OÉ-CUSSE, 17 Setembru 2024 (TATOLI) – Suku 14 iha Rejiaun Administrativu Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA) no munisípiu Bobonaro sai alvu ba implementasaun Projetu Redusaun Risku Klimátiku iha Timor-Leste (CRITICAL) husi Organizasaun Internasionál Naun-Governamentál (ONG) World Neighbors (WN) ho durasaun tinan haat, hahú iha marsu 2024 to’o marsu 2028.
Jestór Programa WN, Cornélio Ase, informa katak suku 14 ne’e Bobonaro iha ualu no RAEOA iha neen.
“Ita sei serbisu hamutuk ho parseiru rua, ONG Binibu Faef Nome [BIFANO] no Sentru Edukasaun Sívika Enklave Oé-Cusse [CECEO]”, Cornélio Ase dehan ba jornalista sira, ohin.
Suku neen ne’ebé sai alvu mak Malelat iha sub-rejiaun Pássabe, Bobometo no Usitasa’e iha sub-rejiaun Oésilo, Naimeko no Cunha iha sub-rejiaun Pante Makasar no Bene-Ufe iha sub-rejiaun Nítibe.
Notísia relevante: WN-MAPPF selebra akordu hodi reforsa Projetu CRITICAL iha Bobonaro no RAEOA
“Iha munisipíu Bobonaro iha suku ualu mai husi postu administrativu haat, maibé ha’u seidauk bele temi tanba sei iha faze identifikasaun. Ita sei serbisu hamutuk ho autoridade sira suku ualu iha Bobonaro no suku neen iha Oé-Cusse atu partisipa iha projetu ne’e”, nia hateten.
Jestór Programa WN ne’e salienta katak mudansa klímatika ne’ebé akontese tinan-tinan fó impaktu negativu ba moris agrikultór sira-nian, tanba ne’e projetu referidu atu promove no implementa husi World Neighbors, buka atu inspira no hakbiit komunidade, nune’e sira bele iha kapasidade rasik atu hadi’a moris iha rai moris fatin, liuliu iha área rurál sira.
“Tanba ne’e, implementasaun projetu ne’e ba munisipíu rua. Ita husu partisipasaun la’ós de’it husi komunidade, maibé autoridade lokál iha nivel suku, nune’e bele koopera hamutuk atu programa ne’ebé iha fó impaktu di’ak ba komunidade nia moris”, dehan.
Nia esplika katak iha projetu ne’e atividade oioin, inklui mós kapasitasaun ba agrikultór sira, tanba ne’e nafatin aviza ba komunidade atu buka meiu hakbiit kapasidade.
“Organizasaun WN agradese tanba halo ona kooperasaun ne’ebé di’ak ho Ministériu Agrikultura, liuliu define iha setór tolu ba agrikultura agrofloresta no hamoris ekonomia komunidade”, realsa.
Notísia relevante: WN tulun grupu feto 27 Oé-Cusse kuda hortikultura hadi’a rendimentu família
Rekorde katak Projetu Redusaun Risku Klimátiku ne’e hetan finansiamentu husi Ajénsia Estadu Unidu ba Dezenvolvimentu Internasionál (USAID, sigla inglés) hamutuk millaun $6,6, hodi implementa iha Indonézia no Timor-Leste ho durasaun tinan haat.
Jornalista: Abílio Elo Nini
Editora: Maria Auxiliadora




