iklan

DILI

Lansadu primeira pedra monumentu Saudozu “Naroman” no “Onda”

Lansadu primeira pedra monumentu Saudozu “Naroman” no “Onda”

Lansamentu primeira pedra ba monumentu Saudozu na’in rua, Jerónimo Americo Xavier "Naroman" no Vital dos Reis "Onda”. Imajen espesiál

BAUKAU, 26 Jullu 2025 (TATOLI)—Lansadu primeira pedra ba monumentu Saudozu na’in rua, Jerónimo Americo Xavier “Naroman” no Vital dos Reis “Onda”, iha Aldeia Waimanuboe, Suku Uailili, Postu Administrativu Baukau Vila, Munisípiu Baukau, Sábadu (26/07).

Lansamentu primeira pedra ba monumentu ne’e hala’o husi Prezidente Autoridade Munisipál Baukau, Veneranda Lemos Martins hamutuk ho Prezidente Konsellu Munisipál Kombatente Libertasaun Nasionál (CMCLN-sigla portugeza) Baukau.

Eskultura ne’e harii husi família Uma-lisan Queussu Tamedá ho medida naruk 185, medida plaka 3X3, medida morru hale’u 14X12 no tuir estimasaun sei gasta orsamentu hamutuk $43.700.

Saudozu Naroman ho Onda hetan ona rekoñesimentu hosi Estadu Timor-Leste. Saudozu Naroman ho orden Nicolau Lobato no Orden Timor-Leste iha tinan 2012 no Saudozu Onda ho Orden FALINTIL inklui pensaun kada fulan hosi Estadu dezde tinan 2008.

Prezidente Autoridade Munisípiu Baukau, Veneranda Lemos Martins apresia ho inisiativa família saudozu na’in-rua nian ne’ebé hakarak husik memória saudozu sira-nian iha luta libertasaun nasionál.

“Ha’u apresia aas tebes ba inisiativa família saudozu Naroman ho Onda nian ne’ebé hatene utiliza saudozu na’in-rua nia direitu hodi harii monumentu. Ne’e kontribuisaun direta no indireta ba prosesu dezenvolvimentu,” Prezidente Autoridade Munisípiu dehan ba jornalista sira hafoin lansa primeira pedra iha Uaimanuboe.

Tuir Veneranda katak monumentu ida-ne’ebé la’ós serve ba família de’it maibé monumentu ida-ne’e sai monumentu istóriku ba timoroan tomak liuliu ba sira-ne’ebé hela besik iha fatin ne’ebá, Aldeia Waimanuboe.

“Símbolu istóriku ne’e kontinua konta bá família, bei-oan no jerasaun timoroan nian katak saudozu ne’ebé brani hodi kontribui ba ukun rasik aan ida-ne’e. Ohin ha’u mai tuir lansamentu ida-ne’e tanba simu konvite hosi família. Ha’u mai hanesan Prezidente Autoridade Munisípiu Baukau, atu haree meiu saida mak Governu lokál no nasionál bele halo ba apoiu saudozu na’in-rua nia família,” nia hateten.

Iha biban hanesan, Prezidente Konsellu Munisipál Kombatente Libertasaun Nasionál Baukau, Fernando Gusmão “Beredu’u” rekoñese saudozu na’in-rua nia luta kontribui ba prosesu luta libertasaun nasionál, ne’ebé saudozu Onda sai husi Uailili iha tinan 1983 hamutuk ho gerilleiru sira iha ai-laran to’o mate iha tinan 1994.

Lansamentu primeira pedra ba monumentu Saudozu na’in rua, Jerónimo Americo Xavier “Naroman” no Vital dos Reis “Onda”. Imajen espesiál

“Apresia ba planu família saudozu Onda no Naroman ne’ebé foti inisiativa konstrui momumentu ba saudozu na’in-rua no Konsellu Munisipál laiha orsamentu atu apoiu, maibé bele aprezenta pedidu liuhusi Konsellu Munisipál hodi reforsa no husu apoiu ba parte relevante sira iha nasionál bainhira orsamentu ba konstrusaun referida la atinjida,” Beredu’u dehan.

Beredu’u hateten planu konstrusaun ba monumentu ne’e família koordena ho parte CMCLN, nune’e ohin loron hatuur ona fatuk dahuluk.

“Família mak halo programa ida-ne’e konsulta ho ha’u, ha’u fó dalan ba sira, sira tuir, agora hala’o ona,” nia haktuir.

Entretantu, reprezentante família saudozu na’in-rua, Luís Roldão Piter dehan família saudozu inisitiva utiliza osan pensaun saudozu “Onda” nian hodi halo monumentu istóriku ida hodi  husik hela ba família no mós ba Estadu ida-ne’e.

