DILI, 22 abríl 2024 (TATOLI) – Antigu Primeiru-Ministru Taur Matan Ruak, hato’o sentidu solidaridade ba sidadaun ne’ebé hetan evikasaun hosi IX Governu.
“Ha’u mós hakarak manifesta ha’u-nia solidariedade ba ita-nia populasaun sira ne’ebé loron hirak ne’e hetan despezu administrativu husi Nonu Governu. Ha’u kontente tanba durante ne’e ha’u akompaña iha Televizaun no laiha populasaun ida mak hateten lakohi sai, mezmu ke iha populasaun sira ne’e terus, labarik ki’ik, ferik no katuas sira, mais sira ho vontade dehan hakarak koopera ho Governu. Sira mós husu ba Governu atu minimiza ninia impaktu iha sira-nia moris”, Taur Matan Ruak iha nia intervensaun iha ámbitu Kongresu Nasionál Partidu KHUNTO ne’ebé halao iha Salaun Delta Nova, domingu.
Taur afirma, Governu nia funsaun mak jere impaktu, jere risku iha komunidade sira-nia moris.
Iha fatin hanesan, Marí Alkatiri, dehan maneira halo eviksaun ba populasaun sira ne’e bele maibé presiza kria kondisaun atu labele prejudika sira iha tempu udan.
Marí hateten, IX Governu FRETILIN viabiliza harii ministériu planu ordenamentu, signifika muda ema sira ne’e, atu sidade ne’e labele sai kampu. Klaru katak sidade ne’e labele sai bairrodelata ka bairrodeplástico Pailota.
“Husi Primeiru Governu, ha’u sempre dehan, levar a cidade para o campo, para atu evita kampu invade sidade, signifika lori dezenvolvimentu ba distritu sira”, nia adianta.
Antigu Primeiru-Ministru esplika, populasaun sira mai sidade tanba osan barak hakoi iha sidade, sira mai buka osan hodi fó han família, selu oan sira-nia eskola.
“Sala sé mak sala, ita be ukun-na’in ne’e mak sala, tanba la hatene lori sidade ba kampu, lori dezenvolvimentu ba kampu”, nia afirma.
Tan ne’e, mak hasoru planu ordenamentu, iha mandatu oitavu Governu, hahú tiha ona atu halo re-ordenamentu ba sidade Dili, ne’e inklui populasaun sira ne’e hotu, halo oinsá mak kria kondisaun, populasaun sira ne’e atu sai husi sidade ne’e tenke ho dignidade.
“Tenke iha polítika ida no planu ida, programa ida para labele akontese, maibé atu dehan sé mak manan husik nia ukun, ema seluk mós labele halo fali obzesaun ba sira-nia atividade”, nia konklui.
Jornalista: Natalino Costa
Editór : Zezito Silva




