DILI, 06 setembru 2023 (TATOLI) – Uma-kain 26 iha suku Wenunuk, Postu Administrativu Metinaro, Munisípiu Dili sai benefisiáriu ba fugaun poupa enerjia, husi Kompañia Internasionál Ecosecurities Grupu Limited, kuarta ne’e.
Komunidade ne’ebé hetan fugaun ne’e, tuir Jestór Programa Ecosecurities Grupu Limited iha Timor-Leste, katak bazeia ba dadus ne’ebé sira foti iha fulan kotuk no atividade ne’e hola parte ba projetu ida naran ‘Fugaun Foun Poupa Enerjia ba Dezenvolvimentu Komunitáriu’ ne’ebé mak implementa no kolaborasaun ho Ministériu Turizmu no Ambiente liuhosi Autoridade Nasionál Dezignada, Institutu Públiku (AND, I.P).
“Fugaun foun ne’ebé ohin ita distribui ba ita-nia komunidade uma-kain 26 ne’e espesialmente ba uma-kain sira ne’ebé te’in uza fatuk lalian tolu no konsumu ai-barak tebes, entaun liuhosi fugaun foun ne’e sei ajuda sira hamenus konsumu ai-sunu no sei redus ahi-su’ar barak iha dapur laran no ajuda inan0-feton sira bele te’in lalais liutan”, Jestór Celestihno Ximenes hateten.
Nia esplika, fugaun foun ne’ebé ohin distribui ne’e, iha benifísiu boot rua, mak sei ajuda redus ahi-su’ar iha uma-laran ba moras Infeksaun Vias Respiratóriu Aguda (IRA) tanba ahi-su’ar dalabarak kontribui makas ba moras IRA no benefísiu seluk mak ajuda ambiente.
“Bainhira benefisiáriu sira utuliza fugaun foun ne’e ho di’ak, sei ajuda sira labele tesi ai-sunu barak hodi konsumu; Ida ne’e redusaun ona, konserteza ita sei halo konserva no protesaun ba ambiente no bele proteze biodiversidade iha Timor-Leste,” nia dehan
Komunidade uma-kain 26 ne’ebé hetan ona fugaun, tuir planu no kompromisu ne’ebé Governu Timor-Leste ho Kompaña Internasionál Ecosecurities asina ona antes ne’e, sei fornese fugaun poupa enerjia ba komunidade uma-kain 200.000 iha munisípiu 13, inklui Ataúro.
Kritériu sira komunidade atu hetan fugaun foun ne’e mak dahuluk uma-kain ne’e uza duni fatuk lalian tolu, tanba dependénsia ba konsuma ai-sunu barak.
Tuirmai, ba família vuneravel hanesan faluk, idozu sira no mós ema ho kondisaun defisénsia inklui uma-kain sira ne’ebé la asesu ba liña eletrisidade ne’ebé depende de’it ba ahi-matan tradisionál; fatuk lali’an tolu.
Métodu uza fugaun ida ne’e simples; nafatin uza ai-sunu maibé redus de’it no atu sunu ahi labele uza plastiku atu halakan, no fugaun refere hatur de’it iha rai-tetuk no labele tau iha udan-laran, labele fase ho bee maibé hamaran de’it ho hena maran, hadook hosi labarik sira.
“Husu komunidade benefisiáriu sira, fugaun foun ne’ebé imi simu ona tenke uza lor-loron ho di’ak tanba nia troka ona imi-nia fatuk lali’an tolu nune’e uza ba mak iha problema ruma informa ba xefe suku tanba kompaña prontu atu troka fila-fali fugaun foun,” nia hato’o mensajen.
Iha fatin hanesan, Xefe Suku Wenunuk, Simão Mendonça, hateten, nia parte apresia ba kompañia Internasionál Ecosecurities Grupu Limited ne’ebé bele fasilita ona fugaun foun ba komunidade iha Suku Wenunuk, espera ba oin uma-kain sira ne’ebé seidauk hetan bele hetan hotu.
“Ha’u-nia komunidade iha suku Wenunuk ne’e uma-kain hamutuk 772 maibé ohin foin uma-kain 26 mak asesu uluk ba fugaun foun poupa enerjia ne’e,” autoridade lokál ne’e relata.
“Nu’udar lideransa komunitáriu, husu ba oin komunidade bele uza fugaun foun sira hanesan ne’e ho di’ak tanba antes ne’e komunidade iha suku Wenunuk barak mak uza ai-sunu no balun uza eletresidade hanesan rice cooker, espera liuhosi fugaun sira ne’e bele fasilita ona inan sira iha dapur bele redus ona ai-sunu,” nia dehan.
Benifisiáriu Fugaun Foun, hosi Suku Wenunuk, Agostinho dos Santos, sente kontenti loos simu fugaun foun refere, hodi fasilita sira te’in redus ai-sunu.
“Ha’u agradese ba kompañia no Estadu tanba bele fasilita ona ami fó fugaun modelu foun ida ne’e, tanba durante ne’e, ami utiliza fatuk lali’an tolu hodi te’in no uza ai-sunu halo nia su’ar mós maka’as maibé ho fugaun foun ne’e sei fó vantajen di’ak tanba sei redus ahi-su’ar ne’ebé fó impaktu ba moras hanesan IRA,” Agostunho dos Santos hateten.
Alende, komunidade uma-kain 26 hosi suku Wenunuk hetan fugaun foun poupa enerjia, kompañia Internasionál Ecosecurities Grupu Limited mós fahe fugaun refere ba komunidade iha suku Mantelolau, postu administrativu Metinaro hamutuk uma-kain 260 no tuir planu kompañia Ecosecurities ho Emission Asset Management (EAM) hamutuk ho parseiru Governu Timor-Leste sei fahe fugaun iha faze tuirmai ba komunidade hamutuk 2.072 iha Munisípiu Aileu, Dili no Liquiça.
Jornalista: Francisco Sony
Editór: Rafael Ximenes de A. Belo