DILI, 16 Outubru 2025 (TATOLI)—Ministériu Finansa (MF), Kinta ne’e, aprezenta vizaun jerál Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2026 nian iha semináriu nasionál orsamentál 2026 ho tema ‘Investimentu iha Transformasaun Nasionál, Integrasaun Rejionál no Dezenvolvimentu Inkluzivu’.
Ministra Finansa, Santina Cardoso hateten, temátiku ne’ebé foti atu hatudu Timor-Lese nia integrasaun ba Organizasaun Mundiál Komérsiu (OMK) no Asosiasaun Nasaun Sudeste Aziátiku (ASEAN, sigla inglés) nomós dezenvolvimentu inkluzivu.
“Ita tenta atu halo ita-nia orsamentu tenke fó impaktu ba inkluzivu iha setór hotu. Tuir mai orsamentu konsolidade ba OJE 2026 mak millaun $2.291. Ita kompara orsamentu ne’ebé mak iha 2025 iha kresimentu aumenta 5,2%. Orsamentu efetivu iha ne’e atu hateten katak bainhira ita haree husi totál orsamentu totál millaun $2.291 ne’e orsamentu ne’ebé mak ba benefisiáriu hanesan ba veteranu sira no seguransa sosiál alokasaun hamutuk millaun $354,6 ne’ebé ba veteranu sira ne’e purvolta millaun $180 resin nomós ba seguransa sosiál hamutuk millaun $124,” nia hato’o iha salaun Ministériu Finansa, Aitarak-laran.
Notísia relevante : Semináriu panorama orsamentál 2026 reforsa transparánsia
Orsamentu ba Mákina Estadu atu implementa programa Governu hamutuk millaun $1.936,5.
Kona-ba perspetiva no risku fiskál, prosesaun kresimentu Produtu Internu Brutu (PIB), nomós mina-rai husi 2025-2026 haree katak husi OJE ne’ebé mak bele fó kondisaun kresimentu estável iha nasaun nia ekonomia ho projesaun ne’ebé mak 4,5% dudu husi ezekusaun orsamentu ne’ebé di’ak no atividade setór privadu ne’ebé aumenta.
“Iha ne’e ita hakarak hatene mós katak ita-nia OJE mak hanesan mákina prinsipál ida atu dudu kresimentu ekonómiku, liuliu projetu sira ne’ebé mak iha kapitál dezenvolvimentu. Ita fiar katak projetu sira iha kapitál dezenvolvimentu sira bele fó impaktu ba diversifikasaun ekonómiku nune’e setór sira seluk mós bele krese no bele hola parte ba kontribuisaun ba fundu mina-rai nian, tanba ita kontinua depende ba Fundu Infraestrutura,” nia akresenta.
Governu kontinua ho lala’ok ezekusaun nomós orsamentu ne’ebé mak tenke iha investimentu maka’as ba infraestrutura nomós ba setór sira seluk. Maibé mós presiza atu fó kondisaun di’ak liu ba setór privadu, atu nune’e bele mós krese.
“Tanba ita haree proposta OJE 2025 liliu iha transferénsia públika, ita hahú diminui ona orsamentu ne’ebé mak aloka ba grupu sira ne’e, tanba ita komesa tau kapitalizasaun ba Banku Nasionál Dezenvolvimentu, komesa kria kona-ba sustentabilidade oinsá setór sira bele serbisu hamutuk bele diverisifika liuliu iha setór agrikultura, turizmu, peska no seluk tan,” nia katak.
Panorama makroekonómiku krese 1%
Iha biban ne’e, nia parte mós esplika oituan kona-ba panorama makroekonómiku nian, ne’ebé hatudu kresimentu ikus hahú husi 2014-2024.
“Ita haree katak medida kresimentu reál tinan 2014-2023 ita iha krese 1,0% de’it, katak bainhira ita laiha setór ka atividade sira seluk iha ita-nia ekonomia no ita mantein ho situasaun ida-ne’e, maka ita-nia kresimentu ne’e la sa’e maka’as,” membru Governu ne’e dehan.
Tuir nia, haree husi 2017-2019 kresimentu pozitivu tanba dudu husi investimentu Governu liuliu infraestrutura báziku (polítika frontloding), tanba hatene katak depoizde independénsia Timor-Leste nia kondisaun infraestrutura barak iha tempu ne’ebá.
Nune’e iha 2020 Timor-Leste ekonomia tun maka’as tanba impaktu husi COVID-19, Timor-Leste mós enfrenta impaktu ida-ne’ebé mak kresimentu ne’e negativu 8,5%.
“Timor-Leste nia ekonomia iha vulneravildade ne’ebé mak forte tebes ba pandemia nomós katak, Timor-Leste iha dependénsia maka’as ba importasaun. Importante mak oinsá ita bele hametin baze ekonomia rai-laran liuhusi setór importante sira, nune’e mínimu konsumu interna ne’e ita bele ho produsaun rai-laran nian,” nia tenik.
Kona-ba proposta OJE 2026
Membru Governu ne’e halo komparasaun ba OJE 2025 no 2026, katak OJE 2025 tuir lei enkuadramentu orsamentál ne’ebé mak aprova fundu reverza seguransa sosiál esklui tiha ona hatudu katak administrasaun sentrál kompara 2025 ho 2026 kresimentu purvolta 6,8%.