“Planu harii monumentu ne’e hatudu ba família sira seluk iha Timor-Leste, karik iha osan pensaun saudozu nian di’akliu halo hela istória tanba liuhosi monumentu ne’e sai evidénsia ida ba jerasaun sira tuirmai,” nia subliña.

Iha fulan Novembru tinan 1975, saudozu “Naroman” inklina-aan iha militár nu’udár membru FALINTIL (Forsa Armada Libertasaun Nasionál) hodi ba ba tuir treinamentu iha Suku Gariuai [Baucau] atu bá halo auto-defeza iha liña fronteira maibé la konsege realiza tanba iha loron 07 fulan-Dezembru tinan 1975 invazaun boot akontese no Indonézia tama iha Timor-Leste. Iha momentu ne’ebá, saudozu “Naroman” ho nia kamarada sira halai fahe malu, idak-idak ba subar iha abrigu hodi salva moris.

Iha fulan-Dezembru 1975, Saudozu “Naroman” ho nia família sira halai ba ai-laran no to’o iha ne’ebá, Saudozu “Naroman” nomeadu ba delegadu Aldeia Vivake/Inglateera nian, iha-ne’ebé sira-nia prezensa haforsa liután kaixa ne’ebé halo ligasaun direta ba FALINTIL sira iha ai-laran.

Iha tinan 1990, saudozu “Naroman” lori tan juventude balu ba aprezenta iha Komadante David Alex “DAITULA” ho nia grupu iha área Uaimanuboe iha abrigu ABOKO ho naran sira mak hanesan tuir mai ne’e; Carlos Correia “Hakarak”, Porfirio Ricardo “Maridua Onda”, Apolinário Neto Xavier “Atawali”, no Benigna Xavier “Nabilan Onda”. Ho razaun katak sira hirak-ne’e bele kobre informasaun iha vila-laran, depois entre sira-ne’e balun koloka fali ba iha parte halo provokasaun (demonstrasaun) liuhosi Organização da Juventude e dos Estudantes de Timor-Leste (OJETIL).

Iha tinan 1991, Saudozu “Naroman” lori tan kamarada João Ximenes “Auxili” hodi aprezenta ba komadante David Alex “Daitula” ho nia grupu iha área Uaimanuboe iha fatin abrigu ABOKO ho razaun katak kamarada ne’e mai atu reforsa liután kaixa Klandestina.

Iha fulan-Juñu 1992, Saudozu Amu Mário Belo (Eis Pároku Ermera) haruka Saudozu “Naroman” informa ba forsa FALINTIL atu halo karta ida hodi dirije ba Amu Mario nune’e sira bele hasoru-malu hodi ko’alia kona-ba situasaun nasaun nian maibé sira la konsege hasoru-malu tanba situasaun la permite (manas), forsa Indonézia halo operasaun iha área Uailili-Uaimanuboe no Samalari (Baukau).

Durante fulan haat (Juñu, Jullu, Agostu no Setembru) nia laran, Saudozu “Naroman” ho nia kamarada sira fahe tiha FALINTIL ba grupu rua. Grupu ida ho komadante David Alex (Daitula) ba subar iha área Samalari iha Kaixa Vivake/Inglaterra nian no grupu ida seluk ho komandante Onda mai subar iha Uaimanuboe iha Kaixa BIKA nian.

Lansamentu primeira pedra ba monumentu Saudozu na’in rua, Jerónimo Americo Xavier “Naroman” no Vital dos Reis “Onda”. Imajen espesiál

Situasaun ne’e manas nafatin entaun iha fulan-Outubru nia-laran, Saudozu “Naroman” ho nia kamarada sira halo estafeta ba dirasaun rua ne’e hamutuk halo planu hodi sobu forsa Indonézia nia operasaun iha área referida. Entaun, iha momentu Saudozu Alcino “Samodok” la konsege halai sai, ikusmai inimigu kaptura saudozu ne’e (Samodok) prega iha krúz to’o hakotu-iis.

Iha tinan 1993, situasaun komesa la’o di’ak uitoan ona no Saudozu “Naroman” lori fali forsa FALINTIL ba iha vila laran to’o tinan 1998, FALINTIL sira tama sai bairru fó esklaresimntu ba povu kona-ba votasaun ba Konsulta Popular ka Referendu ne’ebé atu akontese iha 30 Agostu 1999.

