iklan

NASIONÁL, INTERNASIONÁL, EDUKASAUN

Timoroan hotu tenke valoriza tais sai identidade kulturál

Timoroan hotu tenke valoriza tais sai identidade kulturál

Grupo Leziaval uza Tais hodi aprezenta dansa tradisionál iha abertura expozisaun permanenti Tais ne’ebé organiza husi gabinete Sekretáriu Estadu arte no kultura, iha arredór SEAK, Praia dos coqueiros, Dili, hodi promove soru inan sira, sesta (25/08/). Imajen TATOLI/António Daciparu

DILI, 14 dezembru 2023 (TATOL)-Diretora Ezekutiva Fundasaun Alola, Maria Guterres, husu ba sidadaun hotu-hotu uza Tais iha eventu nasionál no internasionál hodi valoriza identidade kulturál hanesan timoroan.

“Tais ne’e utiliza hahú husi Ita nia beialan sira, hahú husi ema hotu ne’ebé moris mai ho kultura. Nune’e husu Timoroan atu valoriza Tais hanesan identidade kultutál Timor Leste”, dehan Diretora Ezekutiva ne’e iha ámbitu komemorasaun loron Nasionál Tais iha Sentru Konvesaun Dili,kinta ne’e.

Organizasaun Internasionál UNESCO mós konsidera ona Tais Timor hanesan patrimóniu Mundiál iha loron 14 dezembru 2022.

Tanba ne’e, Maria Guterres sujere ba Timoroan tenke kreativu hodi produs no uza tais ka industrializa tais ba falu vestidu, faru no bluza no kalsa atu ema hotu bele uza.

“Tais nu’udar ita nia identidade originál tanba ne’e Ita labele deskorajen maibé sente orgullu hodi hatais ita tais nia festa liuliu iha eventu importante sira iha nasionál no internasionál hodi promove ita nia tais hanesan identidade timoroan”, nia afirma.

Nia akresenta maske daudaun era modernu ne’ebé timoroan barak iha eventu nasionál la hatais ona tais, maibé husu di’ak liu ne’e ema hotu uza tais iha eventu bo’ot sira.

Tais sai identidade kulturál no patrimóniu Estadu ba povu timorense, nune’e Fundasaun Alola kontinuabkolabora ho Governu hodi promove nafatin Tais.

Kapasita soru na’in-70

Fundasaun Alola mós fó formasaun ba ema soru na’in sira hodi hetan rendimentu atu sustenta ekonomia iha uma laran.

Diretora ne’e dehan fó formasaun ba ema soru na’in sira hamutuk grupu 70 -resin iha terrtóriu kona-bá oinsa uza kór originál ba kabas hodi soru tais no jestaun finansa hodi bele jere osan ba grupu 70-resin.

Fundasaun Alola mós promove grupu sira ne’e hodi partisipa iha feira nasionál no internasionál iha Austrália, Angola no Estadus Amérika.

“Ami fornese formasaun ba soru na’in oinsá uza kores naturál hodi hakores ba tais, nune’e mós diversifika tais ba iha vestuáriu hanesan kalsa, faru, pasta no asesór sira hanesan brinkus, porta moeda atu suporta grupu sira hetan rendimentu hodi nesesita familiár” nia afirma.

Fundasaun Alola mós disponibiliza formasaun iha área ospitalidade hodi oinsá soru na’in bele atende no simu kliente sira atu sosa sira nia produtu.

Alende, Fundasaun Alola mós fó fatin ba soru na’in sira hodi faan produtu durante loron féria iha Fundasaun Alola.

“Atu preserva no promove tais, ami iha Fundasaun Alola, ami iha feira Natál no Páskua hodi promove tais no feira nasionál ne’ebé Governu mós realiza atu promove”, katak.

Grupu soru tais hetan rendimentu

Imajen/Jesuína Savier

Grupu soru Tais Beira Mar husi suku Com, postu administrativu Lautem munisípiu Lautem hetan rendimentu liu husi soru no faan Tais.

Koordenadór grupu soru tais Beira Mar, Rosa Morreira Rato, hateten sira faan sira nia produtu iha feira no Fundasaun Alola mós enkomenda hodi sosa selendang.

“Ami hetan osan kada fulan $200 ka $300. Dala ruma menus, ami fahe osan entre $20 no $50 ba malu. Balun ami uza sosa kabas atu soru fila-fali”, dehan nia ho kontente.

Rosa Morreira Rato refere sira nia grupu faan produtu tais ho presu entre $2 to’o $300.

Iha loron 28 novembru liu ba hetan rendimentu di’ak, tamba hetan Liu $500, maibé feira loron Tais ladun hetan kliente barak.

Atividade soru tais, nia afirma bele sustenta mós ekonomia iha família no bele responde mós oan sira nia nesesidade ba eskola.

Grupu hetan formasaun husi Ministériu Komérsiu, Turismu no Indústria kona-bá soru tais no inovasaun produtu ne’e rasik ba asesór sira hanesan capéu, pasta, karteira.

Grupu Beira mar hahú soru iha 2008 no ema membru hamutuk na’in lima.

Jornalista: Jesuína Xavier
Editór        : Florêncio Miranda Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!