Top

MS ho parseiru halo avaliasaun ba progresu BEmONC iha TL

Vise-Ministru ba Fortalesimentu Institusionál, José dos Reis Magno. Imajen Tatoli/Francisco Sony

DILI, 17 Agostu 2026 (TATOLI)—Ministériu Saúde hamutuk ho parseiru sira enkontru ho komite diretivu kona-ba avalia progresu dezafiu sira-ne’ebé define orientasaun estratéjika atu garante projetu hadi’a fasilidade no infraestrutura ba kuidadu emerjénsia báziku ba inan isin-rua no bebé foin moris (BEmONC) iha Timor-Leste.

“Projetu saúde ne’e hala’o liuhusi kooperasaun entre parseiru sira, Ministériu Saúde no UNFPA, ho objetivu atu hametin sistema saúde no aumenta kapasidade nasionál. Projetu atual kobre períodu 2024–2027 no hahú ofisialmente liuhusi asina nota iha 06 Marsu 2024. Bainhira tama ba tinan datoluk implementasaun, komité iha oportunidade atu avalia progresu, haree dezafiu sira-ne’ebé sei iha no define orientasaun estratéjika atu garante projetu ramata ho susesu iha 2027,” Vise Ministru Fortalesimentu Instituisional Saúde, Jose dos Reis Magno, hateten iha salaun Palásiu das Sinzas, Kaikoli, ohin.

Enkontru ne’e la’ós de’it avalia progresu maibé sai nu’udar mekanizmu governasaun importante atu fó apoiu estratéjiku, monitorizasaun implementasaun no garante katak projetu kontinua aliña ho prioridade saúde, Planu Dezenvolvimentu Nasionál no Objetivu Dezenvolvimentu Sustentável liuliu ODS 3 (Saúde no Bem-Estar) no ODS 5 (Igualdade Jéneru).

Durante períodu implementasaun, Sekretariadu Projetu ne’ebé jere hamutuk husi Ministériu Saúde no UNFPA hala’o papel importante iha planeamentu, koordenasaun téknika, monitorizasaun, dokumentasaun no análize. Relatóriu progresu trimestrál, husi Marsu 2024 to’o Juñu 2026, hatudu katak implementasaun projetu la’o ho satisfasaun no harii ona baze forte ba atinje objetivu projetu.

“Estrutura importante sira mós estabelese ona inklui Komité Steering Projetu, grupu servisu tékniku no koordenasaun téknika projetu, hodi garante implementasaun tuir prioridade nasionál. Projetu ne’e mós hetan apoiu importante husi Governu Japaun liuliu iha área saúde inan, saúde rurál no dezenvolvimentu kapasidade nasionál. Iha infraestrutura, fasilidade balun ramata ona no fasilidade adisionál sira besik atu kompleta,” nia dehan.

Projetu 2024–2027 hatudu progresu di’ak no kontribui ba hadi’a sistema saúde Timor-Leste, liuliu iha saúde inan no labarik, saúde rurál, infraestrutura, kapasidade profissional no hametin prioridade nasionál. Kooperasaun entre Ministériu Saúde, UNFPA, Governu Japaun no parseiru sira sai fatór importante ba susesu projetu.

Iha fatin hanesan, Embaixador Japaun iha Timor-Leste, Yasushi Yamamoto, hateten enkontru datoluk husi Komité diretivu projetu nian ho esforsu hodi organiza enkontru krusiál ida-ne’e. Dezde 2024, Governu no povu Japaun nian apoia ona ida-ne’e Projetu ba BEmONC, ne’ebé implementa husi UNFPA.

“Liuhusi subsídiu ida hamutuk millaun $7.5, ami hakarak hadi’a saúde inan no bebé foin moris nian iha Timor-Leste. Ha’u fiar katak Projetu ida-ne’e foti aprosimasaun ida-ne’ebé komprensivu no sustentável, la’ós foka ba área ida de’it.  Maibé iha área xave tolu, hanesan hadi’a infraestrutura, kapasitasaun no promosaun saúde. Dezde asume kna’ar nu’udar Embaixadór iha Timor-Leste, ha’u tuir ona serimónia inaugurasaun sentru saúde sira iha Manufahi no Kovalima. Vizita sira-ne’e fó hanoin mai ha’u kona-ba importánsia atu hasai ta’uk no ansiedade ne’ebé inan ida bele sente bainhira presiza kuidadu urjente. Ha’u sei kontinua tuir serimónia sira tomada pose nian no asiste rasik katak ami-nia asisténsia fó hela benefísiu tanjível sira ba komunidade lokál sira,” nia dehan.

Nia afirma, Japaun nia apoiu kontribui ba hametin traballadór saúde sira no hasa’e konxiénsia ba ema lokál sira.

“Ha’u rona katak 25 fasilitadór nasionál sira apoia ona fornesedór kuidadu saúde hamutuk 152, no formadór nasionál nasionál 11 ba Kuidadu Obstétriku no Kuidadu Foin Moris (EmONC) hetan ona sertifikasaun. Aleinde ne’e, atividade Komunikasaun mudansa sosiál no Komportamentu (SBCC) kompleta ona iha munisípiu neen husi fulan-Abril to’o Juñu. Hirak-ne’e sei ajuda komunidade atu komprende di’ak liután importánsia atu buka kuidadu médiku bainhira presiza. Atu másimiza impaktu projetu nian, ha’u fiar katak Komité Diretiva ida-ne’e hala’o papél sentrál ida hodi la’ós de’it reafirma ami nia kompromisu ba projetu nia progresu maibé mós rezolve dezafiu ruma. Ami rekoñese katak projetu sira presiza ajustamentu fleksivel sira bazeia ba realidade sira,” nia subliña.