Forsa FALINTIL rejiaun rua ne’ebé maka halo ligasaun ho saudozu “Naroman” mak naran sira hanesan tuir mai ne’e; Komadante Sub-Xefe Estadu Maiór das FALINTIL, David Alex “Daitula” ho kilat (Ar-15), Asistente polítika Jaids Blayckalias Adjuntu Alin Laek, Komandante Berdu’u ho kilat (Ar-15), Komandante Mau Rebo ho kilat (Ar-15), Komandante Rubi Oan Ki’ak (metralladór), Komandante Mau-Lindo ho kilat (Sp-1), Komandante Loke-Matan ho kilat (Sp-1), Komandante Arnico (Sp-1), Komandante Atino Sidabutar, Komandante Onda (SKS) no Komandante Haksolok ho kilat (Sp-1).

Saudozu “Naroman” servisu hamutuk ho kamadante sira-ne’ebé mak naran mensiona ona iha leten ne’e to’o 1999 funu ramata.

Iha tinan 2000, saudozu hetan xamada hosi komandu FALINTIL iha Aileu atu halo kompletu transferénsia FALINTIL ba F-FDTL maibé la konsege tanba razaun moras, tan ne’e saudozu la inklina aan hodi hili fila bá vida sivíl.

Saudozu moris iha iha Aldeia Uaimanuboe, iha loron 31 Dezembru 1958. Saudozu oan hosi aman-inan, Adão Xavier (matebian) no Eva Alves Pereira (matebian). Saudozu nia maun-alin hamutuk na’in-sia (9) mak hanesan; Constantino Xavier Ricardo, Lourenço Antónia Freitas (matebian), Fulqueria Xavier, Jeronimo Americo Xavier (saudozu rasik), Luís Roldão Piter, Vital Pinheiro dos Reis (saudozu Onda), João Correia (matebian), Baptista Pascoal Correia (matebian) no Bemvinda Correia.

Saudozu “Naroman” kaben ho nia espoza naran Carlota Marques ne’ebé iha oan hamutuk na’in-hitu (7) maka hanesan; Benigna Xavier Ricardo “Nabilan”, Porfirio Ricardo “Maridua Onda”, Osória Americo Marques, Francisco Marques Ricardo “Lemorai”, Jesuina Marques, José Pinheiro Ramos Xavier, no Maria Imaculada.

Entretantu, Saudozu Onda Bui mate iha ai-laran iha 06 fulan-Jullu tinan 1994, bainhira operasaun militár Indonézia iha Suku Ostiku, Vemasse, Baucau tanba samodok mak tata.

Saudozu Onda Bui moris iha Uaimanuboe, 15 marsu 1960, Saudozu nia restu mortál haloot ona iha Jardim dos Heroi Metinaro.

Iha luta libertasaun pátria no povu Timor-Leste hosi invazór Indonézia, liuliu iha 1975, iha baze-apoiu ne’e saudozu Onda Bui serbisu nu’udár membru hosi grupu apoia movel no lori hahán ba Forsa Armada iha área Wailale, Buila Bu no Watacaa-Mana.

Iha tinan 1977, baze-apoíu rahun, Saudozu Vital dos Reis Correia tun mai vila hamutuk ho populasaun iha Uailili. Maski fila mai vila, nia nafatin iha esperansa hodi kontinua luta ba libertasaun patria hodi organiza maluk sira seluk no buka dalan oinsá nafatin iha ligasaun ho komandu FALINTIL nian iha ai-laran.

Iha 1978-1979, saudozu ho nia maluk sira hahú organiza malu ne’ebé lidera hosi Saudozu Nazário Xavier “Xilisana” iha tinan ida-nia laran, iha Komandante David Alex Daitula nia mahon, sira konsege harii sira-nia rede klandestina ida hanaran ‘MIPLIN’ iha Suku Uailili.

Iha tinan 1979, halo enkontru ho komadante David Alex Daitula, Komandante Sico Tai-Naa. Fatin enkontru iha Irabí-Uaimanu Boe, ne’ebé lidera hosi Saudozu Nazário Xavier (Xilisana), sira aprezenta ba komandante David Alex Daitula no komandante Sico Tai-Naa, kona-ba sira-nia Organizasaun MIPLIN, ne’ebé sira harii iha Suku Uailili hodi apoia ba planu FALINTIL nian ne’ebé la’o tuir orientasaun komandu luta nian.

Iha tinan 1980, Saudozu Vital dos Reis Correia (Onda) hamutuk ho nia kamarada sira hanesan Saudozu Xilisana, Saudozu Nosili, Martinho, Saudozu Jorge, Saudozu Julião, Alsira no Virginia, sira hamutuk hodi kontinua haboot sira-nia Organizasaun MILPIN (Milísia Para Libertasaun Nasionál), atu atende no kumpre orden komandu bainhira iha orientesaun hosi komandu forsa FALINTIL nian.

