iklan

HEADLINE, OEKUSI

WN no parseiru lansa kampaña kolleta udan-been iha aldeia neen

WN no parseiru lansa kampaña kolleta udan-been iha aldeia neen

WN no parseiru lansa kampaña kolleta udan-been iha aldeia neen. Foto Tatoli/Abílio Elo Nini

OÉ-CUSSE, 21 Novembru 2024 (TATOLI) – Organizasaun Naun-Governamentál (ONG) internasionál World Neighbors (WN) hamutuk ho pareseiru sira lansa kampaña kolleta udan-been iha aldeia neen iha suku Usitasa’e, sub-rejiaun Oésilo, Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA).

Parseiru sira ne’e mak Organizasaun Naun-Governamentál lokál Sentru Edukasaun Sívika Enklave Oé-Cusse (CECEO), Asosiasaun Haburas Kapasidade Agrikultura no Ekonomia (AHCAE) no Binibu Faef Nome (BIFANO).

Jestór WN, Cornélio Ase, informa katak programa ne’e implementa iha aldeia neen mak hanesan Nibin iha suku Usitaqueno, Buqui no Pune iha suku Usitasa’e, Kuatenes iha Lela-Ufe, Maquelab no Hauboni iha Taiboco. Totál benefisiáriu ba programa ne’e hamutuk rihun 10-resin.

“Atividade ne’e hanesan parte ida husi programa ReDi+ ho objetivu mak atu kolleta udan-been, atu kaptura rai no infiltra udan-been ba rai-laran hodi enxe fali rekursu bee iha rai-okos, nune’e bele fornese bee ba komunidade sira ba tempu naruk”, Cornélio Ase dehan iha ámbitu lansamentu ne’e.

Notísia relevante: Implementasaun programa WN iha Oé-Cusse hatudu rezultadu di’ak

Jestór WN, Cornélio Ase. Foto Tatoli/Abílio Elo Nini

Tuir nia, tipu teknolojia kolleta udan-been ne’ebe sei aplika ba aldeia neen mak hanesan harii terrasu valeta nian, terrasu hamnasa, terrasu kaibauk, posu infiltrasaun no harii travasaun kadalak sira.

“Ida-ne’e atu enkoraja to’os na’in-sira iha aldeia neen atu prepara rai-kuak hodi kolleta udan-been. Sei prepara kuak 6.000, kada aldeia ke’e rai-kuak 1.000, tanba agora udan ona, ita tenke kria polítika oinsá kolleta udan-been sira-ne’e atu labele suli saugate b á mota no tasi”, Cornélio Ase esplika.

Tuir observasaun WN, komunidade iha área rurál sei hasoru problema falta bee-moos atu uza ba nesesidade uma laran no ba nesesidade agrikultura. Aleinde ne’e, prátika halo to’os iha rai lolon ho tradisionál, inklui aplika sistema tesi, sunu no halo to’os muda bá-mai, hodi halo nutriente rai nian sai menus no lakon, halo rai sai krekas no la produtivu. Nune’e mós produsaun agríkola iha área foho lolon kontinua tun kada tinan.

Dirijente WN ne’e informa katak faktu seluk hatudu iha terrenu ne’ebé kontribui maka’as ba redusaun iha fornesimentu bee-moos no iha tempu udan, iha kada tinan, erozaun iha rai lolon aumenta maka’as, nune’e bee barak liu sulin bá mota.

“Ho maneira ida-ne’e, bee menus atu suli ba rai okos ka la sufisiente atu karrega fali bee-matan sira, aleinde erozaun bee, erozaun rai iha rai lolon mós aumenta bainhira kamada rai nian sulin tun hamutuk ho udan-been bá mota sira, kontribui ba aumentu sedimentasaun hanesan ita haree iha barrajen Tono”, nia dehan.

Notísia relevante: WN-MAPPF selebra akordu hodi reforsa Projetu CRITICAL iha Bobonaro no RAEOA

Diretór Rejionál Agrikultura Oé-Cusse, Amaro Efi, konsidera polítika ne’e atu responde ba mudansa klímatika binhira akontese el niño, tanba ne’e presiza halo konservasaun ba bee-matan sira.

“Liuhusi parseiru sira-nia polítika ne’e, parte ida atu rai bee ba tempu bailoro atu sustenta bee-matan ne’ebé ameasadu atu maran no redús mós sedimentasaun. Tanba ne’e, autoridade RAEOA sei apoia teknikamente atu kontribui mós ba kuda ai-oan iha área bee-matan sira, nune’e bele hasa’e nafatin débitu bee”, hateten.

Paulino Ulan Colo, nu’udar xefe grupu iha aldeia Buqui hateten, iha grupu lima mak eziste no envolve membru 300-resin mak sei ezekuta polítika ke’e rai ku’ak 1000 atu kolleta udan-been, tanba polítika ne’e konsege hatudu ona rezultadu.

“Antes ne’e, ami-nia bee-matan Oél-Aijaob ho Oéliso de’it, maibé depois programa ne’e tama iha tinan hirak bá kotuk, ami hahoris fali bee-matan rua, ida iha Oélatimo no ida iha Oélpaoktob. Bee-matan rua ne’e agora komunidade konsumu”, relasa.

Notísia relevante: WN tulun grupu feto 27 Oé-Cusse kuda hortikultura hadi’a rendimentu família

Implementasaun ba programa ne’e World Neighbors hetan apoiu finanseiru husi Ajénsia Estadu Unidu nian ba Dezenvolvimentu Internasionál (USAID, sigla inglés).

Tempu implementasaun

Atividade ne’e sei hala’o husi fulan-Novembru no sei remata iha Dezembru 2024. Oráriu implementasaun sei prepara husi aldeia idaidak tuir períodu implementasaun, hafoin atividade kolleta udan-been konklui iha kada aldeia, WN sei fó apresiasaun no valoriza ba komunidade ne’ebé envolve. Kada aldeia sei simu osan ho montante $1.000, bainhira atinje alvu atividade, liuliu fornese ku’ak unidade 1.250. Pagamentu ne’e sei halo husi Komisaun Jestaun Dezastre Suku (KJDS) akompaña husi parseiru akompañadór.

Partisipante

WN no parseiru lokál sira sei envolve membru Komisaun Jestaun Dezastre Nivel Suco (KJDS) no lider lokál no agrikultór treinadu sira hodi enkoraja atividade ida-ne’e atu akontese. Pur volta 70% husi totál família iha aldeia idaidak. Mane no feto sei partisipa iha atividade ne’e ho proporsaun mane 60% no feto 40%.

Elementu sosiedade hotu-hotu ne’ebé envolve sei konkorda molok atividade ne’e hala’o liuhusi dezenvolve planu konjuntu, determina númeru ku’ak, fatin serbisu no enkoraja involvimentu komunidade barak iha atividade kolleta udan-been, WN no parseiru lokál sira, kuadru agrikultór sira no staff terrenu Servisu Agrikultura nian sei fó diresaun tékniku durante atividade sira.

Paratisipante iha aldeia neen mak hanesan, iha aldeia Nibin iha uma-kain 306, aldeia Pune uma-kain 324, aBuqui 388, Kuatenes uma-kain153, Maquelba 476 no Haubone 231.

Jornalista: Abílio Elo Nini

Editora: Maria Auxiliadora

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!