DILI, 17 Juñu 2025 (TATOLI) – Deputadu husi bankada Governu iha Parlamentu Nasionál kestiona eis-titulár Marí Alkatiri ne’ebé halo fiskalizasaun ba instituisaun Estadu sira hanesan iha aeroportu Dili no Alfándega iha Oekusi.
Kestaun ne’e levanta husi deputadu CNRT, Gabriel Soares, iha plenária segunda ne’e no husu ba Prezidente Parlamentu Nasionál, Maria Fernanda Lay, kona-ba órgaun fiskalizadór iha Timor ne’e hira. “Tanba haree señor Marí Alkatiri halo fiskalizasaun bá instituisaun sira hanesan iha aeroportu Dili, liuliu agora bá tan Alfándega Oekusi”, nia kestiona.
“Halo fiskalizasaun ne’e Parlamentu Nasionál mak halo, maibé agora hothotu hamriik ba fiskaliza ne’e ita atu eduka ita-nia povu ne’e oinsá?”, Gabriel Soares haktenik.
Hatán ba kestaun ne’e, deputada Maria Angélica Rangel husi bankada FRETILIN dehan fiskalizasaun ne’ebé eis-Primeiru-Ministru Marí Alkatiri halo ne’e lei fó dalan no bazeia ba konstituisaun RDTL iha artigu 70.
Nia esplika iha artigu 70 dehan partidu polítiku sira no direitu opozisaun, iha númeru 1 hateten partidu polítiku sira partisipa iha podér polítiku nia órgaun nu’udar sira-nia reprezentatividade demokrátika bazeada iha sufrájiu universál no direitu. Númeru 2 dehan partidu polítiku sira iha direitu atu halo opozisaun demokrátika no atu hetan informasaun, regularmente no diretamente, kona-ba asuntu prinsipál sira-ne’ebé iha interese nasionál.
“Ita hotu tenke hatene katak Doutór Marí Alakatiri nu’udar líder partidu polítiku ida no líder FRETILIN nian. Fundadór partidu nian no fundadór mós ba Estadu, tanba ne’e kualkér atu ne’ebé nia halo, nia mós hanesan pesoa eminente Estadu”, nia realsa.
Maria Angélica mós fó ezemplu kona-ba lei orsamentu nian bainhira halo debate tenke envolve kamada sosiál hothotu, inklui mós sosiedade sivíl. “Tanba ne’e mak Marí hanesan líder opozisaun iha direitu bá halo fiskalizasaun atu Estadu nian”.
Tuir pájina ofisiál eis-Primeiru-Ministru, Marí Alkatiri, ne’ebé Tatoli asesu, fiskalizasaun ne’ebé nia halo atu buka hatene saida mak tenke halo hamutuk atu hadi’a, povu labele moris beibeik iha situsaun ida “ita fó sala ba malu beibeik”.
“Hau vizita iha fatin barak ne’e la’ós atu buka ema seluk nia sala. Ne’e ha’u halo fiskalizasaun atu buka hatene saida mak tenke halo hamutuk atu hadi’a, tanba ita fó sala malu beibeik balun sai riku boot, povu mak vítima nafatin. Ita fó sala malu beibeik balu riku matak povu mak ki’ak nafatin”, Marí dehan.
Jornalista: Arminda Fonseca
Editora: Maria Auxiliadora




