OÉ-CUSSE, 08 Agostu 2024 (TATOLI) – Ministériu Saúde (MS) no Sekretaria Rejionál Asuntu ba Saúde halo advokasia kona-ba moras hada’et sira ba abitante sira iha liña fronteira Sakato, Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA) hodi kontribui ba prevensaun moras ne’e.
Koorenadór Moras Malária iha MS, Raul Sarmento, hateten advokasia ne’e importante ba komunidade no entidade sira-ne’ebé hala’o serbisu iha fronteira, tanba moras ne’e barakliu mai husi kazu importadu sira.
“Ita persiza fahe informasaun ba komunidade, liuliu iha fronteira tanba sai hanesan risku ba ema movimentu tama no sai, liuhusi dalan legál nomós illegal. Entaun, ema hirak ne’ebé sai xave iha fronteira mak UPF, Alfándega, Migrasaun, inklui lidér komunitáriu sira oinsá halo koordenasaun atu prevene”, Raul Sarmento hateten iha fronteira Sakato, ohin.
Notísia relevante: TL-RI sei estabelese regulamentu internasionál saúde iha fronteira
Nia realsa katak advokasia ne’e atu fó hanoin ba sidadaun hotu, katak serbisu hamutuk atu halo vijilánsia ne’e importante hodi evita importasaun moras ne’e husi nasaun viziña. Tanba ne’e, enkontru ne’ebé realiza importante ba serbisu fronteira hamutuk ho komunidade atu diskute hodi tau ideia hamutuk oinsá mak prevene moras ne’e tama iha país.
“Estratéjia ida mak ne’e kuandu sé mak hakarak viajen bá nasaun viziña, bainhira tama fali mai tenke teste raan atu komprova karik afeta kazu ruma”, dehan.
Koordenadór ne’e dehan durante ne’e Ministériu Saúde fahe moskoteiru, rega susuk iha uma, nune’e liuhusi divulgasaun informasaun ba komunidade iha ona koñesimentu adekuadu oinsá halo kontrolu ba moras ne’e.
“Karik isin-manas, tenke hakbesik-aan ba instalasaun saúde hodi teste raan, nune’e bele hatene kondisaun moras iha isin-lolon. Karik halo viajén bá nasaun viziña ka ema ruma tama ita-nia rai, informa ba pesoál saúde sira atu halo teste raan, ne’e halo kontribuisaun boot ona”, nia fó hanoin.
Notísia relevante: RAEOA realiza cross border meeting ho TTU prevene moras hada’et iha liña fronteira

Iha fatin hanesan, Sekretáriu Rejionál ba Asuntu Saúde, Luís de Jesus Neno, agradese ba Ministériu Saúde, liuhusi serbisu moras hada’et nian ne’ebé organiza advokasia iha fronteira.
Tuir nia, polítika ne’e importante ba entidade sira iha fronteira atu rona didi’ak kona-ba moras hada’et, liuliu malária, tuberkuloze (TBC), lepra no VIH/Sida, nune’e serbisu iha fronteira apoia vijilansia mós ba moras sira-ne’e atu labele tama to’o rai laran.
“Kuaze tinan tolu ona, iha Oé-Cusse, kazu Malária ita la rejista. Lepra ita sei ejiste kazu 12, TBC iha na’in-40-resin no HIV/Sida iha kazu 73”, informa.
Dirijente saúde ne’e esplika katak kazu hirak-ne’e balun importadu tantu husi rai-li’ur komu rai-laran, tanba bainhira pesoál saúde sira deteta no halo entrevista ho pasiente sira katak nia hetan moras ne’e hafoin viajen husi fatin ruma.
“Tanba ne’e mak advokasia ne’ebé halo iha liña fronteira sira iha Oé-Cusse importante atu hasa’e konxiénsia komunidade oinsá bele koopera, nune’e bele kombate moras hada’et sira, tanba Oé-Cusse rai enklave haleu husi nasaun viziña”, nia salienta.
Notísia relevante: RAEOA koordena TTU-Kupang halo promosaun integrada ba moras hada’et
Atividade advokasia ba moras hada’et ne’e hala’o ona iha fronteira sub-rejiaun Oésilo, Pássabe no Pante Makasar.
Jornalista: Abílio Elo Nini
Editora: Maria Auxiliadora