Iha tinan 1980, saudozu Vital dos Reis Correia (Onda) servisu hanesan RATIH (Rakyat Terlatih) servisu hamutuk ho BABINSA (Bintara Pembina Desa) Suku Uailili nian, ne’ebé mós servisu atu halo observasaun ba situasaun Movimentu Forsa TNI (Tentara Nasional Indonesia) nian iha Suku Uailili.

Iha 1983, Saudozu Vital dos Reis Correia (Onda) ho nia maluk sira prontu ona atu hala’o orientasaun Komandu FALINTIL, ne’ebé planeadu ona, halo levantamentu no lori-sai kilat hamutuk sia (9) ho totál membru ne’ebé mak halai sai ba ai-laran hamutuk 32. Pesoál sir- ne’ebé halai sai ba ai-laran ne’e inklui Saudozu Onda no levantamentu ne’e lidera hosi Adjuntu Nazário Xavier “Xilisana”.

Ema sira-ne’ebé halai bá ai-laran mak hanesan; Nazário Xavier “Xilisana”, Serafin Xavier “Hakat La Fila”, César M. Ximenes “Haksolok”, Vital dos Reis Correia “ONDA”, Adolfino Gusmão “Fenu Laca”, Sebastião “Wal-Sa”, Felipe “Maubrani”, Adelino Piedade “Ke’e Rubi”, José Piadade “Borulaku”, Fransisco Piedade “Loirubi”, Ana Builai, Mario Piedade “Makera”, Alarico “Abafala”, Apolinário “Abafala” Agama, Alexandre “Wagarana”, Adriano “Nahamori”, Alberto Festão, Eugénio “Ikan Moruk”, Augusto “Wata-Aba”, Zeferino “Guruçá Laleno”, Raimundo “Mauk Moruk”, Mau-buti “Abafala”, João “Maukedo”, Hernio Ximenes “Aswa’in”, Marcelo Nelson, António “Makadai”, David “Rin Besi”, Ernesto “Mau Mesak” no Alarico “Daregata”.

Iha tinan 1983-1994, Saudozu Vital dos Reis Correia “Onda” sai ba ai-laran, ba hamutuk ho Komadante Sub Xefe Estadu Maiór FALINTIL, Saudozu David Alex “Daitula”.

Saudozu Vital dos Reis Correia “Onda” nu’udár Komadante Sesaun, koloka iha Grupu Segundu Unidade FALINTIL ho Komandante Sub-Xefe Estadu Maiór FALINTIL, Saudozu David Alex Daitula.

Saudozu Onda troka Saudozu Komandante Bikis nuudár Komandante Sesaun bainhira Komandante Bikis mate iha operasaun nia-laran. Bainhira Saudozu Vital dos Reis Correia “Onda” mate, troka kedas ho Komandante Bere-Du’u mak asumi fali kargu nu’udár Komandante Sesaun iha Saudozu Komadante David Alex Daitula nia grupu.

Saudozu Onda hakotu nia iis no husik hela mundu no ninia kompañeiru luta sira iha situasaun ne’ebé difísil no iha momentu ne’ebá, iha operasaun Militar Indonézia la’o maka’as tebes iha área Suku Ostiku, Postu Administrativu Vemasse.

Nia husik hela mundu ne’e iha loron O6 Jullu 1994 tanba Samodok mak tata. Nia terus mesak ho nia moras ne’e to’o nia husik hela nia maluk kompañeiru luta sira hotu no mós nia família tomak iha momentu ne’ebá. Nia mós sente dook tebes hosi família, maibé nia prontu simu no oferese nia moris hodi sosa indepedénsia.

Iha Prosesu luta ba libertasaun pátria, durante iha ai-laran, saudozu nia naran revolusionáriu (estimadu) ne’ebé nia komandante David Alex Daitula ho nia membru sira hotu bolu Saudozu “Onda Bui”.

Saudozu nia maun-alin sira hamutuk na’in-sanulu mak hanesan Constâncio Xavier Ricardo, Lourenco Antonio Freitas (Matebian), Fulqeria Fraga Xavier, Jeronimo Americo Xavier “Naroman” (Matebian), Luis Roldão Piter, Vital Dos Reis Correia “ONDA”, Ona Loy Xavier, João Correia (Matebian), Baptista Pascoal Correia no Benvinda de Carvalho Correia. Saudozu oan ba dala-neen (6).

Jornalista: Osória Marques

Editór: Xisto Freitas da Piedade 

 

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!