iklan

INTERNASIONÁL, HEADLINE, POLÍTIKA

Trump retira EUA hosi organizasaun internasionál inklui ajénsia ONU nian

Trump retira EUA hosi organizasaun internasionál inklui ajénsia ONU nian

Prezidente Estadu Unida Amérika (EUA) Donald Trump.

DILI, 08 Janeiru 2026 (TATOLI) – Administrasaun Donald Trump retira Estadu Unida Amérika (EUA) hosi organizasaun internasionál sanulu resin, inklui ajénsia xave sira ONU nian no tratadu ne’ebé apoia konversasaun globál sira kona-ba klima, marka retiru ida ne’ebé kle’an liután hosi kooperasaun multilaterál no hetan krítika maka’as hosi diplomata no peritu sira kona-ba klima.

Administrasaun Trump sei retira hosi organizasaun internasionál sanulu-resin, inklui ajénsia populasaun ONU nian no tratadu ONU nian ne’ebé estabelese negosiasaun internasionál sira kona-ba klima, tanba EUA retira liután hosi kooperasaun globál.

Prezidente Donald Trump asina iha loron-kuarta ne’e orden ezekutivu ida ne’ebé suspende apoiu norte-amerikanu nian ba organizasaun, ajénsia no komisaun hamutuk 66 hafoin fó instrusaun ba nia administrasaun hodi haree fali partisipasaun no finansiamentu ba organizasaun internasionál sira hotu, inklui sira ne’ebé iha ligasaun ho Nasaun Unida, haktuir hosi komunikadu ida hosi Casa Branca ne’ebé publika iha rede sosial sira.

Maioria hosi alvu sira maka ajénsia sira ne’ebé iha relasaun ho ONU, komisaun sira no painél konsultivu sira ne’ebé foka ba klima, serbisu no asuntu sira seluk ne’ebé maka administrasaun Trump kategoriza ona hanesan atendimentu ba diversidade no inisiativa sira ne’ebé hanaran “woke”, haktuir hosi lista parsiál ida ne’ebé hetan hosi The Associated Press.

“Administrasaun Trump hetan katak instituisaun sira-ne’e hanesan redundante iha sira-nia ámbitu, la jere ho di’ak, la nesesáriu, estraga, la jere ho di’ak, kaptura hosi interese sira hosi atór sira ne’ebé avansa sira-nia ajenda rasik ne’ebé kontráriu ho ita-nian rasik, ka ameasa ida ba ita-nia nasaun nia soberania, liberdade sira, no prosperidade jerál,” Departamentu Estadu nian hatete liuhusi nota imprensa.

Desizaun Trump nian atu sai hosi organizasaun sira ne’ebé haburas kooperasaun entre nasaun sira hodi hasoru dezafiu globál sira mosu bainhira nia administrasaun lansa ona esforsu militár sira ka fó-sai ameasa sira ne’ebé halo aliadu sira no adversáriu sira sai hakfodak, inklui kaptura líder venezuelanu Nicolás Maduro no fó sinál intensaun atu ‘hadau’ Groenlándia.

Administrasaun suspende tiha ona apoiu ba órgaun sira hanesan Organizasaun Mundiál Saúde nian, ajénsia ONU nian ba refujiadu palestinianu sira ne’ebé koñesidu hanesan UNRWA, Konsellu Direitu Umanu ONU nian no ajénsia kulturál ONU nian UNESCO, tanba adota aprosimasaun a-la-carte ida hodi selu-nia tusan sira ONU nian, hodi apoia de’it operasaun sira ne’ebé nia fiar katak aliña ho Trump nia ajenda.

“Ha’u hanoin katak saida maka ita haree maka kristalizasaun hosi aprosimasaun EUA nian ba multilateralizmu, ne’ebé maka ‘ha’u-nia dalan ka auto-estrada,” hatete hosi Daniel Forti, xefe asuntu sira ONU nian iha Grupu Krize Internasionál.

“Ida-ne’e vizaun ida ne’ebé klaru tebes kona-ba hakarak kooperasaun internasionál tuir Washington nia termu rasik.”

Mudansa ne’e marka ruptura maka’as ida hosi oinsá administrasaun republikanu no demokrátiku anteriór sira trata ona ho ONU no obriga ona órgaun mundiál, ne’ebé hala’o daudaun ona reforma internu, hodi hatán ho hamenus funsionáriu sira no programa sira.

