DILI, 07 maiu 2020 (TATOLI) – Primeiru-Ministru (PM), Taur Matan Ruak konvoka reuniaun ho Ministru Defeza no Seguransa no Ministru Interiór interinu, Filomeno da Paixão de Jesus, Xefe Estadu Maiór Jenerál FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Lete (F-FDTL), Majór Jenerál Lere Anan Timur, inklui Brigadeiru Jenerál sira, Komadante Polisía Nasionál Timor-Leste (PNTL), Komisáriu Faustino da Costa, no Segundu Komandante PNTL, Mateus de Jesus.
Reuniaun traballu ne’e realiza iha sala enkontru Kuartel Jenerál, Fatuhada, kinta ne’e ho objetivu atu avalia servisu F-FDTL no PNTL nian ligadu ho implementasaun estensaun Estadu Emerjénsia durante ne’e.
“Primeiru-Ministru hakarak hasoru malu hodi rona relatóriu oituan hosi Sentru Integradu Jestaun Krize, liuliu iha PNTL atu haree oinsá implementa asaun Dekretu Númeru 8/2020 3 marsu, no mós apoia saida mak F-FDTL fó ba Komando PNTL”, informa Ministru Filomeno hafoin reuniaun ho PM Taur Matan Ruak.
Governante ne’e salienta, orientasaun husi Xefe Governu la barak, maibé orienta tuir saida mak hakerek ona iha Deketu Lei ne’e.
“Ami tenke informa ba Primeiru-Ministru katak Ministériu Defeza no Seguransa no Ministériu Interiór halo ona diretiva ka despasu ruma tun ba iha forsa rua ka lae. Ida-ne’e ha’u halo ona relatóriu no entrega hotu ona ba Primeiru-Ministru ona katak hafoin 30 abríl, iha loron 1 maiu ne’e kedas ha’u halo despasu ida sai ba komandu Polísia atu halo nusa maka fiskaliza implementasaun Dekretu Lei iha estensaun ba Estadu emerjénsia”, nia relata.
Filomeno adianta, F-FDTL nafatin fó apoia ba PNTL hodi fó seguransa prevene surtu COVID-19 iha Timor-Leste durante períodu Estadu Emerjénsia.
Hafoin Prezidente Repúblika dekreta estensaun Estadu Emerjénsia iha loron 28 abríl hahú tuku 00:00 to’o loron 27 maiu 2020 iha tuku 23:59, iha reuniaun Konsellu Ministru aprova Dekretu Governu ne’ebé aprezenta husi Xefe Governu kona-ba medida ezekusaun.
Entretantu, medida Estadu Emerjénsia faze daruak ladun diferente ho Estadu Emerjénsia faze dahuluk.
Medida ezekusaun Estadu Emerjénsia faze daruak sei mantein nafatin proibisaun ba entrada estranjeiru iha territóriu nasional, exsetu estranjeiru ne’ebé presta atividade profisionál iha setór petrolíferu.
Diploma ne’e, haktuir regra kontrolu sanitáriu ba entrada no saída sira iha territóriu nasionál sira sei mantein hanesan medida anteriór.
Kona-ba regra distansiamentu sosiál, diploma ne’e refere liubá ajente sira husi forsa seguransa tenke sensibiliza ba ema hotu hodi kumpre ba regra sira ne’ebé mak define tiha ona.
Dekretu Governu ne’e mós fó dalan ba atividade transporte públiku sira, hanesan veíkulu sira tenke fase no hamós loron-loron iha karreta laran antes hahú atividade no mós motorista, tripulasaun no pasajeiru sira tenke uza máskara protesaun no evita kualkér kontaktu fíziku.
Kona-ba regra asessu ba estabelesimentu komersiál sira no prestasaun servisu, sei mantein nafatin regra sira kona-ba utilizasaun obrigatóriu máskara ba kliente no funsionáriu sira, inklui fase liman bebeik antes tama ba servisu fatin no respeitu ba distánsia fízika pelu menus metru ida.
Regra sira ne’e sei aplika mós ba merkadu sira hotu, ho disponibilizasaun husi parte autoridade sira no administrasaun munisipál ho kondisaun ne’ebé nesesária no husi kontrolu kumprimentu ba regra sira ne’ebé estabelese tiha ona.
Kona-ba vendedór ambulante sira hotu tenke uza permanente máskara protesaun no tenke mantein distánsia pelu menus metru ida entre vendedór ambulante sira seluk.
Sei mantein medida ne’ebé estabelese tiha ona kona-ba funsionamentu administrasaun públika no asesu ba iha kada instalasaun, inklui aumenta mós lista husi servisu públiku ne’ebé sei konsidera esensiál no define lista atividade ne’ebé suspende direitu ba greve.
Dekretu Governu ne’ebé aprovadu ona refere mós ba membru Governu ne’ebé responsável husi saúde, bele determina kuandu haree katak nesesáriu atu fó protesaun ba saúde públika, iha rekuizisaun temporária ba espasu no estabelesimentu partikulár sira.
Jornalista: Antónia Gusmão
Editora: Julia Chatarina