iklan

BOBONARU, SAÚDE

MS halo ona rastreiu ba moras la-hada’et hamutuk ema rihun 20

MS halo ona rastreiu ba moras la-hada’et hamutuk ema rihun 20

Ministra Saúde, Elia dos Reis Amaral.Imajen Tatoli/Egas Cristovao

BOBONARU, 09 Juñu 2025 (TATOLI)—Ministra Saúde, Elia dos Reis Amarál, informa to’o iha fulan-Maiu ne’e, Governu liuhusi Programa Pakote Integradu Saúde (PIS) halo rastreiu (screaning) ba moras la-hada’et ba populasaun hamutuk rihun 20-resin ona, husi alvu rihun 50 ne’ebé eziste iha territóriu laran tomak.

Notísia Relevante: MS sensibiliza informasaun moras hadaet no la hadaet ba komunidade Cailaco

“Ho screaning ne’ebé ita halo ona ba fulan kotuk ita iha ona rihun 20 ita Screaning tia ona ba iha moras diabetiku, hipertensaun no moras kankru serviks ne’e agora ita atinje ona vasina liu Indikadór to’o 98% ona. Signifika mais de tinan 5 ou 10 redusaun ba iha moras ne’e rasik sei diminui,” Nia aprezenta dadus ne’e durante halo intervensaun ba serimónia inaugurasaun Laboratóriu iha Klínika Madre Cecilia dos Santos, iha suku Tapo-Memo, segunda ne’e.

Ezekutivu ne’e afirma liuhusi liuhusi Programa Pakote Integradu Saúde (PIS), ministériu saúde kontinua esforsu halo edukasaun, sensiblizasaun, promosaun saúde ba populasaun sira iha territóriu laran tomak liuliu área sira-ne’e mais extrema-remota hodi bele atinje meta ne’ebé define ona.

Moras la-hada’et ne’e kauza Elia, subliña moras Naun-Kontazioja ne’e kauza husi mudansa globál tanba mudansa de estilu ka mudansa de vida liuliu konsumu ai-han ne’ebé la seguru. Ninia kauza seluk mak husi aproximasaun psikolojikamente kada individu.

“Ha’u dehan, parte relijiaun presiza atu akompaña nafatin tanba normalmente husi represaun mak akontese moras husi ema-ne’ebé mak hano’in barak, la senté estável ba nia-aan rasik, dereepente hamriik no tuur mak mate. Iha kada segundu, ha’u informa iha ne’e katak ha’u ema sala-na’in maibé keta haluha orasaun kada loron, tanba iis ne’e mai husi Maromak. Tanba orasaun sira-ne’e sei forsa ba ita, ita iha fíziku, ita iha Alma (Klamar), ita presiza fó han ita-nia alma liuhusi orasaun ne’e mak importante liu. Fíziku mak ita han sala, nervozu lalais, maibé ita fó han ita-nia alma didiak mak nia seo kalma no sei domina ita,” nia hateten.

Aleinde ne’e, nia sekunda Ministeriu Saúde mós sei fo apoia pakote nutritivu ba komunidade ne’ebé sofre moras hada’et hanesan Tuberkuloza no programa ne’e realiza ona iha munisípiu Baukau no Viqueque ba pasiente ne’ebé identifikadu.

“Ami prepara tia ona maibé seidauk indetifika lolos ba moras hada’et no vulneravél, ita presiza apoia nutrisaun ba sira tanba ita hatene katak tratamentu turberkuloza ne’e fulan neen de’it, entaun ita akompañia ho apoia nutritivu no tratamentu. Ha’u hanoin, ita bele refleta fila-fali sira nia kondisaun saúde ba oin,” nia dehan.

Governante ne’e relata, liuhusi programa Saúde Materna Infantíl ne’e MS haruka ona profisonál saúde balun ba kontinua estudu iha rai-li’ur atu bele prienxe fasilidade saúde hamutuk 400-resin ne’ebé establese iha territóriu nasionál hanesan sentru saúde, postu saúde no sentru komunitária.

Alende ne’e, profisionál saúde balun iha ona prosesu la’o tama sai uma atu akompaña moras ne’ebé komunidade enfrenta.

“Ha’u hato’o ba profisionál saúde sira, dalaruma la presiza atu fó ai-moruk ba komunidade, sira presiza fó atensaun, rona sira, ba haree sira ho kariñu ho dame, hanesan liafuan ida Gratidaun e um reflexo do amor que sente por deus e um atus Onra e Louvor, ita sira ne’e liman-ain Jesus Kristu nian,” nia dehan.

Notísia Relevante : Prevene moras hada’et, MS halo advokasia iha fronteira Sakato   

Jornalista : Sergio da Cruz

Editor        : Cancio Ximenes

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!