira ne’ebé hakarak sosa produtu. Ida-ne’e planu Governu anteriór, Governu daudaun la kontinua maibé nafatin hein ho Orsamentu Retifikativu ne’ebé aprova ona sira bele fó prioridade liu hasa’e produsaun rai-laran. Koordenadór HASATIL salienta.

Tuir Gil Horacio, diversifikasaun ai-han ne’e la’ós foos de’it mak bele konsumu maibé oinsá iha planu di’ak atu diversifika ai-han.

“Hanesan diversifika batar sai ai-han hanesan ai-han lokál hakmerik, rotok no seluk tan, tanba ai-han sira ne’e iha nutrisaun di’ak ba saúde, agora filafali ba ita atu halo prosesamentu bele asegura konsumu nasionál. Tanba HASATIL haree katak ai-han sira seluk ladún importante no foos de’it mak importante. Ida-ne’e la loos, atu dehan previzaun konsumu rai-laran presiza foos tonelada 90.000 maibé produsaun seidauk to’o,” nia tenik.

Dadus hosi HASATIL hatudu katak produsaun batar iha tinan 2021 hamutuk tonelada 77.000.

Durante ne’e produsaun batar barak liu iha munisípiu Viqueque, Covalima, Manufahi, Bobonaro no Baucau.

Jornalista     : Antónia Gusmão

Editora          : Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!