Top

Reuniaun Pontu Fokál CPLP konklui revizaun kooperasaun no define prioridade foun 

Reuniaun Pontu Fokál Kooperasaun CPLP halo reflesaun ba kooperasaun durante tinan 30. Foto/Arminda Fonseca.

DILI, 16 Agostu 2026 (TATOLI)-Timor-Leste hamutuk ho membru Komunidade Ko’alia Lia-Portugés (CPLP, sigla portugés) konklui Reuniaun Pontu Fokál Kooperasaun CPLP ba da-52 hafoin serbisu loron rua, 15-16 Agostu, ne’ebé dedika ba akompañamentu kooperasaun ne’ebé la’o daudaun no prepara prioridade Komunidade nian iha futuru.

Bazeia ba dokumentu rezultadu reuniaun katak durante enkontru Estadu-membru sira halo revizaun ba implementasaun atividade no projetu sira kooperasaun nian, analiza proposta foun sira, no identifika medida sira hodi hametin monitorizasaun no avaliasaun ba rezultadu sira ne’ebé hetan ona.

Tema prinsipál ida husi prosedimentu sira maka reflete kona-ba revizaun husi Dokumentu Estratéjiku Kooperasaun nian no kontribuisaun husi pilár kooperasaun nian ba Vizaun Estratéjika CPLP nian 2027–2033, iha momentu ida ne’ebé Komunidade prepara hela atu define prioridade sira ne’ebé sei orienta ninia asaun sira iha tinan sira tuirmai.

Proposta kooperasaun foun sira ne’ebé Estadu-membru sira halo análize iha Reuniaun Pontu Fokál Kooperasaun CPLP mak hanesan iha área direitu umanu, dezenvolvimentu sustentável iha nivel munisípiu, edukasaun ambientál, oseanu, telemedisina, no telesaúde, nune’e mós atu halo revizaun ba projetu rezolusaun sira ne’ebé sei submete ba Reuniaun Ordinária Konsellu Ministru CPLP nian ba da-31.

Ezbosu sira ne’e kobre matéria sira ne’ebé relevante ba Komunidade nia futuru, inklui fó estatutu Observadór Konsultivu CPLP nian; kompletasaun ba implementasaun Vizaun Estratéjika Foun 2016–2026 no redasaun Vizaun Estratéjika 2027–2033; implementasaun Konvensaun Multilaterál Seguransa Sosiál nian; operasionalizasaun dékada Juventude CPLP nian; kriasaun Rede ida husi Komité Nasionál sira ba Dékada Siénsia Oseanu nian husi ONU; hametin resposta sira ba dezastre sira ne’ebé relasiona ho klima; Programa Audiovizuál CPLP nian.

Aleide ne’e, kriasaun Rede CPLP kona-ba ai-han, nutrisaun, no saúde eskolár; no dezenvolvimentu ajenda estratéjika foun ba Konsolidasaun Kooperasaun Ekonómika iha CPLP nia-laran ba tinan 2028–2032.

Prosedimentu sira aborda ne’e mós ezekusaun finanseira no rekursu sira ne’ebé disponivel husi Fundu Espesiál CPLP nian, revizaun ida husi Kuadru Kooperasaun Bienál 2024–2026, potensiál ba Observadór Asosiadu sira hodi partisipa iha atividade sira kooperasaun nian, no preparasaun husi inisiativa ida ne’ebé marka tinan 30 husi kooperasaun CPLP nian.

Hodi ezerse Prezidénsia Pro Tempore CPLP nian, Timor-Leste sei kontinua promove kooperasaun ne’ebé fundamenta iha diálogu, koordenasaun, no fahe esperiénsia entre Estadu-membru sira, ho foku partikulár ba implementasaun desizaun sira no alkansa rezultadu konkretu ba nasaun no povu sira Komunidade nian.

CPLP Futuru nian mak komunidade ida ne’ebé besik liu ba ninia povu sira.Bainhira selebra ninia aniversáriu ba da-30, CPLP haree ba futuru ho ambisaun atu hametin kooperasaun entre ninia Estadu-membru sira no hakbesik liután ba ninia sidadaun sira.

“Dezafiu sira ne’ebé ohin loron CPLP hasoru ezije Komunidade ida ne’ebé dinámika, inovadora ne’ebé bele hatán ba ninia povu nia nesesidade sira. Investe iha juventude, promove mobilidade, haburas inovasaun, hametin transformasaun dijitál, valoriza lian portugés, no aprofunda kooperasaun iha área estratéjiku sira maka prioridade sira hodi harii futuru ida ne’ebé fahe”, haktuir dokumentu ne’e.

Durante nia mandatu iha Prezidénsia Pro Tempore, Timor-Leste hakarak kontribui ba vizaun ida-ne’e liuhusi promove CPLP ida ne’ebé besik liu, inkluzivu liu, no orientadu ba rezultadu sira, ida ne’ebé kooperasaun tradús ba oportunidade tanjivel ba sidadaun sira.

Ba futuru CPLP nian harii liuhusi solidariedade entre nia Estadu-membru sira, nune’e mós liuhusi partisipasaun ativu joven sira, universidade sira, emprezariál sira, instituisaun públika sira, no sosiedade sivíl.

Enkuantu selebra nia aniversáriu ba da-30, CPLP hafoun fali nia kompromisu ba Komunidade ida ne’ebé preparada atu hasoru dezafiu sira sékulu XXI nian lahó lakon valór sira ne’ebé sai hanesan baze ba nia kriasaun, solidariedade, diálogu, no kooperasaun, enkuantu aproveita rekursu naturál barak hodi hadi’a nia povu nia moris.

Notísia relevante: Reuniaun Pontu Fokál CPLP halo reflesaun no destaka preparasaun vizaun estatístika ba 2027–2033 

Jornalista: Arminda Fonseca 

Editora: Maria Auxiliadora 

Publisidade

Leave a Reply

Latest Post

error: Content is protected !!