“Ba sub-setór seguransa sosiál ita kompara proposta OJE seguransa sosiál iha 2025 millaun $176,3 no 2026 tun ba millaun $170,4 (-3,4%). Nune’e ba Rejiaun Administrativa Oekusi Ambenu. Ita halo komparasaun proposta 2015 millaun $62,2 ba 2026 millaun $60 (-3,5%), entaun totál despeza konsolidada kompara iha 2025 hamutuk millaun $2.177,2 no tinan 2026 millaun 2.291 iha kresimentu ka aumentu ba (5,2%),” Ministra Finansa hatutan.
Enkuantu, proposta despeza tuir kategoria OJE 2026 mak, iha 2025 totál despeza konsolidada hamutuk millaun $2.177,2 ba 2026 millaun $2.291 (5,2%), ba despeza konkorrente iha 2025 millaun $1.714,5 ba 2026 hamutuk millaun $1.795,6 (4,7%) ba saláriu no vensimentu iha 2025 hamutuk millaun $492,8 ba 2026 hetan redusaun millaun $487,4 (-1,1%), bens no servisu 2025 millaun $416,4 ba 2026 sa’e hamutuk millaun $839,2 (12,6%) no transferénsia públika hamutuk millaun $805,3 ba 2026 sa’e ba millaun $839,2 (4,2%).
Ba despeza kapitál nian iha tinan 2025 hamutuk millaun $462,7 no ba tinan 2026 sa’e ba $495,4 (7,1%).
Proposta despeza tuir setór kapitál sosiál no dezenvolvimentu umanu
Iha parte ne’e haree setór saúde orsamentu ne’ebé aloka ba setór saúde hamutuk millaun $138,3 ida-ne’e atu halo melloramentu kuidadu primária ospitalár, edifísiu foun pediátriku no ICCU Ospitál Nasionál Guidu Valadares (HNGV, sigla portugés), no reforsa kuidadu preventiva.
Ba setór edukasaun nian, proposta despeza hamutuk millaun $181,7, ne’ebé hanesan atividade importante sira hanesan edukasaun Pre-eskolár no Báziku, Merenda Eskolár, reabilitasaun no espansaun sala de aula no reforma kurríkulu, rekrutamentu no formasaun ba profesór sira, haforsa edukasaun sekundáriu no superiór.
Despeza ba Fundu Dezenvolvimentu Kapitál Umanu (FDCH, sigla portugés), proposta despeza hamutuk millaun $20,6 ida-ne’e ba atividade sira hanesan, aliña bolsa estudu ho propriedade nasionál no merkadu traballu, moderniza jestaun fundu sistema dijitál sira hodi garante transparénsia no efisiénsia.
Proposta despeza ba protesaun sosiál no inkluzaun nian hamutuk millaun $355 aumenta tan millaun $54 ida ne’e ba atividade sira hanesan, programa Bolsa da Mãe, subsídiu kondisionál programa saúde nustrisaun ba inan isin rua, inan fó susu no labarik to’o tinan tolu, apoiu ba ema ho defisiénsia, labarik, kongregasaun relijiozu no sosiedade sivíl, transferénsia ba veteranu sira hamutuk millaun $188, transferénsia husi seguransa sosiál millaun $267.
Proposta despeza ba setór Kultura no Patrimómiu hamutuk millaun $6,3 ba atividade sira hanesan, kontinua prezerva no promove patrimóniu kulturál hanesan, muzeu sítiu rezisténsia no sleuk ta.
Proposta despeza ba setór Juventu no Desportu hamutuk millaun $11,6 ba atividade sira hanesan, kontinua kapasita joven no aumenta partisipasaun iha área lideransa no desportu espesialmente área rurál.
Proposta despeza tuir setór infraestrutura no konektividade mak na estrada no ponte hamutuk millaun $223, ida ne’e foku ba finaliza estrada nasionál kilómetru (km) 250, estrada munisipál 156km, estrada urbana 143km, estrada rurál 640km no 7 unidade ponte no seluk tan.
Proposta despeza ba bee no saneamentu hamutuk millaun $25,8 ida-ne’e ba espansaun ligasaun bee-moos ba um-kain no mellora kualidade serbisu no seluk tan.
Ba setór eletrisidade hamutuk millaun $138,5 ida-ne’e ba monitorizasaun rede enerjia no enerjia renovavel, programa eletrifikasaun rurál liuhusi programa “Timor Naroman” sei liga ba aldeia sira hamutuk 186.
Kona-ba proposta despeza tuir setór diversifikasaun ekonómiku nian ba setór agrikultura hamutuk millaun $43, ida-ne’e ba aumenta produtividade no rezilénsia agríkola liuhusi espansaun sistema irrigasaun inklui reabilitasaun sira no seluk tan.
Setór formasaun profisionál hamutuk millaun $13, ida-ne’e foku ba haforsa sentru kompeténsia, moderniza kurríkulu sira no reforsa sistema sertifikasaun sira no seluk tan.
Setór turizmu nian proposta despeza hamutuk millaun $7 ida-ne’e foku ba fortalese marketing no promosaun turizmu liuhusi kampaña dijitál no eventu komersiál hodi aumenta númeru turista no seluk tan.
Setór ambiente no klima hamutuk millaun $2,5 ba atividade promove rezilénsia klimátika no protesaun biodiversidade liuhusi mekanizmu komunitáriu hanesan tara-bandu no seluk tan.
Dezenvolvimentu rurák hamutuk millaun $24,1 ida-ne’e foku ba aselera reviztalizasaun komunidade no infraestrutura rurál, no seluk tan.
Setór petróleu no minerál hamutuk millaun $194 foku ba promove projetu estratéjiku iha setór petrolíferu atu aselera progresu no dezenvolvimentu Greater Sunrise no projetu Tasi-Mane no seluk tan.
Jornalista : Arminda Fonseca
Editora : Julia Chatarina





