iklan

EKONOMIA, HEADLINE

Sai hosi lista Estadu frájil, PM konsidera sei favorável kreximentu

Sai hosi lista Estadu frájil, PM konsidera sei favorável kreximentu

Governu aprezenta Proposta OJE 2020 ba datoluk iha faze jeneralidade ba loron dahuluk, iha sala plenáriu Parlamentu Nasionál, kinta (01/10). Imajen Tatoli/Egas Cristovão

DILI, 01 outubru 2020 (TATOLI)–Primeiru-Ministru (PM), Taur Matan Ruak, orgullu tanba foin ba dahuluk iha tinan 20 hafoin Restaurasaun Independénsia, Timor-Leste sai hosi grupu país sira ne’ebé konsidera frájil.

“Notísia ne’ebé ita simu hosi rai-li’ur hatudu katak esforsu no serbisu tomak la saugate no permite haree ba futuru ho otimizmu no esperansa, katak tinan 2021 no tinan tuirmai sei favorável liu ba kreximentu no dezenvolvimentu,” hateten Xefe Governu bainhira halo introdusaun iha loron dahuluk debate Proposta OJE 2020 iha faze jeneralidade, iha sala planáriu, Parlamentu Nasionál (PN), kinta ne’e.

Iha edisaun ikus relatóriu organizasaun mundiál ba Kooperasaun no Dezenvolvimentu Ekonómiku (OCDE, sigla portugés), ho títulu “Estados de Fragilidade 2020”, ne’ebé publika iha loron 17 setembru, hatudu katak Timor-Leste sai ona husi kuadru frajilidade tinan 2020 tanba konsege halo investimentu sustentadu durante tempu naruk iha mitigasaun konflitu, fortalesimentu instituisaun polítika no konstrusaun reziliénsia ekonómika.

Notísia Relevante: Relatóriu OCDE hatudu Timor-Leste sai hosi lista Estadu frájil

Kona-ba Objetivu Dezenvolvimentu Sustentável (ODS), relatóriu ne’e defende katak Timor-Leste iha hela dalan atu alkansa ODS 4 (edukasaun), ODS 8 (traballu dignu no kreximentu ekonómiku)”, ODS 16 (páz, justisa no instituisaun forte) no ODS 17 (parseria sira) no progresu aumenta uitoan iha ODS lima seluk.

Ho nune’e, Xefe Ezekutivu otimista katak Estadu sei hakat liu difikuldade no dezafíu hirak ne’ebé konjuntura rejionál no internasionál impoin, maski bele akontese de’it bainhira entidade hotu iha rai-laran, iha unidade ba objetivu nasionál atu konkista dezenvolvimentu hodi hasai povu hosi kiak no kria oportunidade ba sidadaun.

“Ha’u aproveita biban ne’e atu hafoun ita-nia apresu ba kontribuisaun ne’ebé mak parseiru dezenvolvimentu fó ona ba país no disponibilidade atu kontinua serbisu  ho hanoin atu haforte no hakle’an lasu amizade no kooperasaun ne’ebé kesi Timor-Leste ho país oin-oin iha komunidade no organizasaun internasionál ne’ebé tau forsa hamutuk ho ita iha promosaun ba bein komún,” eis Xefe Estadu ne’e fó hanoin.

Jornalista: Antónia Gusmão

Editora: Julia Chatarina

iklan
iklan

Leave a Reply

iklan
error: Content is protected !!