Organizasaun naun-governamentál independente barak, inklui balun ne’ebé serbisu besik ho ONU, sita ona enserramentu projetu sira ne’ebé jeneralizadu hafoin desizaun administrasaun nian iha tinan kotuk hodi hamenus asisténsia estranjeiru liuhosi Ajénsia Estadu Unida Ammérika nian ba Dezenvolvimentu Internasionál (USAID, sigla inglés).

Maski iha rekuperasaun maka’as, ofisiál sira EUA nian, inklui Trump, hatete katak sira haree nafatin valór iha ONU no hakarak konsentra osan hosi kontribuinte sira nian hodi habelar influénsia Amerikanu nian iha órgaun sira ne’ebé estabelese padraun sira iha ne’ebé iha kompetisaun ho Xina, hanesan Uniaun Internasionál Telekomunikasaun nian, Organizasaun Marítima Internasionál no Organizasaun Internasionál Traballu nian.

Retirada hosi Konvensaun Kuadru ONU nian kona-ba Mudansa Klimátika (UNFCCC, sigla inglés) hanesan medida ikus liu hosi Trump ho nia aliadu sira hodi hadook EUA hosi esforsu internasionál sira kona-ba klima.

UNFCCC, akordu ida iha tinan 1992 entre nasaun 198, maka apoia akordu klimátiku Paris nian. Trump, ne’ebé bolu ona mudansa klimátika hanesan bosok ida, retira hosi akordu ne’ebá lakleur hafoin fila fali ba White House.

Gina McCarthy, eis-asesór nasionál klima nian hosi White House, deskreve medida ne’e hanesan “desizaun ne’ebé ladún di’ak, halo ema moe, no desizaun ne’ebé beik”.

“Hanesan nasaun úniku iha mundu ne’ebé la halo parte iha tratadu UNFCCC, administrasaun Trump soe hela dékada barak hosi lideransa klimátika no kolaborasaun globál EUA nian,” nia hatete, hodi fó avizu katak desizaun ne’e sei sobu Amérika nia influénsia iha investimentu no polítika globál sira ho dolar biliaun barak.

Sientista prinsipál sira hatete katak mudansa klimátika hamosu tempu estremu ne’ebé maka’as no karun, inklui inundasaun, rai-maran, inséndiu ai-laran, udan maka’as no manas ne’ebé maka perigozu.

Sientista klimatika hosi Universidade Stanford, Rob Jackson, ne’ebé prezidi Projetu Karbonu Globál, hatete katak retirada hosi EUA bele difikulta esforsu globál sira hodi hamenus gás sira ho efeitu estufa hodi fó deskulpa ba nasaun sira seluk hodi atraza sira-nia kompromisu rasik.

Peritu sira mós alerta katak progresu signifikativu sei sai difisil bainhira laiha kooperasaun hosi EUA, ida hosi emisór no ekonomia boot liu iha mundu.

Ajénsia populasaun ONU nian, ne’ebé fornese servisu saúde seksuál no reprodutiva iha mundu tomak, sai hanesan alvu ba opozisaun republikanu nian.

Trump hamenus nia finansiamentu durante nia mandatu dahuluk, hodi akuza nia envolvimentu iha “prátika abortu koersivu” iha nasaun sira hanesan Xina – reklamasaun sira ne’ebé ikusmai rejeita hosi revizaun ida hosi Departamentu Estadu nian iha Prezidente Joe Biden nia okos, ne’ebé restaura finansiamentu iha 2021.

Organizasaun sira seluk ne’ebé maka EUA sei sai inklui Paktu Enerjia Livre Karbonu nian, Universidade Nasaun Unida nian, Komité Konsultivu Internasionál Algodaun nian, Organizasaun Internasionál ba Ai Tropikál, Parseria ba Kooperasaun Atlántiku, Institutu Pan-Amerikanu ba Jeografia no Istória, Federasaun Internasionál Konsellu Arte nian no Ajénsia sira Kultura nian, Grupu Estudu Internasionál no Zic.

Departamentu Estadu nian hatete katak halo hela revizaun sira seluk kona-ba partisipasaun EUA nian iha organizasaun internasionál sira.

Notisia relevante: Trump : Venezuela sei entrega ‘imediatamente’ petróleu millaun resin bá EUA

Fonte: France 24
iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!