Ho hanoin ida-ne’e, komprende katak ohin sei diskute mós alokasaun orsamentu no mudansa posivel sira ba fatin projetu sira. Tuir aprezentasaun sira ohin nian, hein katak bele fahe matenek koletivu hodi identifika dalan sira-ne’ebé prátiku liu atu realiza projetu ho fuan ne’ebé manas no ulun ne’ebé malirin.

“Ha’u hein atu simu atualizasaun sira no envolve iha diskusaun konstrutivu sira kona-ba preokupasaun ruma. Dezafiu sira bele mosu durante implementasaun maibé ho espíritu parseria no responsabilidade fahe malu, mai ita servisu hamutuk hodi kompleta projetu importante ida-ne’e no entrega benefísiu tanjível ba saúde ba povu Timor-Leste,’’ nia dehan.

Reprezentante UNFPA iha Timor-Leste, Navachaa Suren, hateten ohin nu’udar ko-Prezidente komité diretiva projetu ba hadi’ak fasilidade sira ba kuidadu emerjénsia báziku Obstetrísia no bebé foin moris nian iha Sentru Saúde Komunitáriu sira iha Timor-Leste.

“ Ami iha ne’e atu harii desizaun estratéjiku sira-ne’ebé halo durante enkontru anteriór ne’ebé hala’o iha Dezembru 2025, hodi re-afirma ami-nia kompromisu fahe no atu fornese orientasaun estratéjiku jerál ba implementasaun kontinua projetu ida-ne’e nian. Primeiru, ha’u hato’o ha’u-nia apresiasaun boot ba Ministériu Saúde, tanba prezide Komité Diretiva Projetu ida-ne’e. Ba Ministériu Saúde, instituisaun Governu nian no Governu Japaun, ba ita-boot sira-nia kompromisu metin no parseria ne’ebé metin ba hadi’a saúde inan no kosok-oan foin moris iha Timor-Leste,” nia esplika.

Nia subliña, inan no kosok-oan foin moris nian mak sai hanesan sentru ba Nasaun Unida nia kompromisu ba ODS 3: Saúde no Bem-Estar Di’ak. Laiha inan ida maka tenke mate bainhira partu no laiha bebé foin moris ida mak tenke lakon inísiu moris ne’ebé saudável.

“Liuhusi projetu krusiál ida-ne’e ne’ebé ho objetivu atu hadi’a fasilidade sira kuidadu emerjénsia báziku obstétriku no bebé foin moris nian (BEmONC) iha Sentru Saúde Komunitáriu 20 iha munisípiu 12—ami foti hela pasu konkretu sira hodi halo isin-rua no partu seguru sai realidade ba feto hotu-hotu, maski iha suku sira-ne’ebé dook liu,” nia adianta.

Nia rekoñese progresu boot ne’ebé halo ona iha fulan neen ikus ne’e, inklui lansamentu ba sentru BEmNOC sira iha Turiscai, Fatuberliu no Zumalai, no sira ne’ebé sei mai notavelmente iha Atsabe, Lolotoe no Baocnana, ne’ebé ajuda lori kualidade servisu inan no bebé foin moris nian besik liután ba komunidade iha área remota sira.

Realizasaun sira-ne’e depende tomak ba kolaborasaun forte: vizaun no lideransa Ministériu Saúde nian, asegura propriedade nasionál no sustentabilidade ba tempu naruk; koordenasaun téknika dedikadu hosi Ministériu Saúde no UNFPA, serbisu maka’as hamutuk ho ekipa saúde sira hodi kahur hadi’a infraestrutura sira ho kapasitasaun esensiál no apoiu vital husi povu Japaun no , ne’ebé nia kompromisu fahe maka fó kbiit ba inisiativa ida-ne’e.

“Hanesan ita-boot hatene, indikadór xave sira hosi Levantamentu Demográfiku no Saúde 2025–26 foin lalais ne’e divulga, hatudu progresu substantivu iha hadi’a servisu saúde seksuál no reprodutivu balu, inklui servisu saúde inan no planeamentu familiár. Ami fiar realizasaun sira ne’e rezultadu husi kolaborasaun forte entre Governu no parseiru dezenvolvimentu sira, inklui ONU. Enkuantu ami halo revizaun ba progresu projetu nian, destaka realizasaun sira no rezolve kualkér obstákulu no dezafiu sira ne’ebé hasoru, UNFPA reafirma ninia apoiu ne’ebé la nakdoko hodi serbisu hamutuk ho ita-boot sira—asegura implementasaun ne’ebé efisiente no efetivu atu nune’e kuidadu ho kualidade aas, salva-moris nian bele to’o ba inan no bebé sira iha Timor-Leste lahó demora,” nia dehan.

Jornalista : Felicidade Ximenes

Editór        : Cancio Ximenes

Publisidade

Leave a Reply

Latest Post

error: Content is protected !!