DILI, 15 outubru 2021 (TATOLI)–Diresaun Nasionál Meteorolojia no Jeofízika (DNMG, sigla portugés) fó sai katak relasiona ho El Niño Southern-Oscillation (ENSO) hanesan fenómenu akompladu entre Oseanu-Atmosfera, akontese iha Oceanu Pasífiku Ekuatoriál, ne’ebé Timor-Leste sei hetan impaktu.
“Bainhira ENSO iha faze La Niña ona, ninia impaktu mai Timor-Leste mak hanesan períodu udan-been sedu liu iha Illa Timór. Timor-Leste sei simu udan-been barak liu, kompara ho períodu klima normál, ne’ebé sei prolonga períodu udan-been, ho aumenta volume udan-been maka sei kauza dezastre idrometeorolójiku sira hanesan enchentes iha zona risku, rai monu, rai halai inklui sei fó impaktu ba atividade agríkola iha territóriu Timor-Leste,” refere nota hosi DNMG ne’ebé Agência TATOLI asesu, sesta ne’e.
Tanba ne’e, DNMG husu ba komunidade iha territóriu Timór laran atu akompaña atualizasaun informasaun atuál hosi diresaun, relasiona ho padraun ENSO ne’ebé oras ne’e daudaun iha ‘estadu alerta’, atu nune’e evita informasaun falsa ka hoax ne’ebé ho intensaun atu hatauk komunidade.
Fenómenu ENSO iha faze tolu hanesan faze pozitivu (El Niño), faze negativu (La Niña) no faze neutru, ne’ebé deskrisaun resente estadu ENSO ba fulan-outubru to’o dezembru, hatudu ENSO daudaun ne’e iha ‘estadu alerta’, ho probabilidade 70% to’o 75% atu forma kategoria hanesan La Niña iha fulan tuir mai.
“Signifika katak komunidade hotu tenke prepara-an hodi foti asaun ruma ba udan-been ne’ebé sei mai,” DNMG fó hanoin.
Maski ho estadu alerta, maibé impaktu atu akontese eventu extremu hanesan udan extremu, anin boot, no seluk tan mai Timor-Leste kiik.
“Daudaun ne’e sistema meteorolójiku balun la ativa no seidauk iha previzaun ruma ba sistema balun, ne’ebé kauza udan no anin boot hanesan Ciclone Tropical,” nota ne’e esplika.
Jornalista : Arminda Fonseca
Editora : Julia Chatarina