DILI, 16 Setembru 2025 (TATOLI)–Prezidente Repúblika, José Ramos-Horta, lamenta no husu ba manifestante sira atu responsabiliza ba aktu ne’ebé halo durante demostrasaun loron daruak ne’ebé konsege sunu kareta Estadu ida no ema balun kanek.
Notísia Relevante: Parlamentu aprova ho unanimidade rezolusaun ba kanselamentu sosa viatura foun
“Estraga sasán Estadu no halo ema kanek ne’e krime, tenke ba hatán rasik iha tribunál, laiha toleransia ba ida-ne’e. Sé mak halo violénsia, halo bandalizmu tenke simu nia konsekuénsia,” Ramos-Horta hateten ho ba jornalista sira iha Palásiu Prezidensiál Nicolau Lobato, Bairru Pite, tersa ne’e.
Nia dehan, Estudante Universitáriu Timor-Leste (EUTL) no komunidade bele halo demonstrasaun tanba demokrasia maibé labele halo violénsia.

“Bele halo manifestasaun hodi protesta Governu, Parlamentu bainhira halo sala, maibé labele halo vioéensia, sunu karreta, sunu umaEestadu, ne’e krime,” Horta dehan.
Manifestasaun ba loron daruak nian hala’o iha resintu Universidade Nasionál Timor-Lorosa’e (UNTL) rezulta estudante balun kanek tanba hetan tiru husi membru Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) ho arma lakrimozeniu tanba Estaduante hirak ne’e halo asaun tuda fatuk hasoru membru PNTL sira.
Bainhira demo la’o manifestante sira sunu karreta Estadu ida ho marka Fortuner no komunidade balun hetan kanek iha parte ulun, inklui membru Polísia ida (1) mós kanek iha ulun tanba kona husi fatuk ne’ebé manifestante sira tuda.
Demostrasaun ne’ebé hala’o iha loron primeiru ne’e, envolve husu estudante Univerisdade sira iha Dili laran, Sosiedade Sivíl no sidadaun baibain balun.
Durante demostrasaun, iha manifestasaun balu kaer fatuk hodi tuda tama ba resintu Parlamentu Nasionál hodi estraga kaereta Polísia nian ida no karreta privadu ida.
Ho asaun manifestante hirak ne’e nian, PNTL liuhusi Unidade Batallaun Orden Públika (BOP) hola medida hodi utiliza arma lakrimozeniu.
Iha tiruteu ne’e rezulta estudante na’in-haat (4) mak kanek no evakua kedan ba Sentru Saúde Formosa Dili hodi hetan tratamentu intensivu.
CNRT-PD-KHUNTO kansela sosa karreta Prado
Entretantu, ho asaun manifestasun ne’e mak obriga Parlamentu Nasionál liuhusi Bankada Governu no Opozisaun hasai ona rezolusaun kansela sosa karreta Parado ba Deputadu na’in-65
Parlamentu Nasionál liuhusi Bankada CNRT, PD no KHUNTO esklarese ba públiku kona-ba pozisaun Bankada Governu nian relasiona ho desizaun sosa karreta ba Parlamentu Nasionál mak hanesan:
- Konstituisaun Repúblika (KRDTL) fó kna’ar importante tolu (3) ba deputadu sira iha Parlamentu Nasionál mak hanesan; a.) Halo lei; b.) Halo fiskalizasaun ba aktu governativa; c.) Foti desizaun polítika ba Estadu no Nasaun nian.
- Estatutu Deputadu ne’ebé aprova iha Primeira-Lejislatura (tinan 2004) mak define kona-ba deputadu sira tenke iha fasilidade hodi hala’o sira-nia misaun parlamentár, inkluindu transporte ne’ebé ho kondisaun adekuadu.
- Bancada CNRT, PD no KHUNTO kaer ba preokupasaun deputadu 65 nian iha VI Lejislatura kona-ba kondisaun karreta sira-ne’ebé atuál deputadu sira uza hodi hala’o kna’ar, no husi sorin seluk mosu lamentasaun sira husi parte Sekretariadu Parlamentu Nasionál kona-ba difikuldade jestaun karreta operasionál atu hátan ba nesesidade transporte ba deputadu sira, nomós lamentasaun kona-ba kustu ba manutensaun karreta sira ne’ebé dadaun ne’e deputadu sira utiliza.
- Bainhira halo leitura didi’ak ba situasaun sira-ne’e mak, Bankada CNRT, PD no KHUNTO aseita atu aloka verba ba akizisaun karreta ba Parlamentu Nasionál iha OJE tinan 2025 ne’ebé aprova iha fulan-Novembru tinan 2024, atu bele hátan ba situasaun ne’ebé temi ona iha pontu rua (2) no tolu (3).
