iklan

JUSTISA, HEADLINE, MUNISÍPIU, OEKUSI, SOSIEDADE SIVĺL

Uma Pás Oé-Cusse rejista kazu violasaun seksuál hasoru menoridade hamutuk 13

Uma Pás Oé-Cusse rejista kazu violasaun seksuál hasoru menoridade hamutuk 13

Diretora Uma Pás Oé-Cusse, Lourdes de Almeida. Imajen Tatoli/Abílio Elo Nini.

OÉ-CUSSE 01 juñu 2023 (TATOLI) – Durante fulan-lima, hahú janeiru to’o maiu 2023, Uma Pás Rejiaun Administrativa Espesiál Oé-Cusse Ambeno (RAEOA), rejistu kazu 13 kauza hosi violasaun abuzu seksual hasoru minoridade.

Notísia relevante: Timor-Leste sei selebra “Loron Mundiál Labarik” iha RAEOA 

Diretora Uma Pás Oé-Cusse, Lourdes de Almeida,  kazu violasaun abuzu sexuál hasoru labarik minoridade iha hitu, violénsia ba labarik minoridade iha haat no violénsia emosionál iha kazu rua.

“Kazu sira-ne’e ita rejista iha janeiru to’o maiu ne’e, maioria violasaun seksuál, violénsia doméstika ne’e akontese ho motivu falta disiplina iha família uma laran, entaun asaun ne’ebé família halo hanesan edukasaun sívika maibé ho fíziku, entaun labarik sira iha direitu halo keixa,” Lourdes de Almeida, informa ba jornalista sira iha Oé-Cusse, kinta ne’e.

Tanba violénsia doméstika ne’e hanesan kazu públiku, sidadaun hotu bele relata kazu hanesan ne’e ba entidade relevante sira, dalaruma la hato’o keixa direita maibé bele liuhosi viziñu ka ema seluk bele hato’o keixa.

“Violénsia seksuál hitu ne’e, tanba sensitivu, entaun ha’u labele relata sai nia kronolojia, maibé Uma Pás Oé-Cusse akompaña kazu ne’e nia rezultadu balu agora tama iha prizaun Bekora, balu sei tuir hela prosesu julgamentu iha Tribunál Oé-Cusse,” nia afirma.

Durante ne’e Uma Pás Oé-Cusse, akompaña vítima sira, bainhira hetan refere mai hosi PRADET, sempre iha koordenasaun ho membru referál sira seluk, hanesan presiza hetan asisténsia hosi ALfeLA ba akompaña iha tribunál.

“Tanba vítima balu trauma, ta’uk entaun sira husu akompañamentu hosi parte rererál, atu oinsá fó motivasaun no enkoraja atu kalma no fiar-aan atu hasoru situasaun ne’ebé akontese ba sira-nia moris, tanba vítima sira sei minoridade,” nia katak.

Nia kompara kazu 13 akontese iha fulan lima nia laran, kompara ho tinan 2022, númeru sa’e kompara.

Tán ne’e nu’udar responsável Uma Pás Oé-Cusse, orgullu tanba Parlamentu Nasionál aprova ona Lei Protesaun Labarik, no fasilita tebes atendimentu Uma Pás iha sosiedade nia leet.

“Lei ne’e apoia tebes ami, tanba dalaruma iha atu foti desizaun ida, presiza lei ida forte, hodi bele asegura kazu ruma bazea baze legál ida, ita agradese liuhosi aprovasaun ne’e bele apoia ona parsériu sira protesaun no parsériu protesaun sivíl, ne’ebé maka serbisu ba protesaun labarik nian,” nia katak.

Kona-bá implementasaun Lei Protesaun ba Labarik, durante ne’e Uma Pás Oé-Cusse, introdús ona ba komunidade, no internál organizasaun, no aplika ona iha terrenu, ne’ebé lei ne’e la’ós responsável hosi inan-aman maibé responsabilidade koletiva ba ema hotu.

Nune’e nu’udar responsável másimu Uma Pás Oé-Cusse, apela ba inan-aman, entidade sira iha Rejiaun Oé-Cusse, presiza kolaborasaun, tanba asuntu ba violasaun hasoru labarik minoridade ka direitu ba labarik, presiza proteje, tanba dezenvolvimentu labarik nian iha aspetu barak, presiza apoia hosi inan-aman no entidade hotu.

Notísia relevante: Horta preokupa ho direitu feto-labarik-saúde materna iha mundu

Jornalista   : Abílio Elo Nini

Editór          : Evaristo Soares Martins

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!