- Bankada CNRT, PD no KHUNTO konsiente katak desizaun sosa karreta la reprezenta preokupasaun públiku nian, no haree de’it ba ezijénsia deputadu 65 no defikuldade ne’ebé Sekretariadu Parlamentu Nasionál infrenta hodi hamosu tiha preokupasaun iha públiku, no ikus mai parte seluk esplora tiha nu’udar aproveitamentu polítiku hodi hamosu instabilidade.
- Tanba-ne’e, tetu ba situasaun sira hotu, Bankada CNRT, PD no KHUNTO halo ánaliza ba polémika sosa karreta, no-mós haree katak, própriu deputadu balun direta no indireta esplora situasaun ne’e nu’udar aproveitamentu ida ba sira nia interese polítika partidária no grupu nian hodi instrumentaliza tiha emosaun públiku hodi halo instabilidade. Nune’e, Bankada CNRT, PD no KHUNTO deside hodi husu ba Parlamentu Nasionál atu kansela prosesu hotu kona-ba akizasaun karreta foun ba Deputadu sira.
Karta rezolusaun ne’e asina husi, Presidente Bankada CNRT, Deputadu Duarte Nunes, Presidente Bankada KHUNTO, Deputadu Antonio Verdial de Sousa no Prezidente Bankada PD, Deputado Manuel Henrique Noronha.
Parlamentu aprova ho unanimidade rezolusaun ba kanselamentu sosa viatura foun
Iha manifestasaun loron daruak ne’e, Parlamentu Nasionál liuhusi reuniaun plenária, aprova ho unanimidade rezolusaun kanselamentu ba prosesu sosa karreta foun unidade 65 ho votu a favór 57, kontra no abstensaun 0.
“Pasa ho unanimidade,” Segundu Vise-Prezidente Parlamentu, Alexandrinho Afonso Nunes, fó sai iha sala plenária, ohin.
Sekretária Meza PN, Virgínia Ana Belo, halo leitura ba rezolusaun PN númeru 65/2025, reorganizasaun jestaun no utilizasaun efisiente frota transporte PN.
Tuir termu artigu 92 iha Konstituisaun, PN nia knaar mak atu halo lei, fiskalizasaun polítika no foti deliberasaun iha matéria relevante interese ba Estadu no komunidade nasionál.
Tuir mós artigu 12, númeru 1, alínea a), Lei númeru 5/2004, 05 Maiu, Estatutu Deputadu, ho alterasaun subsekuente, deputadu iha direitu transporte hodi dezempeña funsaun parlamentár no kontaktu eleitorál, konkretizasaun ne’e depende definisaun husi Parlamentu Nasionál, liuhusi rezolusaun.
“Kuadru normativu ne’e reafirma organizasaun meiu transporte ba serbisu PN ho efisiénsia no transparénsia jestaun di’ak,” nia dehan.
Nia realsa mós organizasaun meiu transporte ba serbisu PN hodi observa prinsípiu prosekusaun interese públiku, legalidade, proporsionalidade ba efisiénsia no jestaun finanseira di’ak. Asegura mós kondisaun adekuada ba ezersísiu parlamentár no rasionalizasaun rekursu públiku.

Prezente rezolusaun tradús vontade PN iha reorganizasaun rejime transporte ba deputadu, garante kontinuidade funsaun parlamentár no utilizasaun efisiente karreta ezistente, hanesan posibilidade rekorre solusaun alternativa, ho ekonómiku no proporsionál ho plena observánsia interese públiku.
PN rezolve tuir termu artigu 92 husi Konstituisaun hanesan: “Dahuluk, kansella prosesu akizisaun viatura foun inskritu iha Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2025”.
“Daruak, determina Sekretáriu-Jerál Parlamentu adota medida administrativa no finanseira destina manutensaun no utilizasaun efisiente frota ezistente, garante kontinuidade atividade parlamentár,” nia hateten.
Deputadu FRETILIN, Antonino Bianco, no deputada PLP, Maria Angelina Sarmento Lopes, dehan dezde inísiu debate OJE 2025 bankada rua aprezenta ona proposta hodi husu hasai verba ne’e, maibé la hetan fatin tanba ne’e agradese ba estudante sira fó ona hanoin, nune’e Parlamentu ohin bele iha konsensu hamutuk deside kestaun referida.
Notísia Relevante: Parlamentu aprova ho unanimidade rezolusaun ba kanselamentu sosa viatura foun
Jornalista : Hortencio Sanchez
Editór : Cancio Ximenes





